Aptauja par WRC-19

WRC-19

Aptauja par WRC-19
Kopsavilkums
Pasaules radiosakaru konference (WRC-19)
VAS ES loma WRC-19
WRC-19 darba kārtības punkti
Papildu informācija
Izmantoto saīsinājumu un abreviatūru skaidrojums
Atsauces

Aptaujas mērķis ir apzināt Latvijas elektronisko sakaru nozares pārstāvju viedokļus par 2019. gada Pasaules radiosakaru konferences WRC-19 darba kārtības punktiem. Informācija izmantojama priekšlikumu sagatavošanai Latvijas viedoklim. VAS ES aicina sakaru nozares pārstāvjus izteikt viedokli par dotajiem jautājumiem. Aptaujas anketa ir pieejama šeit.

Kopsavilkums

VAS “Elektroniskie sakari” (VAS ES) šajā dokumentā sniedz informāciju par gatavošanos Starptautiskās telesakaru savienības (ITU) 2019. gada Pasaules radiosakaru konferencei (WRC-19) un par konferences darba kārtības punktiem. Pasaules radiosakaru konferences pieņem izmaiņas ITU Radionoteikumos (RR) - radiofrekvenču spektra plānošanas un izmantošanas pamatdokumentā.

Dokumenta mērķis ir VAS ES viedokļa un aptaujas izstrāde par WRC-19 darba kārtības punktiem, lai nodrošinātu Latvijas viedokļa sagatavošanu, kas saskaņots ar valsts institūcijām, nozari un citām ieinteresētajām pusēm. WRC-19 plānota 2019. gada 28. oktobrī – 22. novembrī Ēģiptē, Šarmelšeihā.

Dokuments sagatavots pamatojoties uz ITU, CEPT, EK un Latvijas tiesību aktiem, aktuālo stāvokli radiofrekvenču spektra izmantošanā Latvijā u.c. Dokumentu plānots aktualizēt līdz pat WRC-19. Arī Konferences gaitā ES un CEPT ietvaros iespējama Latvijas viedokļa precizēšana.

Pasaules radiosakaru konference (WRC-19)

Pasaules radiosakaru konferenci sasauc reizi trīs četros gados, un to organizē Starptautiskās Telesakaru savienības Radiosakaru sektors (ITU-R), kurās piedalās vairāk nekā 150 dalībvalstis. Šajās konferencēs ITU dalībvalstu sakaru administrācijas vienojas par būtiskiem lēmumiem, sekmējot pasaules radiosakaru nozares attīstību, radiofrekvenču spektra saskaņotu izmantošanu dažādiem radiosakaru dienestiem visā pasaulē. Konferencēs pieņemtie lēmumi veido jaunu redakciju ITU Radionoteikumiem, pamatdokumentam, kas nosaka radiofrekvenču spektra sadalījumu radiosakaru dienestiem un regulatīvos radiofrekvenču spektra izmantošanas nosacījumus pasaules līmenī.

Konferencēs pieņemtie lēmumi nosaka saskaņotas frekvenču joslas dažādo radiosakaru dienestu radioiekārtu darbībai pasaules un reģionālā līmenī, atvieglojot radioiekārtu starpvalstu saskaņošanu, nodrošinot radioiekārtu darbību bez savstarpējiem traucējumiem.

Konferenci gatavo ITU Konferences sagatavošanas sanāksme CPM (Conference Preparatory Meeting), kura Konferencei iesniedz savu ziņojumu. CPM piedalās valstu delegācijas.

ITU līmenī WRC-19 darba kārtības punktus izskata WRC-19 sagatavošanas sanāksmes (CPM-19) izveidotās pētījumu grupas, kas ir atbildīgas par Konferences attiecīgo darba kārtības punktu konferences sagatavošanās sanāksmes ziņojumu izstrādi. CPM ziņojumi ir konferences galvenie dokumenti sakaru administrācijām, uz kuru pamata tās lems par konferences jautājumiem. Konferences sagatavošanās darbā ir iesaistītas arī Eiropas Komisijas (EK) darba grupas.

CEPT

Lai aizstāvētu savas intereses, valstis reģionāli apvienojas reģionālajās organizācijās, kas pārstāv reģiona saskaņoto pozīciju WRC.

Eiropas valstu reģionālā organizācija, kas nodarbojas ar radiofrekvenču spektra pārvaldības jautājumiem, ir Eiropas pasta un telesakaru konference (CEPT), kurai ir nozares dalībnieces statuss ITU. Pašlaik CEPT apvieno 48 Eiropas valstis, kurā Latviju pārstāv VAS ES. Pārstāvot CEPT dalībvalstu intereses, CEPT sagatavo Eiropas kopīgos priekšlikumus par katru WRC darba kārtības punktu, kurus iesniedz izskatīšanai Konferencē.

CEPT konferences sagatavošanās grupa (CPG) ir izveidojusi vairākas CPG PT darba grupas, kas izskata WRC-19 darba kārtības punktus, un veic attiecīgos tehniskos pētījumus. Kad jautājumu izpēte tuvosies noslēgumam, CPG PT darba grupām būs pienākums izstrādāt projekta dokumentu Eiropas kopīgiem priekšlikumiem (ECP) par minētajiem darba kārtības punktiem. Izstrādātie ECP vēl būs jāapstiprina CPG. Kad ECP tiks apstiprināti, CEPT dalībvalstīm būs pienākums norādīt vai tās parakstīs šos atsevišķos ECP.

LATVIJAI SVARĪGI

Konferencē izskatāmie jautājumi ir svarīgi Latvijas tautsaimniecībai, sevišķi izceļami ir konferences darba kārtības punkts (AI) 1.13 par papildu frekvenču joslu noteikšanu starptautiskajiem mobilajiem telesakariem (IMT) - 5G bezvadu platjoslas sistēmām nākamajiem 10 līdz 15 gadiem, Zemes staciju darbība kustībā tajās pašās GHz joslās, kur ir arī fiksētie sakari (AI 1.5), kā arī mazu īsa mūža satelītu sakari zemās orbītās (AI 1.7) u.c. jautājumi. Mobilie sakari ir mūsu dzīves ikdienas sastāvdaļa, un tos raksturo strauja attīstība - lieli datu pārraides ātrumi un jauni lietojumu veidi. Mobilajiem sakariem galvenokārt izmanto frekvences līdz 2 GHz, bet tuvākajā nākotnē mobilajiem sakariem plānots izmantot arī frekvences virs 24 GHz. Augstāku frekvenču izmantošana sola platākas spektra joslas, kas nozīmē arī lielākus datu pārraides ātrumus. Taču, paaugstinot frekvenci, pasliktinās radioviļņu izplatīšanās, tādēļ ir jāpalielina bāzes staciju blīvums un pieaug tīklu izbūves izmaksas. Frekvenču joslu noteikšana IMT dod signālu iekārtu ražotājiem un standartizācijas organizācijām par frekvenču joslām, kuras nākotnē izmantos mobilās sistēmas, lai laicīgi varētu uzsākt tehnisko standartu un iekārtu izstrādi.

Jaunu frekvenču joslu noteikšana IMT sistēmām ITU pirmajā reģionā WRC-19 nenozīmēs, ka šīs joslas uzreiz automātiski tiks izmantotas šīm vajadzībām Latvijā. Joslas varēs turpināt izmantot esošie radiosakaru dienesti. Lēmumus par identificēto joslu IMT izmantošanu Latvijā ietekmēs arī CEPT un Eiropas Savienības (ES) līmenī pieņemtie lēmumi.

VAS ES LOMA WRC-19

Saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu VAS ES pārvalda radiofrekvenču spektru, lai nodrošinātu to racionālu un efektīvu izmantošanu, plāno radiofrekvenču spektra tehnisko izmantošanu, sadarbojas ar citu valstu sakaru administrācijām un piedalās sakaru nozares starptautisko institūciju un organizāciju darbā, lai veicinātu radiofrekvenču spektra efektīvu izmantošanu.

VAS ES piedalās Pasaules radiosakaru konferences (WRC) sagatavošanās darbā starptautiskās darba grupās (EK RSPG, CEPT, ITU), sagatavo priekšlikumus Latvijas viedoklim par katru konferences darba kārtības punktu, kuru tālāk piedāvā apstiprināšanai par elektronisko sakaru nozares politikas plānošanas un īstenošanas, radiofrekvenču plāna izstrādes un pilnveidošanas, aizsardzibas sistēmu un valsts drošību atbildīgajām ministrijām.

Latviju Pasaules radiosakaru konferencēs pārstāv Latvijas Republikas Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Aizsardzības ministrija, VAS “Elektroniskie sakari” u.c. VAS ES ir uzsākusi gatavot priekšlikumus Latvijas viedoklim par 2019. gada Pasaules radiosakaru konferences WRC-19 darba kārtības punktiem.

Priekšlikumu sagatavošanai Latvijas viedoklim par konferences darba kārtības jautājumiem VAS ES konsultējas un ņem vērā valsts institūciju, nozares un citu ieinteresēto pušu viedokļus. Sagatavoto Latvijas viedokli VAS ES pārstāvēs sagatavošanās darbā līdz konferencei un pašā WRC-19.

Risinājumu meklējumos līdz WRC-19 un pašā konferencē neiztikt bez kompromisa, tāpēc līdz konferencei sagatavotais Latvijas viedoklis var tikt precizēts.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTI

Informācija par WRC-19 darba kārtības punktiem.

WRC-19 darba kārtības punkts (AI)	Darba kārtības punkta saīsinātais nosaukums	Radiosakaru dienests, pielietojums	Darba kārtības punkta grupa (pirmā grupa -1, otrā grupa -2)
AI1.1	50-54 MHz frekvenču joslas sadalījums amatieru dienestam 1. reģionā	Amatieru	1
AI 1.2	Zemes izpētes dienesta zemes staciju jaudas robežas 401-403 MHz un 399,9-400,5 MHz joslā	Mobilais satelītu, meteoroloģiskais satelītu, Zemes izpētes satelītu	2
AI 1.3	Paaugstināt sekundāro sadalījumu meteoroloģiskajam satelītu dienestam uz primāro statusu 460-470 MHz joslā	Mobilais satelītu, meteoroloģiskais satelītu, Zemes izpētes satelītu	2
AI 1.4	Apraides satelītu un fiksētā satelītu dienesta tīkli	Apraides satelītu, fiksētais satelītu	2
AI 1.5	17,7‑19,7 GHz (izplatījums – Zeme) un 27,5‑29,5 GHz (Zeme-izplatījums) frekvenču joslu iespējamā lietošana kustībā esošām Zemes stacijām	Satelītu, fiksētais	1
AI 1.6	Ne-GSO FSS satelītu sistēmas, kuras var darboties frekvenču joslās 37,5‑39,5 GHz (izplatījums - Zeme), 39,5-42,5 GHz (izplatījums – Zeme), 47,2-50,2 GHz (Zeme - izplatījums) un 50,4-51,4 GHz (Zeme - izplatījums)	Satelītu	1
AI 1.7	Īsu misiju ne-GSO satelītu Izplatījuma darba dienesta vajadzības	Satelītu	1
AI 1.8	Globālā kuģniecības briesmu un drošības sakaru sistēmu (GMDSS) modernizācija	Jūras mobilais	2
AI 1.9.1	Globālā kuģniecības briesmu un drošības sakaru sistēmas (GMDSS) un kuģu automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) frekvenču joslā 156-162,05 MHz	Jūras mobilais	2
AI 1.9.2	Jūras mobilais satelītu dienests frekvenču joslās 156,0125-157,4375 MHz un 160,6125-162,0375 MHz	Jūras mobilais	2
AI 1.10	Globālās gaisa kuģniecības briesmu un drošības sakaru sistēmas (GADSS)	Gaisa kuģniecības	2
AI 1.11	Globāli vai reģionāli harmonizētas frekvenču joslas dzelzceļa radiosakaru sistēmām starp vilcienu un sliežu ceļa iekārtām	Mobilais. Dzelzceļa radiosakari	1
AI 1.12	Globāli vai reģionāli harmonizētas frekvenču joslas intelektisko transporta sistēmu (ITS) ieviešanai un attīstībai	Mobilais. Transporta radiosakari	1
AI 1.13	Joslu identifikācija Starptautisko mobilo telesakaru (IMT) turpmākai attīstībai	Mobilais. Publiskie mobilie sakari	1
AI 1.14	Liela augstuma platformas stacijas (HAPS)	Fiksētais satelītu	2
AI 1.15	Sauszemes mobilā un fiksētā dienesta pielietojumi frekvenču joslā 275-450 GHz	Sauszemes mobilais, fiksētais	2
AI 1.16	Bezvadu piekļuves sistēmas, ieskaitot bezvadu lokālos tīklus (WAS/RLAN) frekvenču joslās no 5150 MHz līdz 5925 MHz, tostarp papildu spektra sadalīšana mobilajam dienestam	Mobilais. Koplietošanas frekvenču joslas Wi-Fi	1
AI 2	Radionoteikumos iekļauto atsauču uz ITU-R rekomendācijām izskatīšana	Radiofrekvenču spektra pārvaldes jautājumi	2
AI 4	Iepriekšējo konferenču rezolūciju un rekomendāciju izskatīšana	Radiofrekvenču spektra pārvaldes jautājumi	2
AI 7	Regulatīvās procedūras, kas attiecas uz satelītu tīkliem	Satelītu, radiofrekvenču spektra pārvaldes jautājumi	2
AI 8	Administrāciju pieprasījumi dzēst valstu zemsvītras piezīmes vai dzēst valsts nosaukumu no piezīmes, ja tās vairs nav nepieciešamas	Radiofrekvenču spektra pārvaldes jautājumi	1
AI 9.1	ITU Radiosakaru biroja direktora ziņojuma izskatīšana un apstiprināšana par Radiosakaru sektora darbību kopš WRC-15	Radiofrekvenču spektra pārvaldes jautājumi	2
AI 9.1.1	IMT zemes komponentes un satelītu komponentes līdzāspastāvēšana un saderība frekvenču joslās 1980-2010 MHz un 2170-2200 MHz	Satelītu, mobilais. Satelītu un publiskie mobilie sakari	1
AI 9.1.2	IMT un apraides satelītu dienesta BSS (skaņas) saderība frekvenču joslā 1452-1492 MHz	Mobilais, apraides satelītu	2
AI 9.1.3	Jaunas ne-GSO satelītu orbītu sistēmas frekvenču joslās 3700-4200 MHz, 4500-4800 MHz, 5925-6425 MHz un 6725-7025 MHz	Satelītu, mobilais	2
AI 9.1.4	Pētījumi traucējumu mazināšanai saistībā ar radiostacijām uz suborbitālajiem transportlīdzekļiem	Satelītu, gaisa kuģniecības	2
AI 9.1.5	ITU-R rekomendāciju ITU-R M.1638-1 un ITU-R M.1849-1 atsauces ITU Radionoteikumos ietekmi	Radiofrekvenču spektra pārvaldes jautājumi	2
AI 9.1.6	Elektroauto bezvadu uzlādes jautājumi	Radiofrekvenču spektra pārvaldes jautājumi, elektrotransports	2
AI 9.1.7	Zemes staciju galiekārtu regulatīvie jautājumi	Satelītu, radiofrekvenču spektra pārvaldes jautājumi	2
AI 9.1.8	Radiotīklu un sistēmu tehniskie un ekspluatācijas aspekti, kā arī tiem nepieciešamais radiofrekvenču spektrs, lai atbalstītu šaurjoslas un platjoslas mašīnu tipa (M2M) sakaru infrastruktūras ieviešanu	Mobilais. Mobilie sakari	1
AI 9.1.9	Frekvenču joslas 51,4-52,4 GHz sadalījums fiksētajam satelītu dienestam	Fiksētais satelītu	2
AI 9.2	Izskatīt un aptirpināt ITU-R direktora ziņojumu par Radionoteikumu piemērošanu	Radiofrekvenču spektra pārvaldes jautājumi	2
AI 9.3	Izskatīt un aptirpināt ITU-R direktora ziņojumu par darbībām Rezolūcijas Nr. 80 (Rev.WRC-07) sakarā	Radiofrekvenču spektra pārvaldes jautājumi	2
AI 10	Rekomendācijas nākamo WRC darba kārtības punktiem	Radiofrekvenču spektra pārvaldes jautājumi	2

