Radioamatieru eksāmens

2008. gada oktobra eksāmena jautājumi - A kategorijas jautājumi, B kategorijas jautājumi
2009. gada marta eksāmena jautājumi - A kategorijas jautājumi, B kategorijas jautājumi
2009. gada oktobra eksāmena jautājumi - A kategorijas jautājumi, B kategorijas jautājumi
2010. gada marta eksāmena jautājumi - A kategorijas jautājumi, B kategorijas jautājumi
2010. gada jūnija eksāmena jautājumi - B kategorijas jautājumi
2010. gada oktobra eksāmena jautājumi - A kategorijas jautājumi, B kategorijas jautājumi
2011. gada marta eksāmena jautājumi - A kategorijas jautājumi, B kategorijas jautājumi
2011. gada oktobra eksāmena jautājumi - A kategorijas jautājumi, B kategorijas jautājumi
2012. gada oktobra eksāmena jautājumi - A kategorijas jautājumi, B kategorijas jautājumi

1.1 Lai izslēgtu operatoru elektro- un citas traumas un nepieļautu ugunsgrēku radioamatieru radiostaciju telpās, nepieciešams ievērot sekojošus priekšrakstus:

1.1.1 Iekārtojot amatieru radiostaciju, ja jāizdara barošanas instalācija, jāievēro, ka, izvēloties vadus, vispirms jānosaka kanalizācijas veids (pa sienu gaisā, metāla caurulēs vai lokanās metāla caurulēs). Zemapmetuma instalācija pielīdzināma cauruļu kanalizācijai.

1.1.2 Vadus ar gumijas un polivinīlhlorida izolāciju izvēlas ilgstošai strāvai pēc sekojošas tabulas:

ar vara dzīslām

1.1.4 Vismazākais pieļaujamais šķērsgriezums vadiem un kabeļiem elektroinstalācijās

1.2 Visa amatieru aparatūra jāsazemē.

1.2.1 Katram kompleksa komponentam korpusi jāzemo atsevišķi. Nav pieļaujams, ka drošības zemojums atsevišķiem aparatūras komponentiem saslēgts virknē, vai iet pa barošanas vai komutācijas kabeļiem. Sazemošanas vadiem jābūt ar šķērsgriezumu ne mazākiem kā bāzes barošanas vadam, bet ne mazākam par 1,5 mm². Sazemojuma pievada (šinas) neizolēta vada minimālais šķērsgriezums ir: varam 4 mm², bet alumīnija 6 mm², bet vienalga ne mazākam kā fāzes vada šķērsgriezums. Fāzes un 0 vadu vadītspējai jānodrošina trīskārtīga īsslēguma strāva, salīdzinājumā ar tuvākā kūstošā drošinātāja nominālstrāvu, kurš ieslēgts šai ķēdē.

1.2.2 Sazemošanas vads pie zemošanas pievada (šinas) pievienojams ar aplodētu vītņu savienojumu. Tikai pielodēt sazemošanas vadu nav atļauts.

1.2.3 Par sazemojumu pirmām kārtām jālieto dabīgie sazemojumi, ja to pretestība nepārsniedz 4 omus. Par dabīgiem sazemotājiem uzskatāmi: 
- zemē ierakti cauruļvadi ūdenim (neizmantot degvielu, gāzesvadus), 
- artēzisko aku ārējās caurules, 
- ēku dzelzsbetona un metāliskās konstrukcijas, ja tās saskaras ar zemi, 
- zemē ieraktu kabeļu svina čaulas. Alumīnija kabeļu apvalkus šādiem mērķiem izmantot aizliegts.

1.2.4 Mākslīgos zemējuma kontūrus var izveidot iedzenot zemē elektrodus līdz pastāvīgam grunts ūdens līmenim, pēc tam horizontāli ar metināšanas veidot maģistrāli 0,5 m dziļumā, kuru pēc tam apbērt ar zemi. Elektrodus izgatavo no tērauda (dzelzs) stieņiem ar minimālo diametru 10 mm; ja stienis cinkots, tad tā diametrs pieļaujams 6 mm². Taisnstūra elektrodu šķērsgriezumam jābūt ne mazākam kā 48 mm², bet ne plānākam par 4 mm. Ja elektrods tiek izmantots leņķdzelzis, tad tā plaukta biezums nedrīkst būt mazāks par 4 mm².