PAPILDU INFORMĀCIJA

ITU par konferenci:

ITU sagatavošanās WRC-19 darba dokumenti:

Konferences sagatavošanās CEPT darba grupa:

CeptNew

CEPT sagatavošanās WRC-19 darba dokumenti: https://cept.org/ecc/groups/ecc/cpg/page/cept-briefs-and-ecps-for-wrc-19/

WRC-19 darba kārtības punkti un saistošās Rezolūcijas:

Agenda and References (Resolutions and Recommendations) - revised 15 August 2017

Konsultācijas var saņemt:

Guntis Ancāns - Eksperts publisko mobilo sakaru jautājumos

Tālr.: +371 67 333 034 (Lietvedība)
E-pasts: guntis.ancans@vases.lv

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.1 (1. grupas AI)

AI 1.1	to consider an allocation of the frequency band 50-54 MHz to the amateur service in Region 1, in accordance with Resolution 658 (WRC-15)
AI 1.1	Izskatīt 50-54 MHz frekvenču joslas sadalījumu amatieru dienestam 1. reģionā saskaņā ar Rezolūciju Nr. 658 (WRC-15)

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Šis WRC-19 darba kārtības punkts tika izstrādāts, pamatojoties uz CEPT un ASMG (Arab Spectrum Management Group - Arābu spektra pārvaldes grupa) administrāciju priekšlikumiem WRC-15 laikā. Saskaņā ar ITU Radionoteikumiem (RR) 50-54 MHz josla ir sadalīta amatieru dienestam 2. un 3. reģionā. Šīs frekvenču joslas sadalīšana amatieru dienestam 1. reģionā veicinātu joslas saskaņotu izmantošanu amatieru dienestam visos ITU-R reģionos.

1. reģionā frekvenču josla 50-54 MHz radiofrekvenču dienestā piešķirta primāri apraides dienestam. Āfrikas 1. reģiona valstīs, kas uzskaitītas RR 5.169, šajā frekvenču joslā ir alternatīvs piešķīrums primārajam amatieru dienestam, vairākas citas 1. reģiona valstis ir atļāvušas izmantot visu vai daļu no 50-52 MHz joslas, amatieru dienestam uz sekundāriem nosacījumiem, saskaņā ar RR 4.4.

Latvijā

47-68 MHz frekvenču joslā vai tā daļā, vairākās 1. reģiona valstīs saskaņā ar RR 5.164 ir papildus primārs piešķīrums sauszemes mobilajam dienestam. Latvijā, atbilstoši Nacionālajam radiofrekvenču plānam, 50-54 MHz frekvenču josla primāri piešķirta apraides un sauszemes mobilajam dienestam, sekundāri – radiolokācijas dienestam. 50-52 MHz josla, balstoties uz RR 4.4, sekundāri piešķirta amatieru dienestam.

Latvijā 50-52 MHz joslu amatieru dienests izmanto no 1994. gada, saskaņā ar Nacionālo radiofrekvenču plānu, pamatojoties uz ITU RR 4.4 punktu, ar ierobežojumiem analogās TV aizsardzībai. No 2016. gada 13. augusta MK noteikumos atcelti ierobežojumi analogās TV aizsardzībai, A kategorijas radiostacijām atļautā jauda palielināta no 17 līdz 29 dBW, atļauta joslas izmantošana B kategorijas radiostacijām ar raidītāja jaudu 20 dBW. 50-52 MHz frekvenču joslas izmantošanas nosacījumi ļauj Latvijas radioamatieriem pilnībā izmantot šīs frekvenču joslas specifiku dažāda veida radiosakaros, kā arī nodrošināt starptautisku konkurētspēju.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

CEPT atbalsta [50-xx] MHz frekvenču joslas piešķiršanu amatieru dienestam 1. reģionā uz primāriem vai sekundāriem nosacījumiem. CEPT uzskata, ka amatieru dienests nedrīkst radīt kaitīgus traucējumus un pieprasīt aizsardzību pret kaitīgiem traucējumiem no esošie radiosakaru dienestiem. CEPT neatbalsta RR izmaiņas [xx-54] MHz frekvenču joslā 1. reģionā.

Par WRC-19 darba kārtības 1.1. punktu atbildīgo pētījumu grupu tika nozīmēta lTU-R WP 5A. Papildu pētījumi ir nepieciešami, lai pamatotu amatieru dienesta spektra apjomu 50-54 MHz joslā. Jānosaka parametri apraides dienesta aizsardzībai. ITU-R gatavo jauna ITU-R M ziņojuma projektu [AMATEUR_50_MHz]. Šis jaunā ziņojuma projekts ietver pētījumus par spektra vajadzībām, koplietošanu un saderību ar mobilo dienestu. WP 5A atzīmēja, ka ir jāprecizē daudzi jautājumi, ka darbs ir ļoti agrīnā stadijā un tas ir jāturpina.

CEPT veicamie darbi:

- noteikt tehniskās un ekspluatācijas īpašības nākotnes amatieru sakaru sistēmām paredzamajā joslā;
- turpināt izvērtēt saderības pētījumus, pamatojoties uz amatieru dienesta parametriem, aizsardzības kritērijiem un traucējumu scenāriju;
- pabeigt mobilo dienestu koplietošanas Seamcat pētījumus pēc amatieru dienesta noslodzes noteikšanas;
- konkretizēt koordinācijas attālumus, lai nodrošinātu WPR sistēmu aizsardzību,
- turpināt WPR aizsardzības normatīvu izpēti,
- noteikt iespējamā jaunā sadalījuma statusu amatieru dienestam.

Reģionālās un starptautiskās organizācijas visumā atbalsta frekvenču joslas iedalīšanu amatieru dienestam, ņemot vērā esošo dienestu un sistēmu aizsardzības nepieciešamību. WMO iebilst pret jebkādu jaunu piešķīrumu amatieru satelītu dienestam šajā frekvenču joslā.

CRAF atzīmē, ka 50-54 MHz frekvenču joslu izmanto vairāki radio teleskopi visā pasaulē, jo īpaši saules aktivitātes monitorings. 1. reģionā ikdienā tiek izmantotas tādas lielas iekārtas kā LOFAR, Deccanet Array Nancay un citi saules monitoringa stacijas Eiropā un Krievijā. CRAF pieprasa lielu rūpību, piešķirot joslas aktīviem dienestiem, kas var bloķēt turpmāku kosmosa laika izpētes attīstību.

Joprojām saglabājas 5 risinājuma varianti, ieskaitot „bez izmaiņām RR”, tomēr, analizējot reģionālo organizāciju viedokli, kompromiss varētu tikt sasniegts, nosakot sekundāru Amatieru dienestu 50-52 MHz joslā, vienlaicīgi nodrošinos esošo dienestu aizsardzību.

VAS ES viedoklis

VAS ES atbalsta 50-52 MHz vai 50-54 MHz frekvenču joslas harmonizēšanu izmantošanai amatieru dienestā 1. reģionā, kas ļautu precizēt amatieru dienesta un citu dienestu savstarpējās saderības nosacījumus un palīdzētu izvairīties no kaitīgiem traucējumiem

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.2 (2. grupas AI)

AI 1.2	to consider in-band power limits for earth stations operating in the mobile-satellite service, meteorological-satellite service and Earth exploration-satellite service in the frequency bands 401-403 MHz and 399.9-400.05 MHz, in accordance with Resolution 765 (WRC-15)
AI 1.2	Izskatīt mobilā satelītu dienesta, meteoroloģiskā satelītu dienesta un Zemes izpētes dienesta zemes staciju jaudas robežas 401-403 MHz un 399.9-400.5 MHz joslās saskaņā ar Rezolūciju Nr. 765 (WRC-15)

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

765. Rezolūcija (WRC-15) aicina ITU-R veikt nepieciešamos tehniskos un regulatīvos pētījumus par jaudas ierobežojumu ieviešanu meteoroloģiskā satelītu dienesta un Zemes izpētes satelītu dienesta zemes stacijām 401-403 MHz joslā un mobilā satelītu dienesta zemes stacijām 399.9-400.05 MHz joslā. Darba kārtības punkts iekļauts WRC-19 darba kārtībā, jo strauji pieaug 399.9-400.05 MHz un 401-403 MHz frekvenču joslu izmantošana satelītu dienestā dažādiem lietojumiem - telemetrijai, izsekošanai, televadībai.

Tas ir saistīts pieaugošo interesi no izglītojošām iestādēm un pētniecības institūtiem veikt dažādus pētījumus un to veikšanai izmanto satelītus, kas darbojas minētājās joslās. Pašreiz jau abās frekvenču joslās darbojas liels skaits satelītu un pēc ITU-R datu bāzes var secināt, ka plānots palaist jaunus satelītus televadības lietojumam Zeme-izplatījums.

Ilustratīvs attēls, kas ataino darbībā esošus meteoroloģiskos satelītus

Darbībā esošie meteoroloģiskie satelīti

Ilustratīvs attēls, kas ataino plānotos meteoroloģiskos satelītus

Plānotie meteoroloģiskie satelīti

Šādiem lietojumiem ir liela ietekme uz mazas jaudas datu vākšanas sistēmu (data collection system - DCS) uztvērējiem, kuriem ir liela jutība, kā arī Zeme-izplatījums sakaru iekārtas darbojas ar daudz lielāku jaudu. Ņemot vērā, ka visā Pasaulē jau darbojas desmitiem tūkstošu DCS staciju, kuru mērķis ir iegūt svarīgus datus par laikapstākļu, klimata izmaiņām 401-403 MHz joslā, tad ir nepieciešams nodrošināt DCS uztverošo staciju darbību bez traucējumiem un nepieļaut traucējošu ietekmi no citu jaudīgāku sakaru sistēmu raidītājiem. Tāpēc tiek veikti pētījumi, lai noteiktu jaudas ierobežojumus.

Ilustratīvs attēls, kas ataino ARGOS datu vākšanas sistēmu

ARGOS datu vākšanas sistēma

Ilustratīvs attēls, kas ataino hidrometeoroloģisko automatizēto datu vākšanas sistēmu

Hidrometeoroloģiskā automatizētā datu vākšanas sistēma

Latvijā, Nacionālajā radiofrekvenču plānā (MK noteikumi Nr. 1151) frekvenču joslas noteiktas šādiem radiosakaru dienestiem/sistēmām:

399.9-400.05 MHz josla

Primārie dienesti: Mobilais satelītu (Zeme–izplatījums), Radionavigācijas un Satelītu.

401-403 MHz joslA

Primārie dienesti: Meteoroloģijas palīgdienests, Izplatījuma darba (izplatījums-Zeme), Zemes izpētes satelītu (Zeme-izplatījums) un Meteoroloģiskais satelītu (Zeme-izplatījums);

Sekundārais dienests: Mobilais

No 402 MHz maza darbības attāluma iekārtas (SRD)

Šajās joslās strādājošās radioiekārtas darbojas uz koplietojama radiofrekvences piešķīruma atļaujas pamata, tas ir bez VAS ES individuālas atļaujas, tāpēc VAS ES nav informācijas par Zeme-izplatījums iekārtu radītiem traucējumiem DCS stacijām.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

ITU CPM ziņojuma projekts (2018. gada septembris)

PDN ziņojumā ITU-R SA. [400MHz-LIMITS] apkopota pamatinformācija, kas saistīta ar darba kārtības 1.2. punktu, kā arī tehniskie apsvērumi saistībā ar MSS, EESS un MetSat un aprakstīta izplatījuma sakaru darbība saskaņā ar RR No. 1.23. frekvenču joslās 399.9-400.05 MHz un 401 –403 MHz. Ziņojumā ir iekļauta analīzes sadaļa, kas sniedz informāciju, lai iegūtu e.i.r.p. un e.i.r.p. blīvuma ierobežojumus, kā to prasa darba kārtības punkts. Tāpat ir norādīts, ka dažas pašreizējās un plānotās sistēmas, kas izmanto izplatījuma sakarus saskaņā ar RR No. 1.23. nespēs izpildīt noteiktos limitus.

399.9-400.05 MHz joslai noteiktas 4 metodes:

A metode: neveikt nekādas izmaiņas;
B metode: iekļaut RR attiecīgus e.i.r.p. ierobežojumus pievienojot RR 5.panta frekvenču sadalījuma tabulā 399.9-400.03 MHz joslu jaunā zemsvītras Piezīmē, atstāt 400.03-400.05 MHz joslu bez e.i.r.p. ierobežojumiem. Šī metode ierosina pārejas periodu līdz 2024. gada 22. novembrim.
C metode: iekļaut RR attiecīgus e.i.r.p. ierobežojumus pievienojot RR 5.panta frekvenču sadalījuma tabulā 399.9-400.05 MHz joslu jaunā zemsvītras Piezīmē. Šī metode e.i.r.p. ierobežojumus nosaka visai frekvenču joslai, kā arī ierosina pārejas periodu līdz 2024. gada 22. novembrim.
D metode: iekļaut RR attiecīgus e.i.r.p. ierobežojumus pievienojot RR 5.panta frekvenču sadalījuma tabulā 399.9-400.03 MHz joslu jaunā zemsvītras Piezīmē, atstāt 400.03-400.05 MHz joslu bez e.i.r.p. ierobežojumiem. Šī metode ierosina pārejas periodu līdz 2029. gada 22. novembrim.

401-403 MHz joslai noteiktas 2 metodes:

E metode: iekļaut RR attiecīgus e.i.r.p. ierobežojumus pievienojot RR 5.panta frekvenču sadalījuma tabulā 401-403 MHz joslu jaunā zemsvītras Piezīmē;
F metode: iekļaut RR attiecīgus e.i.r.p. un e.i.r.p. blīvuma ierobežojumus pievienojot RR 5.panta frekvenču sadalījuma tabulā 401-403 MHz joslu jaunā zemsvītras Piezīmē. Šī metode, lai nodrošinātu EESS un MetSat aizsardzību, ierosina specifiskas prasības Televadības darbībai,

CEPT pozīcija (2018. gada septembris)

Lai nodrošinātu datu vākšanas sistēmu darbību ilgtermiņā un tās nepārtrauktību, ņemot vērā pētījumos iegūtos rezultātus, CEPT atbalsta jaudas ierobežojumus un e.i.r.p. (ekvivalentā izotropiski izstarotā jauda) noteikšanu meteoroloģiskā satelītu dienesta un Zemes izpētes satelītu dienesta zemes stacijām 401-403 MHz joslā (GSO un ne-GSO) un mobilā satelītu dienesta zemes stacijām 399.9-400.05 MHz joslā.

CEPT piedāvā abām frekvenču joslām noteikt specifiskus nosacījumus līdz 2024. gada 22. novembrim, atstājot palielinātu e.i.r.p. lielumu, kas attiektos uz esošām un plānotām satelītu sistēmām, kuru paziņošana veikta ITU un to darbība uzsākta pirms 2019. gada 22. novembra.

EK pozīcija (janvāris)

Ņemot vērā, ka WRC-19 darba kārtības punkts A.I 1.2 neskar Eiropas Savienības kopējās politikas intereses, tad Eiropas Komisija nav definējusi viedokli par darba kārtības jautājumu.

Āzijas-Klusā okeāna grupas (APT) pozīcija (2018. gada marts)

Atbalsta ITU-R pētījumus saskaņā ar 765. Rezolūciju, nosakot jaudas ierobežojumus meteoroloģiskā satelītu dienesta un Zemes izpētes satelītu dienesta zemes stacijām 401-403 MHz joslā un mobilā satelītu dienesta zemes stacijām 399.9-400.05 MHz joslā pievienojot jaunu zemteksta piezīmi. APT uzskata, ka ir vajadzīgi pārejas nosacījumi, lai nodrošinātu esošo un plānoto/paziņoto (piemēram, līdz 2019. gada 22. novembrim) Zemes izpētes satelītu dienesta televadības staciju turpmāko darbību.

Āfrikas grupas (ATU) pozīcija (2017. gada septembris)

Arābu grupas (ASMG) pozīcija (2018. gada aprīlis)

Atbalsta pētījumus jaudas ierobežojumiem meteoroloģiskā satelītu dienesta un Zemes izpētes satelītu dienesta zemes stacijām 401-403 MHz joslā un mobilā satelītu dienesta zemes stacijām 399.9-400.05 MHz joslā, kā arī neradīt papildu ierobežojumus esošiem lietojumiem, jo frekvenču joslās tiek izmantots liels mobilo un fiksēto iekārtu skaits.

CITEL pozīcija (2018. gada jūnijs)

Atbalsta uztverošo sensoru, kas veic klimata pārmaiņas un laikapstākļu izmaiņu monitoringu, darbību bez traucējumiem

RCC pozīcija (2017. gads):

Lai aizsargātu un novērstu traucējumus DCS sistēmām, RCC atbalsta pētījumus jaudas ierobežojumus noteikšanā meteoroloģiskā satelītu dienesta un Zemes izpētes satelītu dienesta zemes stacijām 401-403 MHz joslā un mobilā satelītu dienesta zemes stacijām 399.9-400.05 MHz joslā. Jaudas ierobežojumiem nebūtu jāattiecas uz strādājošām un MIFR reģistrētām satelītu sistēmām.

VAS ES viedoklis

VAS ES atbalsta pētījumu veikšanu un attiecīgu normatīvu izstrādi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu DCS sistēmu darbību bez traucējumiem.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.3 (2. grupas AI)

AI 1.3	to consider possible upgrading of the secondary allocation to the meteorological-satellite service (space-to-Earth) to primary status and a possible primary allocation to the Earth exploration-satellite service (space-to-Earth) in the frequency band 460-470 MHz, in accordance with Resolution 766 (WRC-15)
AI 1.3	Izskatīt iespēju paaugstināt sekundāro sadalījumu meteoroloģiskajam satelītu dienestam (Izplatījums - Zeme) uz primāro statusu un iespējamu primāru sadalījumu Zemes izpētes satelītu dienests (Izplatījums - Zeme) 460-470 MHz joslā saskaņā ar Rezolūciju Nr. 766 (WRC-15

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

766. Rezolūcija (WRC-15) aicina WRC-19, pamatojoties uz ITU veiktiem pētījumiem, skatīt iespēju paaugstināt sekundāro sadalījumu meteoroloģiskajam satelītu dienestam (Izplatījums - Zeme) uz primāro statusu un iespējamu primāru sadalījumu Zemes izpētes satelītu dienests (Izplatījums - Zeme) 460-470 MHz joslā. Izmaiņas nedrīkst pasliktināt aizsardzību un uzlikt papildus ierobežojumus jau esošajiem primārajiem dienestiem, kuriem frekvenču josla jau ir piešķirta, kā arī blakusesošajās frekvenču joslās.

Datu vākšanas sistēma (Data Collection system – DCS) darbojas Ģeostacionārā satelīta un Neģeostacionārā satelīta orbītā Meteoroloģiskā satelītu dienesta (MetSat) un Zemes izpētes satelītu dienesta sistēmās 401-403 MHz (augšuplīnija) un 460-470 MHz (lejuplīnija) frekvenču joslās. DCS ir nozīmīga sistēma, lai novērotu un iepriekš paredzētu klimata izmaiņas, novērotu okeānus un ūdens resursus, izmantotu laika prognožu noteikšanai, nodrošinātu atbalstu bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai, kā arī uzlabotu jūras drošību. DCS, atšķirībā no citām datu vākšanas sistēmām (ARGOS), ir pasaulē unikāla vietas noteikšanas un datu vākšanas sistēma, kas veltīta pētījumiem okeāniem un atmosfēras apstākļiem, saglabāt un uzraudzīt savvaļas dzīvniekus, vulkānus, zvejas flotes, bīstamo kravu sūtījumus, humānās palīdzības un pārvaldīt ūdens resursus.

DCS ir īpaši noderīga datu iegūšanai no attālām vietām, kur tā ir vienīgā iespēja nodrošināt datu pārraidi, bet tā tiek izmantota arī vietās ar augsti attīstītu infrastruktūru. Datu pārraidei nepieciešamās iekārtas ir lētas, neuzkrītošas un labi iekļaujas vides ainavā.

MetSat darbības shēma

Frekvenču josla 460-470 MHz meteoroloģiskajam satelītu dienestam ir noteikta kā sekundārā, tomēr daudzās valstīs saskaņā ar 5.290 piezīmi tā ir noteikta kā primārā josla. Šajā gadījumā ir dažādi ierobežojumi, kas ierobežo DCS attīstību globālā līmenī.

Lai aizsargātu esošās mobilo un fiksētā dienesta stacijas, nepieciešams izstrādāt normatīvos ierobežojumus. Kā viens no risinājumiem ir izmantot atbilstošus pfd (jaudas plūsmas blīvuma) ierobežojumus. CEPT un ITU pētījumi rāda, ka pētījumos noteiktie jaudas plūsmas blīvumi nodrošina esošo primāro dienestu aizsardzību no satelīta lejupsignāla. Pētījumi pierāda, ka traucējumi netiks radīti arī blakusjoslā strādājošām apraides dienesta stacijām, kā arī 406.1-410 MHz joslā strādājošām radioastronomijas dienesta stacijām.

2018. gada maijā ITU-R WP 7B sanāksmē, tika panākta vienošanās par CPM teksta projektu 1.3. punktam. Ir piedāvātas divas metodes. A metode ir NOC – nekādas izmaiņas Radio Reglamentā. B metode piedāvā mainīt MetSat (Izplatījums-Zeme) sadalījumu no sekundārā uz primāro statusu un Zemes izpētes satelītu dienesta (Izplatījums-Zeme) primārā sadalījuma pievienošanu frekvenču joslā 460–470 MHz. B metodē ir iekļautas divas iespējas, kas piedāvā dažādas pdf maskas ģeostacionārajiem satelītiem. Pfd maska 1. risinājumā ir praktiski vienāda ar CEPT piedāvāto, tādēļ B metodes 1. risinājums ir gandrīz saskaņā ar CEPT ziņojuma projektu un ECP projektu. B metode ierosina arī jaunu rezolūciju, kas attiektos uz vecajām sistēmām.

Latvijā, Nacionālajā radiofrekvenču plānā (MK noteikumi Nr. 1151) frekvenču 460-470 MHz josla noteikta šādiem radiosakaru dienestiem/sistēmām:

Primārie dienesti: Mobilais, Fiksētais
Sekundārais dienests: Meteoroloģiskais satelītu (Izplatījums –Zeme)

460-470 MHz joslu izmanto:

publiskā mobilā sakaru operators (lejuplīnija), kas nodrošina platjoslas datu pārraidi;
dzelzceļa sakaru nodrošināšanā;
sakariem uz kuģiem;
profesionālo mobilo radiosakaru sistēmas (PMR).

460-470 MHz joslā darbojas radiosakaru sistēmas, kurām jānodrošina darbība bez traucējumiem, jo traucējumi var ietekmēt publiskā mobilo sakaru operatora darbību un lielu skaita klientu, kā arī radīt kritiskas situācijas dzelzceļa sakariem vai sakariem uz kuģiem, tāpēc nav pieļaujama traucējuma līmeņa paaugstināšanās vai situācijas pasliktināšanās no dienesta statusa izmaiņu veikšanas un jauna dienesta ieviešanas

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

ITU CPM ziņojuma projekts (septembris)

PDN Ziņojumā ITU-R SA.[460 MHZ METSAT-EESS] aprakstīti pētījumi un apkopota informācija, kas saistīta ar darba kārtības 1.3. punktu, kā arī sākotnējie tehniskie apsvērumi attiecībā uz EESS, MetSat un citiem dienestiem 460-470 MHz joslā un blakusjoslās. Pētījumu rezultātā ir izstrādāti pfd ierobežojumi attiecībā uz ne-GSO satelītiem un atsevišķi pfd ierobežojumi GSO satelītiem, kas nodrošinās tajā pašā joslā jau strādājošo primāro dienestu staciju un blakusjoslā strādājošo staciju aizsardzību.

Tiek piedāvātas šādas metodes:

A metode: neveikt nekādas izmaiņas;
B metode: paaugstināt sekundāro sadalījumu meteoroloģiskajam satelītu dienestam (Izplatījums - Zeme) uz primāro statusu un noteikt primāru sadalījumu Zemes izpētes satelītu dienestam (Izplatījums - Zeme) 460-470 MHz joslā, kā arī nodrošināt MetSat prioritāti pār EESS.

B metode nosaka, ka jānodrošina primāro dienestu aizsardzība 460-470 MHz joslā un blakusjoslās un lai to panāktu tiek piedāvāti pdf ierobežojumi gan ne-GSO gan GSO MetSat/EESS satelītiem. Papildus rosina svītrot zemsvītras Piezīmi No. 5.290, jo MetSat un ESS kļūs par primāriem dienestiem 460-570 MHz joslā. Tiek piedāvāta jauna Rezolūcija, lai nodrošinātu pārejas pasākumus esošajiem MetSat/EESS frekvenču piešķīrumiem.

CEPT pozīcija (2018. gada septembris)

CEPT atbalsta meteoroloģiskā satelītu dienesta (Izplatījums - Zeme) statusa paaugstināšanu uz primāro un primāru sadalījumu noteikšanu Zemes izpētes satelītu dienestam (Izplatījums - Zeme) 460-470 MHz joslā, ja:

ieviešot attiecīgas pdf maskas GSO un ne-GSO satelītiem tiek nodrošināta primāro dienestu aizsardzība 460-470 MHz joslā un blakusjoslās;
“MetSat" un EESS zemes stacijas nepieprasa aizsardzību no fiksētā un mobilā dienestā strādājošam stacijām, kā tas noteikts 766 Rezolūcijā;
tiek saglabāta “MetSat” prioritāte pār EESS, kas pašlaik ir noteikts RR.

EK pozīcija (janvāris)

Ņemot vērā, ka WRC-19 darba kārtības punkts A.I 1.3 neskar Eiropas Savienības kopējās politikas intereses, tad Eiropas Komisija nav definējusi viedokli par darba kārtības jautājumu.

Āzijas-Klusā okeāna grupas (APT) pozīcija (2018. gada jūnijs)

APT atbalsta pētījumus ITU, lai noteiktu tehniskos un regulatīvos nosacījumus meteoroloģiskā satelītu dienesta (Izplatījums - Zeme) statusa paaugstināšanai uz primāro, un primāru sadalījumu noteikšanu Zemes izpētes satelītu dienestam (Izplatījums - Zeme) 460-470 MHz joslā. Tāpat jānodrošina primāro dienestu aizsardzība 460-470 MHz joslā un blakusjoslās, kā arī MetSat un EESS zemes stacijas nevar prasīt aizsardzību no fiksētā un mobilā dienestā strādājošam stacijām un jāsaglabā “MetSat” prioritāte pār EESS.

Āfrikas grupas (ATU) pozīcija (2017. gada septembris)

Pagaidām nav viedoklis par šo darba kārtības jautājumu.

Arābu grupas (ASMG) pozīcija (2018. gada aprīlis)

Ņemot vērā, ka 460-470 MHz joslu aktīvi izmanto mobilā un fiksētā dienesta stacijas, tad sākotnējā pozīcijā netiek atbalstīta meteoroloģiskā satelītu dienesta (Izplatījums - Zeme) statusa paaugstināšana uz primāro un primārā sadalījumu noteikšanu Zemes izpētes satelītu dienestam (Izplatījums - Zeme) 460-470 MHz joslā. Turpināt sekot pētījumiem un nodrošināt esošo prioritāro dienestu aizsardzību.