1.2.5 Ja sazemojuma maģistrāle atrodas ārpus ēkas sienas (vai staba), tad pievads no turienes gar ēkas sienu (vai stabu), kur tas piestiprināts, no zemes jānosedz: 
- metāliskā caurulē, 
- ar leņķdzelzi 
2,5 m augstumā no zemes virsmas.

1.3 Ārējo instalāciju novietošanas prasības.

1.3.1 Elektroinstalāciju iekārtošanai ārpus ēkas sienām, jāatbilst minimālajiem attālumiem no vada līdz:

1.3.1.1 Ja trase tiek vilkta horizontāli:

1.3.1.2 Ja trase tiek vilkta vertikāli:

Neaizsargāti, izolēti vadi ārējai instalācijai jāuzskata kā neizolēti.

1.4 Gaisa vadiem atstatumam starp vadiem jābūt:

2.1 Telpu sadalījums pēc elektrobīstamības.

2.1.1 Telpas ar paaugstinātu elektrobīstamību: 
- mitrums (relatīvais mitrums ilgstoši pārsniedz 75 %), 
- telpā novērojami strāvu vadoši putekļi, 
- telpā strāvu vadošas grīdas (metāla, klona, dzelzsbetona, ķieģeļu utt.), 
- augsta temperatūra (ilgstoši pārsniedz 30 grādus C), 
- iespēja cilvēkam vienlaicīgi pieskarties sazemotām metālkonstrukcijām, tehnoloģiskām iekārtām telpā, citiem mehānismiem no vienas puses un metāliskiem elektroiekārtu korpusiem no otras puses.

2.1.2 Sevišķi bīstamas telpas: 
- ļoti liels mitrums (relatīvais mitrums tuvu 100 % - griesti, sienas, grīda un priekšmeti telpā pārklāti ar mitrumu), 
- ķīmiski aktīva vide (ilgstoši vai pastāvīgi tvaiki vai nogulsnes, kas izsauc izolācijas un strāvu nesošo daļu sabrukšanu, 
- vienlaicīgi telpā divi vai vairāki apstākļi no 2.1.1.

2.1.3 Telpas bez elektrobīstamības: 
- kurām nav pazīmju no 2.1.1 un 2.1.2.

2.1.4 Elektroiekārtās līdz 1000 V par pamataizsarglīdzekļiem kalpo: 
- izolējošās stangas, 
- izolējošās un mērknaibles, 
- sprieguma indikātori, 
- dielektriskie cimdi, 
- atslēdznieku-montieru instrumenti ar izolētiem rokturiem. 
Pamataizsarglīdzekļi raksturojas kā līdzekļi, ar kuriem darbus veicot, pieskaras strāvu vadošām daļām bez dzīvības briesmām un novērš briesmas radošas situācijas. 
Kā atsevišķs gadījums jāuzskata dielektriskās kalošas, kuras ir pamataizsarglīdzeklis pret soļu spriegumu līdz 1 kV.

2.1.5 Papildus aizsarglīdzekļi ir: 
- dielektriskās kalošas, 
- dielektriskie paklāji, 
- pārnesamie sazemojumi, 
- izolējošie paliktņi un uzmavas, 
- norobežojošie tilti un sētiņas, 
- drošības tehnikas plakāti un zīmes.

2.1.6 Standarta sprieguma indikātoru pirms lietošanas uz reaģēšanu pārbauda vietā, kur iepriekš zināms, ka tur ir spriegums. Kontrollampas lietot kategoriski aizliegts (jo 220 V lampu pieslēdzot starp fāzēm tā var eksplodēt).

3.1 Drošības pasākumi darbā ar pārnesamiem elektroinstrumentiem.

3.1.1 Telpās bez paaugstinātas bīstamības un ar paaugstinātu bīstamību spriegumi pārnesamiem instrumentiem var būt 42 V un tad nav jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi un nav jāsazemo korpuss.