CITEL pozīcija (2018. gada jūnijs)

Pagaidām nav viedoklis par šo darba kārtības jautājumu.

Dažas valstis atbalsta meteoroloģiskā satelītu dienesta (Izplatījums - Zeme) statusa paaugstināšanu uz primāro un primāru sadalījumu noteikšanu Zemes izpētes satelītu dienestam (Izplatījums - Zeme) 460-470 MHz joslā, ja tiek nodrošināta pietiekama fiksētā un mobilā dienestu staciju aizsardzība.

RCC pozīcija (2018. gada marts)

RCC uzskata, ka nepieciešams harmonizēts frekvenču sadalījums datu vākšanas sistēmām (DCS), kas darbojas meteoroloģiskā satelītu un EESS dienestā, kā arī atbalsta pētījumus. Meteoroloģiskā satelītu dienesta (Izplatījums - Zeme) statusa paaugstināšanu uz primāro un primāru sadalījumu noteikšanu Zemes izpētes satelītu dienestam (Izplatījums - Zeme) 460-470 MHz joslā iespējama, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

tiek nodrošināta sauszemes primāro dienestu aizsardzība 460-470 MHz joslā, nodrošinot pieņemamu traucējuma līmeni;
piedāvātie ierobežojumi sauszemes dienestu aizsardzībai nedrīkst radīt papildu ierobežojumus esošajām satelītu sistēmām un tīkliem, kas darbojas meteoroloģisko satelītu un Zemes izpētes satelītu dienestā;
“MetSat” prioritātes saglabāšana pār EESS.

VAS ES viedoklis

VAS ES atbalsta sekundāro sadalījumu paaugstināšanu meteoroloģiskajam satelītu dienestam (Izplatījums - Zeme) uz primāro statusu un primāru sadalījumu Zemes izpētes satelītu dienestam (Izplatījums - Zeme) 460-470 MHz joslā, ja tiek nodrošināta esošo lietotāju pietiekama aizsardzība un netiek prasīta MetSat un EESS zemes staciju aizsardzība no fiksētā un mobilā dienestā strādājošām stacijām.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.4 (2. grupas AI)

AI 1.4

to consider the results of studies in accordance with Resolution 557 (WRC 15), and review, and revise if necessary, the limitations mentioned in Annex 7 to Appendix 30 (Rev.WRC-12), while ensuring the protection of, and without imposing additional constraints on, assignments in the Plan and the List and the future development of the broadcasting-satellite service within the Plan, and existing and planned fixed-satellite service networks

AI 1.4

Izskatīt pētījumu rezultātus saskaņā ar Rezolūciju 557 (WRC-15) un nepieciešamības gadījumā pārskatīt Radionoteikumu 30. pielikuma 7. papildinājumā (pārskat. WRC-12) noteiktos ierobežojumus, reizē nodrošinot Plānā minēto piešķīrumu, esošo un nākotnē plānoto apraides satelītu dienesta (BSS) un fiksētā satelītu dienesta (FSS) tīklu aizsardzību, un neuzliekot tiem papildu apgrūtinājumus.

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Darba kārtības punkta ietvaros tiek piedāvāts izskatīt ITU plaši veikto pētījumu rezultātus attiecībā uz apraides satelītu dienesta darbības plānošanu un nepieciešamības gadījumā pārskatīt Radionoteikumu 30. pielikuma 7. papildinājumā noteiktos ierobežojumus (t.sk. orbitālo pozīciju ierobežojumus).

Radionoteikumu 30. pielikums satur prasību aprakstu, kurš attiecināms uz apraides satelītu dienestu radiofrekvenču joslās 11,7-12,5 GHz (1.reģions), 12,2-12,7 GHz (2.reģions), 11,7-12,2 GHz (3.reģions). Radionoteikumu 30. pielikuma 7. papildinājums nosaka nominālās orbitālās pozīcijas, kuras atļauts ieņemt konkrētu reģionu apkalpojošajam apraides satelītam.

Radionoteikumu 30. pielikuma 7. papildinājumā noteiktie ierobežojumi tika izstrādāti, lai nodrošinātu orbītas resursu koplietošanu starp reģioniem, un, attīstoties tehnoloģijām, arvien biežāk var sastapt vienu un to pašu satelītu, kas darbojas frekvenču joslā 11,7-12,7 GHz vienlaikus dažādos reģionos.

Paredzēts, ka minēto ierobežojumu pārskatīšana WRC-19 konferencē, var sekmēt racionālāku un efektīvāku ģeostacionārās orbītas resursa izmantošanu un piekļuvi tam, nodrošinot esošo dienestu aizsardzību frekvenču joslā 11,7-12,7 GHz visos reģionos.

Situācija Latvijā

Joslu iedalījums pēc NRFP

- 11,7-12,5 GHz:

Sadalījums radiosakaru dienestiem Latvijā: Apraides, Apraides satelītu, Mobilais;

Iedalījums radiosakaru sistēmām Latvijā: Zemes radiostacijas; LEST (zemas e.i.r.p. satelītu galiekārta) un HEST (augstas e.i.r.p. satelītu galiekārta) virzienā I-Z;

- 12,5-12,75 GHz:

Sadalījums radiosakaru dienestiem Latvijā: Fiksētais satelītu (I-Z; Z-I);

Iedalījums radiosakaru sistēmām Latvijā: Zemes radiostacijas, EUTELTRACS (I-Z), LEST un HEST (I-Z), kuģu un gaisa kuģu Zemes stacijas (I-Z)

Izsniegtās atļaujas

Atļaujas 11,7-12,75 GHz frekvenču joslā uztverošo satelītu zemes staciju darbībai Latvijā:

Tx, GHz	Rx, GHz
14-14,5	10,95-12,75
14,1453	12,6453
14,2083	12,7083

Saskaņā ar Starptautiskās telesakaru savienības (International Telecommunication Union-ITU) Radionoteikumu pielikumos 30 un 30A noteikto radiofrekvenču iedalījumu attiecībā uz apraides satelītu dienestu, Latvijai ir pieejams šāds satelītresurss:

Latvijai pieejamais satelītresurss
Orbītas pozīcija	23,2 ˚
Polarizācijas veids	Apļveida
Izstarojuma klase	27M0G7W
Frekvenču kanāli	20 kanāli frekvenču joslās 11,7-12,5 GHz un 17,3-18,1 GHz

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

Eiropas Komisija

Šobrīd EK nav formulējusi savu viedokli attiecība uz šo jautājumu.

CEPT pozīcija (2018. gada jūnijs)

CEPT atbalsta šādu ierobežojumu atcelšanu:

A1 ierobežojums (a) daļa (1.reģiona Plāna piešķīrumu aizliegums orbītas pozīciju izmantošanai frekvenču joslā 11,7-12,2 GHz vairāk nekā 37,2°W uz rietumiem);
A2a ierobežojums (2.reģiona Plāna izmainīto piešķīrumu aizliegums orbītas pozīciju izmantošanai frekvenču joslā 12,5-12,7 GHz vairāk nekā 54° W uz austrumiem).

CEPT joprojām apsver, vai šie ierobežojumi var tikt atcelti bez papildu regulēšanas, vai tomēr tā ir nepieciešama, tostarp jaunas rezolūcijas izstrāde.

CEPT atbalsta arī šādu ierobežojumu atcelšanu:

A2b ierobežojums (2.reģiona Plāna izmainīto piešķīrumu aizliegums orbītas pozīciju izmantošanai frekvenču joslā 12,2-12,5 GHz vairāk nekā 44°W uz austrumiem);
A3 ierobežojums (b daļa) (1.un 3.reģiona Plāna piešķīrumu, kas ir izvietoti atļautajos orbītas loka apgabalos starp 37,2°W un 10°E, maksimālā e.i.r.p. 56 dBW ierobežojums);
A3 ierobežojums (c daļa) (Plāna piešķīrumu jaudas plūsmas blīvuma vērtība nedrīkst pārsniegt maksimālo vērtību -138 dB(W/(m2·27 MHz)) orbītas pozīcijās 4°W un 9°E jebkurā 2.reģiona punktā).

CEPT atbalsta šādu ierobežojumu saglabāšanu:

A2c ierobežojums (2.reģiona Plāna izmainīto piešķīrumu aizliegums orbītas pozīciju izmantošanai frekvenču joslā 12,2-12,7 GHz vairāk nekā 175,2°W uz rietumiem);
A1 ierobežojums (b daļa) (1.reģiona Plāna piešķīrumu aizliegums orbītas pozīciju izmantošanai frekvenču joslā 11,7-12,2 GHz vairāk nekā 146°E uz austrumiem).

Attiecībā uz A3 (a) daļas ierobežojumu (1.un 3.reģiona Plāna piešķīrumu aizliegums orbītas pozīciju izmantošanai ārpus orbītas loka atļautajiem apgabaliem starp 37,2°W un 10°E), CEPT uzskata, ka nepieciešams nodrošināt BSS satelītu tīklu aizsardzību, kas ietver antenas ar d<0,6 m. Lai to sasniegtu, CEPT uzskata, ka nepieciešams veikt izmaiņas 30. pielikuma 7. papildinājuma 1. tabulā, vai arī jāievieš jauna pfd maska, kas jāpiemēro frekvenču piešķīrumiem.

Attiecībā uz B ierobežojumu, CEPT uzskata, ka tajā tiek apskatīta izplatījuma staciju grupēšanas koncepcija 2. reģiona plānā, un tādēļ lēmumi par šo ierobežojumu ir ārpus CEPT darbības jomas.

RCC pozīcija (2018. gada marts)

RCC atbalsta pētījumus par iespējamo Radionoteikumu 30. pielikuma 7. papildinājumā (pārskat. WRC-12) noteikto ierobežojumu pārskatīšanu, vienlaikus nodrošinot piešķīrumu aizsardzību Plānā un Sarakstā, neuzliekot tiem papildu ierobežojumus.

RCC atbalsta šādu ierobežojumu atcelšanu: A1 (a) daļa; А2а; A2b; A1 (b) daļa.

RCC izskata iespēju šādu ierobežojumu atcelšanai: А2с.

RCC turpina pētījumus par iespēju atcelt vai pārskatīt šādus ierobežojumus: А3 (а) daļa.

RCC neiebilst pret šādu ierobežojumu atcelšanu: А3 (b) daļa; А3 (с) daļa.

RCC šobrīd nav priekšlikumu par B atcelšanu vai pārskatīšanu.

Āzijas-Klusā okeāna grupas (APT) pozīcija (2018. gada marts)

APT locekļi uzskata, ka ir jāatbalsta ITU-R pētījumi un, ka jebkurai iespējamai Radionoteikumu 30. pielikuma (Rev.WRC-15) 7. papildinājuma ierobežojumu pārskatīšanai saskaņā ar Rezolūciju 557 (WRC-15) nevajadzētu uzlikt nepamatotus ierobežojumus FSS un BSS tīklu izmantošanai 11,7-12,7 GHz frekvenču joslā 3. reģionam.

Āfrikas grupas (ATU) pozīcija (2017. gada septembris)

Atbalstīt pētījumus par katru 30. pielikuma 7. papildinājuma ierobežojumu; pētījumus, kuru ietvaros cenšas izpētīt veidus, kā labāk izmantot esošo orbītas spektra resursu, neradot nepamatotus ierobežojumus frekvenču joslā 11,7-12,7 GHz visiem dienestiem visos Reģionos;
Ņemt vērā, ka šo ierobežojumu atcelšana var atstāt sekas uz citiem esošajiem dienestiem, kuri ir reģistrēti Plānā vai Sarakstā;
Ņemt vērā, ka, atceļot šos ierobežojumus, var tikt reģistrēti jauni tīkli, kas var palielināt vai radīt slogu jauno piešķīrumu koordinēšanai;
Ievērot, ka Plānoto joslu princips ir nodrošināt taisnīgu piekļuvi frekvenču spektram un ar to saistītajam orbitālajam resursam, šo ierobežojumu atcelšana papildinās jaunas orbitālās atrašanās vietas un frekvenču piešķīrumus, šie resursi vispirms ir jānodod dalībvalstīm, kurām var būt nepieciešami turpmāki pētījumi, kas nav ietverts šajā darba kārtības punktā, un tādēļ šo ierobežojumu atcelšana var mainīt pašreizējos Plāna principus.

Arābu grupas (ASMG) pozīcija (2017. gada aprīlis)

neatbalstīt 7. papildinājuma ierobežojumu izmaiņas;
neatbalstīt izmaiņas 30. pielikuma 1.– 4 papildinājumā, jo tas neattiecas uz AI 1.4.

CITEL pozīcija (2018. gada jūnijs)

Atbalstīt ierobežojumu pārskatīšanu, bet jānodrošina esošo piešķīrumu aizsardzība Plānā un Sarakstā, kā arī turpmākajai BSS attīstībai Plānā, kā arī esošajiem un plānotajiem FSS tīkliem. Attiecībā uz 1.4. darba punkta Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda atbalsta pētījumus saskaņā ar Rezolūciju 557 (WRC-15). Balstoties uz veiksmīgu pētījumu slēdzienu, ASV un Kanāda atbalsta 30. papildinājuma 7. pielikuma (Rev.WRC-12) ierobežojumu izskatīšanu un pārskatīšanu nepieciešamības gadījumā, ja vien tiks nodrošināta pietiekama aizsardzība Plānā minētajiem piešķīrumiem, esošajiem un nākotnē plānotajiem BSS un FSS dienestu tīkliem.

VAS ES viedoklis

Latvijas sakaru administrācija atbalsta ITU-R veikto pētījumu rezultātu izskatīšanu par iespējamo Radionoteikumu 30. pielikuma 7. papildinājumā noteikto ierobežojumu pārskatīšanu ar mērķi atrast satelītu orbītas resursu un ar to saistīto radiofrekvenču efektīvākās izmantošanas iespējas.

Latvijas sakaru administrācija apsver iespēju atbalstīt minēto ierobežojumu pārskatīšanu, ja vien tiks nodrošināta pietiekama aizsardzība Plānā minētajiem piešķīrumiem, esošajiem un nākotnē plānotajiem BSS un FSS dienestu tīkliem, un tiem netiks uzlikti papildu pārmērīgi ierobežojumi.

Latvija atbalsta CEPT viedokli par katru no Radionoteikumu 30. pielikuma 7. papildinājumā noteikto ierobežojumu tiktāl, kamēr tas nesamazina esošu sistēmu aizsardzības parametrus.