3.1.2 Ja instrumentu darba spriegums ir 220 V, tad strādājot telpās ar paaugstinātu bīstamību nepieciešams sazemot korpusu (izņemot, ja instruments ir ar dubultizolāciju) un jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.

3.1.3 Sevišķi bīstamās telpās 220 V instrumentus lietot aizliegts, bet lietot tikai 12 V spriegumu. Korpusa sazemēšana nav obligāta, bet jāstrādā individuālajos aizsardzības līdzekļos.

3.2 Elektroinstrumentu izolācijai starp tinumiem un barošanas kabeļa dzīslām pret korpusu un citām ārējām metāliskām detaļām jābūt ne mazāk kā 0,5 Mom. Ja instruments ir ar dubultizolāciju, tad šim lielumam jābūt ne mazāk kā 2 Mom.

3.2.1 Pazeminošo transformatoru pielietošanā jāievēro sekojošais: starp primāro un sekundāro tinumu jābūt ekranējošam tinumam (vai folijai), kurš obligāti jāsazemo.

3.3 Strādāt bez speciāliem drošības pasākumiem ar trepēm drīkst līdz 1,3 m augstumam. Trepju garums nedrīkst pārsniegt 5 m. Ja nepieciešams strādāt virs 1,3 m, jālieto drošības josta. Trepju kāju apakšām konstruktīvi jābūt izveidotām tā, lai novērstu slīdēšanu. Darbā ar trepēm jāstrādā divatā.

3.4 Strādājot ar lodlampu jāievēro sekojošais: 
- degvielu lietot tikai tādu, kas paredzēta attiecīgai lodlampai, 
- uzpildīt degvielu ne vairāk kā 3/4 rezervuāra tilpuma, 
- rezervuāra korķi aizgriezt ne mazāk par 4 vijumiem, 
- gaisu nepārpumpēt, jo lampai sasilstot, spiediens rezervuārā palielinās.

4.1 Jebkurā amatieru radiostacijā jābūt ogļskābes ugunsdzēšamajam aparātam. Putu dzēšamos aparātus elektroiekārtās lietot aizliegts. Pārbaudi izdara katru gadu, dzēšamo aparātu nosverot.

5.1 Remontdarbi radioiekārtās veicami pie atslēgta sprieguma.

5.2 Noskaņošanas un regulēšanas darbi, ja tos izdara zem sprieguma, jāveic ar sevišķu uzmanību.

5.2.1 Izdarot mērījumus, mērinstrumenti pieslēdzami bez sprieguma, pēc tam padodams barošanas spriegums.

5.2.2 Ja mērinstrumentu (arī elektroenerģijas skaitītāju), pielietojot strāvmaiņus vai spriegummaiņus, pieslēdzot jāievēro sekojošais: līdz slodzes pieslēgšanai to sekundārajiem tinumiem jābūt īsslēgtiem, jo tur inducējas lieli spriegumi, kas var izsaukt izolācijas caursiti.

5.2.3 Noskaņošanas darbi izdarāmi ar izolētiem instrumentiem, strādājot dielektriskajos cimdos un stāvot uz dielektriskā paklāja.

5.2.4 Darbos zem sprieguma jāstrādā divatā: viens - realizē iekārtas ieslēgšanu-izslēgšanu, otrs - veic nepieciešamās operācijas. Ieslēgšanu-izslēgšanu komandē darba veicējs, izņemot izslēgšanu avārijas situācijā.

5.2.5 Darbu veicot zem sprieguma jāstrādā ar labo roku, kreiso turot kabatā vai aiz muguras (tā samazina strāvas lielumu caur sirdi).

5.3 Ja cilvēks nokļuvis zem sprieguma un pats atbrīvoties nevar, tad kolēģim jāmēģina pārtraukt strāvas padevi, kaut vai pārcērtot vadus. Pie tam, ja cietušais atrodas augstumā, jādara viss, lai novērstu cietušā krišanu.

5.3.1 Ja iespējams, atbrīvot cietušo var ar izolējošiem materiāliem, ar dielektriskiem cimdiem saņemt cietušā apģērbu, bet jāuzmanās no soļu sprieguma.