Radionoteikumu 30. pielikuma 7. papildinājumā noteiktais ierobežojums	Ierobežojuma būtība	Priekšlikums VAS ES viedoklim	Skaidrojumi
A1 (a) daļa	1.reģiona Plāna piešķīrumu aizliegums orbītas pozīciju izmantošanai frekvenču joslā 11,7-12,2 GHz vairāk nekā 37,2°W uz rietumiem	Atbalstīt ierobežojuma atcelšanu	Papildu tiek apsvērta iespēja dzēst ierobežojumu ar vai bez papildu ierobežojumiem (piem. izstrādājot attiecīgo Rezolūciju)
A1 (b) daļa	1.reģiona Plāna piešķīrumu aizliegums orbītas pozīciju izmantošanai frekvenču joslā 11,7-12,2 GHz vairāk nekā 146°E uz austrumiem	Atbalstīt ierobežojuma saglabāšanu	Ierobežojuma atcelšana nav lietderīga, jo ir ierobežots ģeogrāfiskais attālums starp 1.un 2.reģiona zemes apgabaliem (piem. Čukotka un Aļaska), kas apgrūtina skarto dienestu aizsardzības nodrošināšanu
A2a	2.reģiona Plāna izmainīto piešķīrumu aizliegums orbītas pozīciju izmantošanai frekvenču joslā 12,5-12,7 GHz vairāk nekā 54° W uz austrumiem	Atbalstīt ierobežojuma atcelšanu	Papildu tiek apsvērta iespēja dzēst ierobežojumu ar vai bez papildu ierobežojumiem (piem. izstrādājot attiecīgo Rezolūciju)
A2b	2.reģiona Plāna izmainīto piešķīrumu aizliegums orbītas pozīciju izmantošanai frekvenču joslā 12,2-12,5 GHz vairāk nekā 44°W uz austrumiem	Atbalstīt ierobežojuma atcelšanu	Ierobežojuma atcelšanas gadījumā skarto dienestu aizsardzība papildus tiek nodrošināta ar to, ka reģioni, kur piemēro šos ierobežojumus, ir ģeogrāfiski atdalīti (piemēram, ar Atlantijas okeānu)
A2c	2.reģiona Plāna izmainīto piešķīrumu aizliegums orbītas pozīciju izmantošanai frekvenču joslā 12,2-12,7 GHz vairāk nekā 175,2°W uz rietumiem	Atbalstīt ierobežojuma saglabāšanu	Ierobežojuma atcelšana nav lietderīga, jo ir ierobežots ģeogrāfiskais attālums starp 1.un 2.reģiona zemes apgabaliem (piem. Čukotka un Aļaska), kas apgrūtina skarto dienestu aizsardzības nodrošināšanu
A3 (a) daļa	1.un 3.reģiona Plāna piešķīrumu aizliegums orbītas pozīciju izmantošanai ārpus orbītas loka atļautajiem apgabaliem starp 37,2°W un 10°E	Tiek apsvērts	Pētījumu rezultāti par esošo tīklu aizsardzību, iekļaujot antenas ar d<0,6 m, liecina, ka nepieciešami papildu mērījumi
A3 (b) daļa	1.un 3.reģiona Plāna piešķīrumu, kas ir izvietoti atļautajos orbītas loka apgabalos starp 37,2°W un 10°E, maksimālā e.i.r.p. 56 dBW ierobežojums	Atbalstīt ierobežojuma atcelšanu	Pētījumu rezultāti liecina, ka ierobežojums var tikt atcelts, jo neietekmē potenciāli skartos dienestus
A3 (c) daļa	Plāna piešķīrumu jaudas plūsmas blīvuma vērtība nedrīkst pārsniegt maksimālo vērtību -138 dB(W/(m2·27 MHz)) orbītas pozīcijās 4°W un 9°E jebkurā 2.reģiona punktā	Atbalstīt ierobežojuma atcelšanu	Pētījumu rezultāti liecina, ka ierobežojums var tikt atcelts, jo neietekmē potenciāli skartos dienestus
B	Nepieciešama to administrāciju piekrišana, kurām ir izplatījuma staciju piešķīrumi tajā pašā grupā gadījumā, kad izplatījuma stacijas tiek izvietotas dotās grupas ietvaros	Ārpus darbības jomas	Tiek apskatīta izplatījuma staciju grupēšanas koncepcija 2. reģiona plānā, un tādēļ lēmumi par šo ierobežojumu ir ārpus darbības jomas

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.5 (1. grupas AI)

AI 1.5	to consider the use of the frequency bands 17.7-19.7 GHz (s-E) and 27.5-29.5 GHz (E-s) by earth stations in motion communicating with geostationary space stations in the fixed-satellite service and take appropriate action, in accordance with Resolution 158 (WRC-15)
AI 1.5	Izskatīt frekvenču joslu 17,7-19,7 GHz (Izplatījums-Zeme) un 27,5-29,5 GHz (Zeme-Izplatījums) lietošanu zemes stacijām kustībā, uzturot sakarus ar ģeostacionārām Izplatījuma stacijām fiksētajā satelītu dienestā, un veikt WRC atbilstošas darbības saskaņā ar Rezolūciju Nr. 158 (WRC-15)

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Tiek apskatīts jautājums par frekvenču joslas 17,7-19,7 GHz (I-Z) un 27,5-29,5 GHz (Z-I) izmantošanu zemes stacijām kustībā (ESIM – Earth Station In Motion), kas uztur sakarus ar ģeostacionārām Izplatījuma stacijām fiksētajā satelītu dienestā.
Šobrīd minētās joslas ir iedalītas fiksētajam satelītu dienestam uz primārā pamata, tomēr aug pieprasījums pēc sakariem kustībā. Šis pieprasījums varētu būt daļēji apmierināts, nodrošinot zemes stacijām kustībā iespēju uzturēt sakarus ar fiksētā satelītu dienesta Izplatījuma stacijām, kas darbojas frekvenču joslās 17.7-19.7 GHz (I-Z) un 27.5-29.5 GHz (Z-I). Šobrīd interesi izrāda pasažieru pārvadātāji – lidsabiedrības un jūras kruīzu kompānijas.
Saskaņā ar Rezolūciju Nr. 158 (WRC-15) ITU tiek aicināts:
- izpētīt atšķirīgu tipu zemes staciju kustībā, kas darbojas vai plāno darbību frekvenču joslās 17,7-19,7 GHz un 27,5-29,5 GHz, tehniskos un darbības raksturojumus, kā arī lietotāju prasības.
- izpētīt saderību starp zemes stacijām kustībā un esošo dienestu esošajām vai plānotajām zemes stacijām, kuriem ir iedalītas frekvenču joslas 17,7-19,7 GHz un 27,5-29,5 GHz.
- izstrādāt reglamentējošos noteikumus un tehniskos nosacījumus zemes stacijām kustībā, ņemot vērā iepriekš minētos pētījumus.
WRC-19 tiek piedāvāts izskatīt minēto pētījumu rezultātus un veikt attiecīgās darbības.

Latvijā

Latvijā saskaņā NRFP 3. pielikuma 9.5.p zemes staciju uz mobilām platformām (ESOMP) darbība paredzēta šādās joslās: 17,3–17,7 GHz, 19,7–20,2 GHz, 29,5–30,0 GHz.

17,7-19,7 GHz:
- Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:
  - Ciparu RRL
  - Zemes radiostacijas (zplatījums–Zeme. Bez aizsardzības pret traucējumiem no fiksētā dienesta.)
- Ir piešķirtas SPRK lietošanas tiesības radio frekvenču joslā 17,7 – 19,7 GHz
- Izsniegtas vairāk nekā 540 lietošanas atļaujas ciparu RRL
26,5–27,5 GHz
- Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:
  - AS - josla iedalīta lietošanai tikai valsts aizsardzībai.
27,5-29,5 GHz:
- Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:
  - FWA 27,8285–28,0525/28,9485–29,0605 GHz
  - Zemes radiostacijas (Zeme–izplatījums) 27,5–27,8285 GHz, 28,445–28,8365 GHz
- Frekvenču josla 28,0525–28,4445 GHz/29,0605–29,4525 GHz iekļauta MK 143.
- Ir piešķirtas SPRK lietošanas tiesības
- Izsniegtas vairāk nekā 30 lietošanas atļaujas FWA sistēmām

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

Eiropas Komisijas viedoklis:

CEPT 5G ceļa kartē EK ir noteikusi, ka frekvenču josla 27.5-29.5 GHz paredzēta zemes stacijām kustībā, tāpēc 5G attīstība šajās joslās netiek izskatīta.
Eiropas elektronisko sakaru politika tiecas nodrošināt Eiropas pilsoņiem platjoslas sakarus arī tad, kad tie atrodas kustībā kā tas ir izcelts Gigabitu sabiedrības un 5G attīstības plānos. Zemes stacijas kustībā sekmētu šo mērķu sasniegšanu.

CEPT pozīcija:

CEPT atbalsta tiesisko regulējumu zemes staciju kustībā (ESIM) darbībai 17,7-19,7 GHz un 27,5-29,5 GHz frekvenču joslās, vienlaikus nodrošinot šajās frekvenču joslās esošo dienestu aizsardzību un nepamatoti neierobežojot tos.

Sakarā ar paredzēto pieaugošo pieprasījumu pēc ESIM un tā kā ESIM termināļi ir "kustībā" un tiek lietoti visā pasaulē, šo termināļu regulatīvajai sistēmai jābūt pēc iespējas vienkāršai un praktiski realizējamai. Tiek ņemti vērā šādi nosacījumi frekvenču joslā 27,5-29,5 GHz:

Jūras ESIM - kopā ar citiem tehniskajiem nosacījumiem, var pieņemt minimālos attāluma ierobežojumus no piekrastes valstu oficiāli atzītās krasta līnijas, kā tas ir izdarīts attiecībā uz Rezolūciju 902 (WRC-03). ESIM vajadzētu ievērot minētos minimālos attāluma ierobežojumus, ja vien nav saņemta iepriekšēja attiecīgo iestāžu piekrišana.

Gaisa kuģu ESIM - kopā ar citiem tehniskajiem nosacījumiem, attiecīgajos ITU-R darba grupās jāapsver PFD ierobežojumi uz zemes virsmas, kā noteikts ECC lēmumā (13) 01. Tas kopā ar citiem apsvērumiem nodrošinās zemes sistēmu aizsardzību. ESIM būtu jāatbilst šiem pfd ierobežojumiem, ja vien nav saņemta iepriekšēja attiecīgo administrāciju piekrišana.

Zemes ESIM - darbojoties valsts robežās, nav vajadzības pēc īpašas reglamentējošas darbības vai Radionoteikumu uzlabošanas WRC-19, bet var būt nepieciešams turpināt apsvērt:

a) metodes valstu identificēšanai, ar kurām administrācijai, kas plāno atļaut/izvietot Zemes ESIM, vispirms jāveic koordinācija un jāpanāk vienošanās;
b) koordinācijas veikšanas metodoloģiju.

Attiecībā uz 17,7-19,7 GHz frekvenču joslu CEPT uzskata, ka ESIM nevar pieprasīt aizsardzību no fiksētajiem un mobilajiem dienestiem šajā joslā.
Attiecībā uz 27,5-29,5 GHz frekvenču joslu CEPT atbalsta attiecīgo koplietošanas metožu izpēti, tostarp e.i.r.p. vai pfd vērtības ESIM, lai aizsargātu fiksētos un mobilos dienestus šajā joslā.
CEPT ir izstrādājis 5G ceļa karti (http://www.cept.org/ecc/topics/spectrum-for-wireless-broadband-5g#roadmap). Tajā ir atzīmēts, ka "Eiropa ir saskaņojusi 27,5-29,5 GHz diapazonu platjoslas satelītsakariem, un atbalsta ESIM lietošanu šajā joslā. Tādēļ šī josla nav pieejama 5G ".

RCC pozīcija

RCC uzskata, ka nepieciešams izstrādāt tehniskos nosacījumus un normatīvos noteikumus attiecībā uz zemes staciju kustībā (ESIM) darbību, kas sadarbojas ar ĢSO FSS Izplatījuma stacijām un izmanto frekvenču joslas 17,7-19,7 GHz (I-Z) un 27,5-29,5 GHz (Z-I) ar mērķi uz esošo kritēriju pamata nodrošināt aizsardzību dienestiem, kuriem ir iedalītas šīs un blakusjoslas.

CC uzskata, ka starp frekvenču joslu 17,7-19,7 GHz (I-Z) un 27,5-29,5 GHz (Z-I) koplietošanas metodēm starp ESIM un ĢSO FSS stacijām un citām stacijām šajās joslās vajadzētu izskatīt arī tādas metodes kā frekvenču joslu segmentāciju, maksimālās spektrālā blīvuma normas ierobežojumu, kā arī citas metodes un to kombinācijas. ESIM stacijām 17,7-19,7 GHz frekvenču joslās nevajadzētu pieprasīt aizsardzību no fiksētā un mobilā dienesta.

RCC uzskata, ka, izstrādājot tehniskos nosacījumus un reglamentējošos noteikumus ESIM staciju darbībai 17,7-19,7 GHz joslā (I-Z) un 27,5-29,5 GHz (Z-I) frekvenču joslās, ir jāparedz īpašie pasākumi, kas izslēdz ESIM staciju neatļautu izmantošanu to valstu teritorijā, kuras neizsniedza attiecīgās atļaujas.

Normatīvie noteikumi, kas tiks noteikti attiecībā uz ESIM staciju darbību AI 9.1.7. punkta ietvaros, jāņem vērā, izstrādājot normatīvos noteikumus AI 1.5 punkta ietvaros.

Āzijas-Klusā okeāna grupas (APT) pozīcija

Ņemot vērā Rezolūciju 158 (WRC-15), APT locekļi atbalsta ITU-R pētījumus par reglamentējošajiem jautājumiem un koplietošanas un saderības nosacījumiem starp ESIM un esošajiem dienestiem frekvenču joslās 17,7-19,7 GHz un 27,5-29,5 GHz, lai nodrošinātu aizsardzību un neuzliktu nepamatotus ierobežojumus esošajiem dienestiem.

Āfrikas grupas (ATU) pozīcija

Ņemt vērā, ka EACO pētījumu rezultāti atbalsta frekvenču joslu 17,7-19,7 GHz un 27,5-29,5 GHz noteikšanu dažāda veida ESIM, ja vien koplietošana un saderība starp trīs veidu ESIM un esošo FS dienestu frekvenču joslās ir pieņemama.
Ņemt vērā, ka SADC koplietošanas un saderības pētījumi ar trim dažādiem ESIM veidiem, kas darbojas ar ģeostacionāriem FSS tīkliem un esošajām un plānotajām esošās FS stacijām 17,7-19,7 GHz un 27,5-29,5 GHz frekvenču joslās, liecina, ka koplietošana ir iespējama.
Ņemt vērā, ka pētījumu rezultāti Ganā un Senegālā atbalsta 17,7-19,7 GHz un 27,5-29,5 GHz frekvenču joslu noteikšanu trīs veidu ESIM darbībai.
Ņemt vērā vajadzību pēc saderības pētījumiem ar blakusjoslām, ņemot vērā, ka šī josla ir blakus joslai 24,25-27,5 GHz, kas tiek pētīta priekš IMT.
Secina, ka aizvien pieaug vajadzība pēc mobilo satelītsakaru platjoslas sakariem un, ņemot vērā gan ITU-R WP4A, gan apakšreģionu un valstu veiktos pētījumos, frekvenču joslas 17,7-19,7 GHz un 27,5-29,5 GHz noteikšana ESIM darbībai, var būt atbalstāma, vienlaikus nodrošinot pārējo esošo primāro dienestu aizsardzību un neuzliekot tiem pārmērīgus ierobežojumus.
Katram apakšreģionam un valstīm, kas veikušas detalizētus pētījumus, būtu jāiesniedz savi konstatējumi un jāziņo par tiem gaidāmajā WP4A sanāksmē.

Arābu grupas (ASMG) pozīcija:

Turpināt sekot līdzi ESIM ietekmei attiecībā uz citiem dienestiem 17,7-19,7 un 27,5-29,5 GHz frekvenču joslās, un apsvērt iespējas to aizsardzībai.

Pētīt traucējumu mazināšanas metodes, lai aizsargātu fiksēto dienestu, kas plaši tiek izmantots 27,5-29,5 GHz frekvenču joslā.

CITEL pozīcija

Nepieciešams apsvērt dažādus ESIM veidus, lai izstrādātu attiecīgus noteikumus esošo un plānoto dienestu aizsardzībai; Viena valsts arī uzskata, ka pētījumos būtu jāņem vērā gan ĢSO, gan ne-ĢSO sistēmas, tai skaitā ne-GSO MSS fīderlinkus.

VAS ES viedoklis

Ņemot vērā, ka minēto joslu izmantojums un noslogojums CEPT dalībvalstīs ir ļoti līdzīgs, Latvija atbalsta CEPT viedokli tiktāl, kamēr tas nekaitē esošajiem šo joslu lietotājiem.
Latvija atbalsta pētījumu veikšanu un regulējuma izstrādi. Jāparedz sadarbība ar iesaistītajām iestādēm, piemēram, Latvijas jūras administrāciju un Civilās aviācijas aģentūru.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.6 (1. grupas AI)

AI 1.6	to consider the development of a regulatory framework for non-GSO FSS satellite systems that may operate in the frequency bands 37.5-39.5 GHz (s-E), 39.5-42.5 GHz (s-E), 47.2-50.2 GHz (E-s) and 50.4-51.4 GHz (E-s), in accordance with Resolution 159 (WRC-15)
AI 1.6	Izskatīt regulējoša ietvara izstrādāšanu ne-GSO FSS satelītu sistēmām, kuras var darboties frekvenču joslās 37,5‑39,5 GHz (izplatījums - Zeme), 39,5-42,5 GHz (izplatījums – Zeme), 47,2-50,2 GHz (Zeme - izplatījums) un 50,4-51,4 GHz (Zeme - izplatījums) saskaņā ar Rezolūciju Nr. 159 (WRC-15)

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Tiek izskatīta jaunu tehnoloģiju ieviešana un attīstība fiksētajā satelītu dienestā (FSS) frekvenču joslās virs 30 GHz – līdztekus plānā esošajiem sakaru veidiem iekļaut arī ne GSO fiksētā satelītu sakaru dienestu frekvenču joslās 37.5-39.5 GHz (izplatījums - Zeme), 39.5-42.5 GHz (izplatījums – Zeme), 47.2-50.2 GHz (Zeme - Izplatījums) un 50.4-51.4 GHz (Zeme - izplatījums).

ITU Rezolūcija 159 aicina pirms WRC-19:

- veikt pētījumus par tehniskajiem, darbības jautājumiem un normatīvajiem dokumentiem attiecībā uz ne-GSO FSS satelītu sistēmu darbību, vienlaikus nodrošinot GSO satelītu tīklu aizsardzību FSS, MSS, BSS

- minētajos pētījumos aicina īpašu uzmanību pievērst jaudas plūsmas blīvuma robežvērtību (power flux density) noteikšanai

- veikt pētījumus un ne-GSO sistēmu frekvenču koplietošanas nosacījumu izstrādi

- veikt pētījumus, kas veltīti iespējamai Rezolūcijas 750 “Zemes izpētes satelītu dienesta (pasīvā) saderība ar citiem atbilstošajiem aktīvajiem dienestiem” pārskatīšanas nepieciešamībai, lai nodrošinātu aizsardzību Zemes izpētes satelītu sistēmām (pasīvajām) (Earth Exploration-Satellite Service - EESS) frekvenču joslās 36-37 GHz un 50.2-50.4 GHz no ne-GSO FSS satelītu sistēmām

- veikt pētījumus, vērstus uz radioastronomijas dienesta joslu 42.5-43.5 GHz, 48.94-49.04 GHz un 51.4-54.25 GHz aizsardzības nodrošināšanu no ne-GSO sistēmām.

WRC-19 tiek piedāvāts izskatīt minēto pētījumu rezultātus un veikt attiecīgās darbības.

Latvijā:

37.5 - 39.5 GHz:
- Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:
  - Ciparu RRL
  - Zemes radiostacijas (bez aizsardzības pret traucējumiem no fiksētā dienesta).
- Šo joslu Latvijā izmanto ciparu RRL, VAS ES izsniegtas vairāk nekā 160 lietošanas atļaujas, paredzams, ka to skaits tuvākajā nākotnē pieaugs.
- Ir piešķirtas SPRK lietošanas tiesības radio frekvenču joslā 37 – 39,5 GHz
39.5 - 43.5 GHz:
- Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151
  - Zemes radiostacijas (I-Z/bez aizsardzības pret traucējumiem no fiksētā dienesta)
  - Ciparu multimediju bezvadu sakaru sistēmu MWS (ieskaitot televīzijas signālu daudzpunktu sadales sistēmas MVDS).
- Josla 40,5 – 43,5 GHz iekļauta MK noteikumos Nr.143
- Nav izsniegtas VAS ES lietošanas atļaujas
- Josla 39,5 – 43,5 GHz identificēta kā nākotnes perspektīvā 5G josla, kuru atbalsta arī Latvija.
47.2 - 50.2 GHz:
- Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151
  - SAB/SAP
  - HAPS
  - HDFSS
  - RRL
- Nav izsniegtas VAS ES lietošanas atļaujas
50.2 - 50.4 GHz:
- Joslā aizliegti jebkādi izstarojumi (pasīvie Zemes izpētes satelīti).
- Latvijā, iespējams, izmanto šai joslā strādājošu Zemes pasīvās izpētes satelītu datus.
50.4 - 51.4 GHz:
- Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151 nav noteikts
- Nav izsniegtas VAS ES lietošanas atļaujas
51.4 - 54.25 GHz:
- Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151
  - RRL (51,4 – 52,6 GHz),
  - Joslā aizliegti jebkādi izstarojumi (52,6–54,25 GHz).
- Latvijā, iespējams, izmanto šai joslā strādājošu Zemes pasīvās izpētes satelītu datus.
- Josla 50,4 – 52,6 GHz identificēta kā nākotnes perspektīvā 5G josla, kuru atbalsta arī Latvija.
- Nav izsniegtas VAS ES lietošanas atļaujas.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

CEPT viedoklis:

CEPT uzskata, ka pētījumiem normatīvo aktu, tehnisko un darbības nosacījumu izstrādē jānodrošina aizsardzība GSO tīkliem un citu esošo dienestu stacijām, tai skaitā pasīvajiem dienestiem blakus joslās. Lai nodrošinātu aizsardzību pasīvajām Zemes izpētes satelītu sistēmām un radioastronomijas sistēmām, CEPT atbalsta kopējās FSS interferences, ko rada GSO satelītu tīkls un ne-GSO sistēmas, kuras darbojas attiecīgajās joslās, efektu pētīšanu.

CEPT uzskata, ka kritēriji, kas balstās uz jaunu izstrādes procesā esošu ITU-R rekomendāciju ir jāizmanto kopējo EPFD limitu izstrādē GSO tīklu aizsardzībai. CEPT atbalsta interferences novērtēšanas metodoloģiju, kurā korelācija fedinga gadījumā vājina gan derīgo signālu gan interferējošo signālu 40/50 GHz joslās.

CEPT atbalsta interferences novērtēšanas metodoloģijas pētījumu turpināšanu frekvenču joslās virs 30 GHz.

EK viedoklis:

Eiropas kosmosa politika atbalsta ilgtspējīgas regulējošās vides izstrādi, kas ir nepieciešama ne-GSO satelītu sistēmu, kuras izmanto minētās frekvenču joslas, attīstībai un ražošanai. WRC-19 darba kārtības punkts 1.6 atbalsta šāda starptautiska regulējoša ietvara izstrādi.Galējais EK viedoklis par darba kārtības jautājumu vēl tiek gatavots.

RCC viedoklis:

RCC uzskata, ka tehnisko, darbības jautājumu un reglamentējošo noteikumu izpētei, lai nodrošinātu ne-ĢSO FSS satelītu sistēmu darbību 37,5-42,5 GHz frekvenču joslās (I-Z), 47,2-48,9 GHz (kas ierobežoti ar fīderlīnijām), 48,9-50,2 GHz (Z-I) un 50,4-51,4 GHz (Z-I) ir jānodrošina ĢSO FSS satelītu tīklu un citu dienestu staciju darbības aizsardzību šajās un blakusjoslās.

RCC uzskata, ka pētījumu laikā ir jānodrošina EESS (pasīvās sistēmas) aizsardzība 36-37 GHz, 47,5-48,5 GHz un 50,2-50,4 GHz frekvenču joslās, kā arī radioastronomijas dienesta aizsardzība 42,5-43,5 GHz, 48,94-49,04 GHz un 51,4-54,25 GHz frekvenču joslās no ne-ĢSO FSS sistēmām.

RCC uzskata, ka ir ieteicams veikt pētījumus par kopējo traucējumu ietekmi no ĢSO un ne-ĢSO FSS sistēmām, kuras darbojas vai plāno darboties frekvenču joslās 37,5-42,5 GHz (I-Z), 47,2-48,9 GHz (kas ierobežotas ar fīderlīnijām), 48,9-50,2 GHz (Z-I) un 50,4-51,4 GHz (Z-I), lai iespējams pārskatītu Rezolūciju 750 (Rev.WRC-15).

RCC uzskata, ka ir ieteicams veikt pētījumus par traucējumu novērtēšanas metodoloģijas izmaiņām, kas norādīta Ieteikumā ITU-R S.1323 (metodoloģija A), lai paplašinātu šīs metodoloģijas piemērojamību frekvenču joslās virs 30 GHz, tostarp izstrādājot jaunu Ieteikumu ITU- R.

APT viedoklis:

APT dalībvalstis atbalsta tehniskos un operatīvos pētījumus un pētījumus attiecībā uz regulējošiem normatīviem apskatāmajās joslās kamēr tiek nodrošināta aizsardzība šajās un blakusjoslās jau strādājošajiem dienestiem.

ATU viedoklis:

Atbalsta pētījumus saskaņā ar 159 rezolūciju (WRC15), kuras mērķis ir izstrādāt regulatīvu ietvaru jaunām nr-ĢSO FSS satelītu sistēmām, vienlaikus nodrošinot aizsardzību GSO FSS sistēmām joslās virs 30 GHz. Tāpat ATU iedrošina administrācijas aktīvi iesaistīties jautājuma risināšanā. ATU norāda, ka šī AI apskatāmo joslu pārklāšanās ar citiem AI, viņuprāt, nerada sarežģījumus, jo šis AI nav saistīts ar joslu sadalījumu vai noteikšanu, bet gan ar normatīvu un regulējuma izstrādi ne-ĢSO sistēmās noteiktās joslās.

Arābu grupas viedoklis:

Sekot līdzi pētījumiem, ņemot vērā:

FSS ĢSO tīklu aizsardzība saskaņā ar 22 Pantu
Pārskatīt koordinācijas kritērijus nosakot epfd vērtības
Nodrošināt apskatāmajās joslās esošo dienestu aizsardzību un nodrošināt blakus sadalījuma aizsardzību

CITEL viedoklis:

Dažas valstis uzskata, ka regulējoši pasākumi EESS (pasīvais) sistēmu aizsardzībai 36 GHz- 37 GHz joslā nav nepieciešami tomēr ietekmi mazinoši tehniski paņēmieni vai regulējoši pasākumi var būt nepieciešami 50,2-50,4 GHz joslā; NĢSO FSS sistēmas būtu jākoordinē saskaņā ar 9.12.

Kanāda atbalsta pētījumus saskaņā ar 159 rezolūciju (WRC15) ar mērķi ir izstrādāt regulatīvu ietvaru jaunām nr-ĢSO FSS satelītu sistēmām. Attiecībā uz 36 – 37 GHz joslu, Kanāda, pamatojoties uz veiktajiem pētījumiem, uzskata, ka EESS (pasīvais) sistēmas, kas darbojas šājā joslā un ne-ĢSO sistēmas ir savstarpēji saderīgas un papildu regulējoši pasākumi nav nepieciešami. Attievībā uz 50,2 – 50,4 GHz joslu, Kanāda uzskata, ka ņemot vērā pētījumu rezultātus ietekmi mazinoši tehniskie paņēmieni vai regulējoši normatīvi var būt nepieciešami šo sistēmu saderības nodrošināšanai.