5.3.2 Ja cietušais neuzrāda dzīvības pazīmes, tūlīt jāuzsāk mākslīgā elpināšana un sirds masāža līdz ātrās palīdzības atbraukšanai. Pārtraukt atdzīvināšanas pasākumus līdz ierodas ārsts nedrīkst, jo spriest par letālu iznākumu var tikai mediķi.

6.1 Amatieru radiostaciju antenu-fīderu sistēmām jābūt konstruktīvi izpildītām tā, lai būtu iespējams nestrādājošu sistēmu fīdera ieejā sazemot, kas obligāti jāizdara arī tuvojoties negaisam.

6.2 Antenu mastiem jānodrošina zibensaizsardzība.

6.3 Fīderus velkot ar kailiem vadiem, jāievēro sekojošais: 
- attālumam starp fīdera vadiem un zemi jābūt ne mazāk kā 3 m, 
- tas pats, bet no koku zariem un krūmiem ne mazāk kā 2 m, 
- tas pats, bet no jumta kores ne mazāk kā 2,5 m.

6.4 Uzstādīt uz ēku jumtiem mastus ar atsaitēm virs 8 m un brīvi stāvošus torņus virs 3 m drīkst tikai pēc saskaņošanas vietējās Celtniecības kontroles organizācijās.

6.4.1 Mastu atsaites drīkst nostiprināt tikai pie jumta nesošām konstrukcijām vai speciāli sienās iemūrētiem enkuriem. Kategoriski aizliegts atsaites stiprināt pie skursteņiem, televīzijas antenu mastiem, radiotranslācijas traversiem un karnīzēm. Atsaites nedrīkst saskarties ar elektropārvades, telefona, radiotranslācijas u.c. vadiem.

6.4.2 Bīstamā zona ap antenas mastu skaitās 1/3 masta augstuma.

6.4.3 Mastu pamatni uz slīpiem jumtiem novietot uz tās slīpnes, kura vērsta uz pagalma pusi.

6.4.4 Mastu pacelšanā jāpiedalās vismaz 2 cilvēkiem, bet paceļot mastus garākus par 8 m, pacelšanā jāpiedalās ne mazāk kā 6 cilvēkiem.

6.5 Visiem cilvēkiem augstumā jābūt ar drošības jostām, kuras jāpiesaista ar virvju palīdzību pie jumta nesošām konstrukcijām. Drošības virvi atsiet pie skursteņiem, TV antenām, translācijas traversiem kategoriski aizliegts.

6.5.1 Darba instrumentiem jābūt piesietiem tā, lai netraucētu strādājošā kustības.

6.5.2 Koka mastā ar kāpšļiem atļauts kāpt līdz 16 m augstumam.

6.5.3 Neatslēgtā elektropārvades līnijā izdarīt mērījumus ar kāpšļiem, ja stabā iekārtots sazemējums, nav atļauts.

7.1 Elektromagnētiskās drošības noteikšanai diapazonā 60 kHz - 50 MHz mēra magnētisko komponenti (A/m), bet diapazonā 50 MHz - 300 MHz mēra elektrisko komponenti (V/m), Diapazonā 300 MHz - 300 GHz mēra lauka plūsmas enerģiju (W/m²).

Ministru kabineta 2023. gada 23. maija noteikumi Nr. 257 “Radioamatieru eksaminācijas apliecību un radioamatieru radiostacijas atļauju saņemšanas kārtība, kā arī radioamatieru radiostaciju lietošanas kārtība”

Radioamatieru eksaminācijas kārtība, 1.pielikums, 2.pielikums, 3.pielikums, 4.pielikums

Eiropas Pasta un telekomunikāciju konferences (CEPT) dokumenti:

• CEPT rekomendācija T/R 61 – 01 CEPT radioamatieru atļauja
• CEPT rekomendācija T/R 61 – 02 Saskaņotā radioamatieru pārbaudes apliecība
• ERC 32. Ziņojums - Iesācēju radioamatieru eksāmena programma un iesācēju radioamatieru eksāmena apliecība CEPT un ne-CEPT valstīs

Radioamatiera naudas atmaksas pieteikums