VAS ES viedoklis

VAS ES atbalsta pētījumu veikšanu un attiecīgu normatīvu izstrādi, tiktāl cik tas nav pretrunā ar CEPT un EK viedokļiem. VAS ES ir ieinteresēts esošo lietotāju aizsardzībā un neatbalsta jau ekspluatācijā esošu sistēmu aizsardzības parametru samazināšanu.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.7 (1. grupas AI)

AI 1.7	to study the spectrum needs for telemetry, tracking and command in the space operation service for non-GSO satellites with short duration missions, to assess the suitability of existing allocations to the space operation service and, if necessary, to consider new allocations, in accordance with Resolution 659 (WRC-15)
AI 1.7	Izskatīt īsu misiju ne-GSO satelītu Izplatījuma darba dienesta vajadzības pēc spektra telemetrijai, sekošanai un vadībai, novērtēt pastāvošā sadalījuma piemērotību Izplatījuma darba dienestam un, ja nepieciešams, izskatīt jaunus piešķīrumus saskaņā ar Rezolūciju Nr. 659 (WRC-15)

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Darba punkts apskata ne-GSO satelītu, kas veic īsus lidojumus, Izplatījuma darba dienesta vajadzības pēc spektra, pamatā, sekošanai, telemetrijai un tālvadībai. Rezolūcijas 659 ietvaros termins “īsu lidojumu (misiju)” nozīmē lidojumu ar ierobežotu darbības periodu, kas parasti nepārsniedz trīs gadus. Rezolūcija 659 atsaucas uz Ziņojumu ITU-R SA.2312, kurā apskatīti šāda tipu satelītu piemēri un to tehniskie parametri. Šādi satelīti ir, piemēram, pikosatelīti vai nanosatelīti, kurus attiecina pie maziem satelītiem (satelīti, kas sver mazāk par 500 kg). Šādiem satelītiem raksturīgas izglītības un radioamatieru, eksperimentālās un pētniecības, vai komerciālās misijas. Ņemot vērā šādu satelītu skaita pieaugumu, var pieaugt Izplatījuma sakaru dienesta vajadzības pēc spektra.

ITU 659. Rezolūcija aicina pētīt iespēju šādiem sakariem izmantot frekvences zem 1 GHz:

- izskatīt arvien lielāka skaita īsu misiju ne-GSO satelītu Izplatījuma darba dienesta vajadzības pēc spektra telemetrijai, sekošanai un vadībai

- novērtēt esošā frekvenču sadalījuma zem 1 GHz piemērotību Izplatījuma sakaru dienestam

- ja esošā frekvenču sadalījuma Izplatījuma sakaru dienestam pētījumi rādīs, ka vajadzības pēc spektra nevar tikt nodrošinātas, apsvērt iespējamos jaunos piešķīrumus vai esošo piešķīrumu statusa paaugstināšanu Izplatījuma sakaru dienestam frekvenču joslās 150,05-174 MHz un 400,15-420 MHz.

Latvijā:

Sekmīgi palaistais Latvijas satelīts Venta 1 darbam zem 1 GHz izmanto amatieru radiosakaru dienesta joslas (centrālās frekvences: 145,85 MHz, 437,325 MHz, 437,325 MHz), kā arī Izplatījuma darba dienesta 2289,25 MHz frekvenci. Venta-1 ir nanosatelīts ar masu 12 kg. Viens no iemesliem šāda tipa satelītu izmantošanai Latvijā, pirmoreiz apgūstot kosmosu, kļuva to masa un izmēri. Šobrīd, pārskatāmā nākotnē Latvijā nav plānu frekvences zem 1 GHz izmantošanai nanosatelītiem. Paziņošanas procedūras procesā esošā VENTA-2 darba frekvence ir 2289,25 MHz. Protams, ja rastos iespēja, rastos arī interese. Tā kā Latvijai jau ir iestrādes un atsevišķiem komersantiem ir interese par īstermiņa misijas satelītiem, jautājums Latvijai ir svarīgs.

Joslu iedalījums radiosakaru sistēmām frekvenču joslās zem 1 GHz saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:

IMT-2000/UMTS/LTE/ WiMAX/GSM/FB;
GSM-R/FB;
Ciparu PMR/PAMR/FB;
IMT-2000/UMTS/LTE/ WiMAX/GSM/ML;
SRD;
SAB/SAP;
Zemes ciparu televīzijas apraides sistēmas
Skaņas apraides sistēmas;
Sakari uz kuģiem;
PMR;
Radioamatieru radiostacijas;
Radioastronomija;
ISM,
Aizsardzības sistēmas;
GMDSS;
Satelītu personālo sakaru sistēmas, kas darbojas zem 1 GHz (S-PCS< 1 GHz)
u.c.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

CEPT viedoklis:

CEPT atbalsta papildu frekvenču piešķīrumus vai esošo piešķīrumu uzlabojumu Izplatījuma darba dienestam īstermiņa misiju satelītiem, ja:

spektra prasību pētījumi balstās uz plānotajām satelītu misijām un nozares attīstību
spektra prasību izpēte liecina par vajadzību pēc papildu piešķīrumiem vai esošo piešķīrumu attīstīšanu
pētījumi liecina par saderību ar esošajiem dienestiem.

CEPT atzīst, ka pētījumos attiecībā uz 399,9-400,05 MHz un 401-403 MHz joslām, ja tādi notiks, būs jāņem vērā apsvērumi, kas minēti 1.2. darba kārtības punktā. Turklāt CEPT uzskata, ka 401-403 MHz frekvenču joslā nav iespējams īstenot kanālu koplietošanu starp īstermiņa misiju ne-GSO Zeme-izplatījums sakaru līnijām un GSO datu savākšanas sistēmām.

CEPT atzīst, ka visi piešķīrumi Izplatījuma darba dienestam virzienā Zeme-izplatījums zem 1 GHz ir pakļauti koordinācijai saskaņā ar Radionoteikumu pantu 9.21. Šis pants nav piemērojams īslaicīgu misiju ne-GSO satelītiem. CEPT uzskata, ka attiecībā uz papildu piešķīrumiem Izplatījuma darba dienestam virzienā Zeme-izplatījums, var būt nepieciešams izskatīt iespēju mainīt pašreizējo normatīvo regulējumu esošajos piešķīrumos.

CEPT uzskata, ka frekvenču joslas 154-156 MHz izskatīšana kā kandidātjoslas īslaicīgu misiju ne-GSO satelītu darbībai nav iespējama sakarā ar sarežģījumiem koplietošanas nodrošināšanā ar esošajiem sakaru dienestiem.

CEPT uzskata, ka ņemot vērā visas joslas, kuras paredzēts izmantot šī darba kārtības punkta ietvaros, jāizslēdz COSPAS-SARSAT josla 406-406,1 MHz, kā arī tās blakusjoslas 405,9-406 MHz un 406,1-406,2 MHz (skatīt rezolūcijas Nr. 205, (WRC-15)).

CEPT uzskata, ka koplietošanu starp īslaicīgu misiju ne-GSO satelītiem un radioastronomijas dienestu frekvenču joslās 150,05-153 MHz un 406,1-410 MHz nav iespējams īstenot ne Zeme-izplatījums virzienā, ne izplatījums-Zeme virzienā.

EK viedoklis:

Atzīmējot to, ka 1.7. darba kārtības punktam nav piemērojami ES kopīgie noteikumi, bet vispārējais ES kosmosa politikas atbalsts, RSPG uzskata, ka šim darba kārtības punktam ir nepieciešama kopēja politikas pieeja.

RSPG atzinuma projektā par kopējiem politikas mērķiem minēts, ka šis darba kārtības punkts attiecas uz spektra vajadzībām īstermiņa misiju satelītu tehniskās darbības nodrošināšanai. Sākotnēji tiks pārbaudīts, vai esošie piešķīrumi Izplatījuma dienestam ir pietiekami. Pretējā gadījumā pastāv iespēja jaunu piešķīrumu noteikšanai.

ES cenšas attīstīt konkurētspējīgu, neatkarīgu un globālu Eiropas kosmosa nozari. Eiropas kosmosa nozares stiprināšana, veicinot kosmosa izpēti un inovācijas, ir ļoti svarīga, ja Eiropa grib uzturēt aizsargātu piekļuvi un darbības izplatījumā. Lai garantētu radiofrekvenču spektra pieejamību īstermiņa misiju satelītiem, šādi politikas mērķi ir atbalstāmi.

Ņemot vērā notiekošo pētījumu veiksmīgu iznākumu, kā kopēju politikas pieeju, dalībvalstīm būtu jāatbalsta visi pasākumi īstermiņa misiju satelītu darbības nodrošināšanai, kas neierobežos esošos piešķīrumus.

RCC viedoklis:

RCC uzskata, ne-ĢSO satelītu Izplatījuma darba dienesta vajadzībām pēc spektra telemetrijai, sekošanai un vadībai, kuri veic īsus lidojumus, būtu jābalstās uz reāliem satelītu grupējumu izveides plāniem, un ņemot vērā iespēju apmierināt šīs vajadzības ar esošo sadalījumu Izplatījuma dienestam, kurā Izplatījuma stacija darbojas frekvenču joslās zem 1 GHz.

RCC uzskata, ka esošo vai jauno frekvenču joslu sadalījumu Izplatījuma darba dienestam diapazonā zem 1 GHz izmantošanas gadījumā, jānodrošina esošo pakalpojumu aizsardzība.

RCC iebilst pret frekvenču joslas 150,05-174,0 MHz un 405,9-406,2 MHz (KOSPAS-SARSAT) izmantošanas ne-ĢSO satelītu vadībai, kas veic īsus lidojumus, jo saskaņā ar punktu 5.225A atsevišķās 1.reģiona valstīs frekvenču josla 154-156 MHz ir iedalīta radiolokācijas dienestam ar primārajiem nosacījumiem, frekvenču joslas 150,05-153,0 MHz un 406,1-410,0 MHz ir iedalītas radioastronomijas dienestam ar primārajiem nosacījumiem, frekvenču josla 405,9-406,2 MHz, kā arī frekvenču joslas 156-162,05 MHz atsevišķie apgabali tiek izmantoti GMDSS, bet atsevišķi joslas 150,05-174,0 MHz apgabali intensīvi tiek izmantoti RCC teritorijā fiksētajam un mobilajam dienestam.

APT viedoklis:

ITU-R pētījumi jāturpina saskaņā ar Rezolūciju Nr. 659 (WRC-15).

Ir nepieciešama esošo dienestu aizsardzība, un jebkādi jauni piešķīrumi Izplatījuma dienestam jāpiemēro, neierobežojot esošos dienestus un to turpmāko attīstību.

Šādi frekvenču diapazoni netiek atbalstīti:

Jūras mobilā dienesta VHF radiosakari frekvenču diapazonos 156-157,45 MHz, 160,6-160,975 MHz un 161,475-162,05 MHz saskaņā ar RR Nr. 5.226 un 18. pielikumu (Pārsk. WRC-15).
frekvenču diapazons 406-406,1 MHz, kas iedalīts satelītu avārijas vietu norādošajām radiobākām saskaņā ar Rezolūciju 205 (Rev. WRC-15);
frekvenču diapazons, kas ir paredzēts RR 15. papildinājumā iekļautajām GMDSS (Global Maritime Distress and Safety System) – globālajām kuģniecības briesmu un drošības sakaru sistēmām.

ATU viedoklis

Atbalstīt notiekošos pētījumus un mudināt ATU administrācijas aktīvi piedalīties pētījumos ar mērķi nodrošināt esošo dienestu aizsardzību, tostarp COSPAS-SARSAT sistēmas 406 - 406,1 MHz frekvenču joslā.

Arābu grupas viedoklis:

Nemainīt RR, pamatojoties uz pašreizējiem frekvenču koplietošanas pētījumu rezultātiem attiecībā uz pētāmo frekvenču joslu, kas apliecināja, ka minētie frekvenču diapazoni nevar tikt sadalīti starp Izpaltījuma sakaru dienestu un esošajiem dienestiem.

CITEL viedoklis:

Atbalstīt jauninājumus un eksperimentus ar miniatūrajiem satelītiem; jāizvairās no GMDSS, COSPAS / SARSAT un plaši izmantoto fiksēto un mobilo dienestu joslām.

VAS ES viedoklis

WRC-19 AI 1.7 ir aktuāls Latvijas kā mazbudžeta valsts zinātnei, jo īstemiņa misijas nano un pikosatelīti ir salīdzinoši lēti gan konstruēšanai, gan nogādāšanai orbītā. AI 1.7 ir aktuāls tieši īstermiņa satelītiem, kuriem esošie, “nopietniem” satelītiem veidotie ITU paziņošanas un koordinēšanas ir par ilgu. Latvijai līdz ar pārējām CEPT un ES valstīm ir attīstīti un izvēsti arī pārējie radiosakaru lietojumi frekvencēs zem 1 GHz, tāpēc jautājumam jāpieiet līdzsvaroti – lai īso misiju satelītu vajadzības neierobežotu esošās apraides, valsts drošības, gaisa kuģniecības, jūras kuģniecības, mobilo sakaru sistēmas.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.8 (2. grupas AI)

AI 1.8	to consider possible regulatory actions to support Global Maritime Distress Safety Systems (GMDSS) modernization and to support the introduction of additional satellite systems into the GMDSS, in accordance with Resolution 359 (Rev.WRC-15)
AI 1.8	Apsvērt iespējamos reglamentējošos pasākumus, lai atbalstītu globālās kuģniecības briesmu un drošības sakaru sistēmas (GMDSS) modernizāciju un papildu satelītu sistēmu ieviešanu GMDSS saskaņā ar Rezolūciju Nr. 359 (WRC-15)

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Darba kārtības 1.8. punkts attiecas uz GMDSS pilnveidošanu un potenciāliem jauniem satelītu pakalpojumu sniedzējiem.

WRC-19 būs jāizvērtē ITU-R pētījumu rezultāti par nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem GMDSS modernizācijai. GMDSS ir ļoti nozīmīga loma globālai drošai kuģošanai un kuģniecības nozares drošības pakalpojumiem. Šobrīd GMDSS izmanto vairākas radioapraides platformas, tostarp HF un VHF joslās, kā arī satelītu platformas ar Inmarsat sistēmu, kas ir pašlaik ir vienīgais satelīttīkls, kas oficiāli atzīts un iekļauts GMDSS.

Lielākā daļu GMDSS procesuālo darbību, tai skaitā paredzētā modernizācija, ir IMO (Starptautiskā Jūrniecības organizācija) pārziņā.

Viens no priekšlikumiem ir iekļaut GMDSS jaunu satelītsakaru pakalpojumu sniedzēju. Tā ir Iridium pakalpojumu platforma, kas darbojas ar ģeostacionārās satelītu sistēmas palīdzību 1618,25 -1626,5 MHz frekvenču diapazonā un var nodrošināt sakarus zemeslodes apgabalos, kur nav Inmarsat sakaru sistēmas pārklājuma.

Taču šis satelīpakalpojumu frekvenču spektrs pašlaik ir ar sekundāriem lietošanas nosacījumiem virzienā Izplatījums – Zeme, un ar primāriem lietošanas nosacījumiem virzienā Zeme - Izplatījums.

Iridium satelītsakaru sistēmas ieviešanas lielākais kavēklis ir apstāklī, ka blakus frekvenču josla 1610,6-1613,8 MHz ar primāriem nosacījumiem iedalīta Radioastronomijas dienestam (RAS). Konstatēts, ka Iridium satelīti spēj radīt traucējumus RAS jutīgajiem uztvērējiem. Tādēļ vairākas Eiropas valstis, kuras nodarbojas ar radioastronomiju, izsaka pamatotas bažas par iespējamo Iridium satelītsakaru plašāku ieviešanu dēļ to ārpusjoslas izstarojumu kaitīgās ietekmes. Šis apstāklis gan tehniski, gan juridiski liek ļoti piesardzīgi raudzīties uz Iridium sistēmas darbības paplašināšanu.

Kā risinājums var Iridium satelītu sistēmas darbības turpināšana, saglabājot sekundārā iedalījuma statusu. Taču arī šajā gadījumā no visiem iespējamiem aspektiem ir jāapzin iespējamā ietekme uz blakusjoslu frekvenču lietotājiem.

WRC-19 lēmuma pieņemšanā par Iridium platformas iekļaušanu GMDSS sistēmā vissvarīgākā loma būs IMO Navigācijas sakaru, meklēšana un glābšanas apakškomitejas sanāksmju atzinumiem. Pēc Iridium platformas izvērtēšanas atbilstībai IMO noteiktajiem kritērijiem, IMO arī noteiks, vai ir veicamas kādas ITU-R darbības Radionoteikumu izmaiņu veikšanai.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

CEPT viedoklis:

daļa: GMDSS modernizācija:

CEPT atbalsta starptautisku NAVDAT VF frekvenču ieviešanu, kas definēta Rekomendācijas ITU-R M.2010-0 5. panta 5. Punktā.

CEPT iebilst pret VF frekvenču ieviešanu starptautiskajam NAVDAT, kas definēts šīs WRC RR 15. pielikumā minētajā Rekomendācijā ITU-R M. 2010-0.

CEPT atbalsta AF NAVDAT frekvenču ieviešanu, kas definēta Ieteikumā ITU-R M.2058-0, kā noteikts 17. papildinājumā.

CEPT iebilst pret AF NAVDAT frekvenču ieviešanu, kas definēta šā ieteikuma RR 15. pielikumā minētajā Rekomendācijā ITU-R M. 2010-0.

Konkrēti CEPT atbalsta Radionoteikumu papildināšanu ar piezīmi, kas ļaus 495-505 kHz frekvenču joslā visos 3 pasaules reģionos ieviest NAVDAT sistēmas papildus esošajam radiotelegrāfa pakalpojumam.

2.daļa: Reglamentējošie pasākumi, kas nepieciešami IMO ieviešot GMDSS papildus satelītu sistēmas

CEPT atbalsta reglamentējošus pasākumus, lai GMDSS papildinātu ar jaunu integrētu satelītu sistēmu šādā veidā:
GMDSS izmantotā 1621,35-51626,5 MHz radiofrekvenču josla tiek piešķirta jūras mobilo satelītsakaru dienestam (gan virzienā Izplatījums- Zeme, gan virzienā Zeme – Izplatījums) ar primāriem lietošanas nosacīijumiem;
- tiek pastiprināti Iridium sistēmas darbības nosacījumi, nodrošinot citu pakalpojumu aizsardzību, kas darbojas 1621,35-51626,5 MHz frekvenču joslā un tai blakus esošajās frekvenču joslās.

CEPT atbalsta priekšlikumu GMDSS sistēmas darbībai iedalīt papildus frekvenču joslu 1616-1626,5 MHz ar primāriem lietošanas nosacījumiem.

APT, ATU un CITEL atbalsta NAVDAT sistēmu ieviešanu un frekvenču iedalīšanu NAVDAT funkcionēšanai MF un HF diapazonos, kā arī jaunu satelītsakaru sistēmu integrēšanu GMDSS.

ASMG atbalsta GMDSS modernizāciju, jaunu satelītsakaru sistēmu integrēšanu GMDSS un ITU-R saderības pētījumus, taču pašlaik neatbalsta izmaiņas frekvenču sadalījumu tabulā.

RCC atbalsta NAVDAT ieviešanu, atzīmējot, ka GMDSS modernizācijai un papildu satelītsakaru sistēmu ieviešanai nepieciešams IMO atbalsts, ņemot vērā esošo pakalpojumu aizsardzību.

ITU-R pētījumi notiek ciešā sadarbībā ar IMO un ICAO organizācijām un to paustajiem uzstādījumiem.

VAS ES viedoklis

VASES pilnībā atbalsta kuģošanas drošību veicinošus pasākumus, atbalsta GMDSS modernizāciju un NAVDAT ieviešanu pie nosacījuma, ka esošajiem lietotājiem netiek ierobežoti tiem piešķirtie fekvenču lietošanas nosacījumi, kā arī tiek aizsargāti lietotāji blakus joslās.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.9.1 (2. grupas AI)

AI 1.9.1	regulatory actions within the frequency band 156-162.05 MHz for autonomous maritime radio devices to protect the GMDSS and automatic identifications system (AIS), in accordance with Resolution 362 (WRC-15)
AI 1.9.1	izskatīt regulatorās darbības autonomām jūras radioiekārtām 156-162,05 MHz frekvenču joslā GMDSS un automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) aizsardzībai saskaņā ar Rezolūciju Nr. 362 (WRC-15)

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Pēdējo gadu laikā palielinās tirgus un lietotāju interese par jūras ierīcēm, kuras automātiski ziņo par savu atrašanās vietu. Šādas ierīces var atrasties uz kuģa klāja, taču tās nav saistītas ar kuģa vai krasta radiostaciju, piemēram - tās iekļauj nirēju ekipējumā, glābšanas vestēs, ievieto zvejas tīklos un tml. Atklāts ir jautājums par šo ierīču integrāciju globālās kuģniecības briesmu un drošības sakaru sistēmā (GMDSS) vai automātiskās identifikācijas sistēmā (AIS).

Dažas agrīnās ierīces, kuras izmantoja GMDSS raisīja bažas, ka šāda autonoma darbība var izraisīt pārpratumus GMDSS darbībā, ja tās dažādu apstākļu dēļ nostrādātu neatbilstoši, vēstot viltus trauksmes situāciju.

Ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt GMDSS integritāti drošai kuģošanai pastāv viedoklis, ka šāda cita veida lietojumam nav izmantojami Radionoteikumu 18. pielikumā norādītie radiokanāli.

Jāņem vērā, ka darba kārtības punkts 1.9.1. neattiecas tikai uz AIS lietojumiem, taču tieši AIS lietojums vislabāk ilustrē situāciju un problēmas. AIS pamatuzdevums ir palīdzēt identificēt kuģus, atvieglot kravu izsekošanu, vienkāršot informāciju apmaiņu to automatizējot, piemēram - samazinot obligātos kuģu apkalpes balss ziņojumus un nodrošināt iesaistītās puses ar AIS automātiski sniegtiem datiem atbildīgajām personām par kuģniecību.

Pastāv uzskats, ka arī iespējamie AIS papildu izmantošanas veidi var tikt veiksmīgi ieviesti, jo jau šobrīd daudzi kuģi ir aprīkoti ar attiecīgām radioiekārtām, kuras spēj raidīt navigācijas datus citām iekārtām un datoriem. Papildus tam, izmantojot īpašo ziņu lietojumprogrammu, iespējama privāta informācijas apmaiņa, piemēram – iegūstot datus no jūras un laika apstākļu mērīšanas bojām.

Pašlaik daudzi no šiem AIS papildus lietojumiem nav pieminēti Radionoteikumos, un to ieviešanai ir nepieciešamas attiecīgas Radionoteikumu izmaiņas. Turklāt daži AIS izmantošanas veidi nav vispār paredzēti lietošanai atbilstoši Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) priekšrakstiem un pastāv viedoklis, ka šo ierīču masveida nekontrolēta ieviešana var kaitēt drošai kuģošanai nepieciešamo lēmumu pieņemšanai.

Problēma ir apstāklī, ka, arvien plašāk izmantojot ārpus kuģiem uzstādītās AIS ierīces, var tikt pārslogots AIS tīkls, radot problēmas adekvātai navigācijas situācijas apzināšanai, ietekmējot kuģošanas drošību. Ir apzināts, ka atsevišķās piekrastes teritorijās AIS tīkla pārslodze var iestāties jau 10 gadu laikā.

Tādēļ jautājuma virzība un lēmumu pieņemšana par Radionoteikumu izmaiņu veikšanas nepieciešamību notiek ciešā sadarbībā ar IMO.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

CEPT uzskata, ka autonomo jūras radiosakaru ierīču darbībai jābūt saskaņoti reglamentētai.

CEPT uzskata, ka autonomo jūras radioiekārtu darbība nedrīkst pasliktināt AIS un GMDSS integritāti.

CEPT atbalsta papildus frekvenču spektra noteikšanu autonomajām jūras radiosakaru ierīcēm (AMRD- Autonomous maritime radio devices) 156-162,05 MHz frekvenču joslā.

CEPT uzskata, ka papildus AMRD darbība jāreglamentē atbilstoši Radionoteikumu 18. pielikuma frekvenču kanālu iedalījumam un to raidītāju jauda nedrīkst pārsniegt vērtību, kas nodrošina to saderību ar citām radio sistēmām, kuras darbojas saskaņā ar pastāvošo frekvenču sadalījumu.

ITU-R 5B darba grupa paredz AMRD iekārtu iedalīšanu A un B grupās:

A grupas iekārtas – kuras uzlabo kuģošanas navigācijas drošību;
B grupas iekārtas – kuras neveicina kuģošanas navigācijas drošību un nav paredzētas kuģošanas funkciju nodrošināšanai, taču darbojas jūras vidē.

Paredzams, ka B-grupas ierīces nedrīkstēs izmantot digitālā selektīvā izsaukuma kanālu (70. kanāls), trauksmes, drošības un izsaukuma kanālu (16. kanāls), AIS kanālus, kā arī pašreizējā RR 18. pelikuma frekvenču tabulās paredzētos kanālus sakariem starp kuģiem, ostas operācijām un kuģu kustībai, kā arī publiskai saziņai.

Paredzēts noteikt īpašas frekvences B-grupas AMRD ierīču izmantošanai jūras mobilo sakaru VHF joslā.

ITU-R saderības pētījumi uzrāda, ka B grupas autonomo jūras radiosakaru raidītāju jauda ir jāierobežo, lai izvairītos no kaitīgajiem traucējumiem sauszemes mobilo staciju darbībai. Izstrādātajā ieteikuma projektā noteikts AMRD raidīšanas jauda ierobežojums 1W.

APT atbalsta ITU-R pētījumus un AMRD ierīču iedalījumu A un B kategorjās, aicina noteikt īstenošanas pārejas periodu, aizsargāt jūras un aviācijas glābšanas sistēmu darbību, kā arī vērš uzmanību ierobežotajiem MMSI numerācijas resursiem. Tajā pat laikā dažas APT valstis iebilst jebkādai AMRD lietošanai 157,425-160,6 MHz joslā. Ierosina izmantot Radionoteikumu 18. pielikuma frekvenci 160,900 (2006. kanālu).

CITEL un Arābu valstis atbalsta ITU-R pētījumus GMDSS un AIS sistēmu aizsardzībai.

RCC administrācijas uzskata par lietderīgu noteikt autonomo jūras radiosakaru ierīču kategorijas (veidus), tehniskās un ekspluatācijas īpašības, lai izstrādātu reglamentējošus pasākumus 156-162,05 MHz radiofrekvenču joslā AMRD, aizsargājot GMDSS un AIS darbību. Tajā pašā laikā ņem vērā pētījumu rezultātus par autonomo jūras radiosakaru ierīču un esošo radiosakaru saderību, kurām piešķirti piešķīrumi attiecīgajās frekvenču joslās.

ICAO (2017. gada aprīlis)

Pieprasa nodrošināt, lai jebkādas izmaiņas regulatīvajos noteikumos un radiofrekvenču spektra piešķīrumos negatīvi neietekmētu aviācijas sistēmas, tostarp meklēšanas un glābšanas gaisa kuģu spēju efektīvi sazināties ar kuģiem katastrofu seku likvidēšanas operācijās.

IMO uzstādījumi:

- jāaizsargā AIS un GMDSS integritāte;

- kuģošanas drošībai paredzētās AMRD (A grupas ierīces) jālieto jūras mobilā dienesta frekvencēs, pielietojot identifikatorus;

- no kuģošanas drošību neveicinošām AMRD (B grupas ierīces) ieviešanas būtu jāgūst labums gan šo ierīču lietotājiem, gan jāuzlabo kuģošanas drošība. Izvērtējams papildus spektra sadalījums 156-162,05 MHz frekvenču joslā un jauna identifikatoru numerācijas shēma, kas atšķiras no esošā lietojuma jūras mobilo sakaru pakalpojumos.

NATO atbalsta GMDSS un AIS aizsardzību un atbilstošu reglamentējošu pasākumu izstrādi 156 - 162,05 MHz radiofrekvenču joslā autonomajām jūras radioiekārtām. GMDSS vai AIS aizsardzība var būt lietderīga arī militāro kuģu ekspluatācijai.

VAS ES viedoklis

VASES ieskatā jauno AMRD ierīču ieviešana un lietošana nedrīkst pasliktināt kuģošanas drošību, atbalsta pētījumus par alternatīviem frekvenču risinājumiem.

VASES atbalsta esošo GMDSS sistēmas lietotāju aizsardzību, netraucētu darbību un ierīču iedalīšanu A un B kategorijās.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.9.2 (2. grupas AI)

AI 1.9.2

modifications of the Radio Regulations, including new spectrum allocations to the maritime mobile-satellite service (Earth to space and space-to-Earth), preferably within the frequency bands 156.0125-157.4375 MHz and 160.6125-162.0375 MHz of Appendix 18, to enable a new VHF data exchange system (VDES) satellite component, while ensuring that this component will not degrade the current terrestrial VDES components, applications specific messages (ASM) and AIS operations and not impose any additional constraints on existing services in these and adjacent frequency bands as stated in recognizing d) and e) of Resolution 360 (Rev.WRC-15)

AI 1.9.2

Izskatīt Radionoteikumu izmaiņas, tai skaitā jaunus spektra iedalījumus jūras satelītu dienestam (Zeme – Izplatījums un Izplatījums – Zeme), vēlams 18. pielikuma 156,0125-157,4375 MHz and 160,6125-162,0375 MHz frekvenču joslās, lai ieviestu jaunas VHF datu apmaiņas sistēmas (VDES) satelītu komponenti, vienlaikus nodrošinot, ka šī komponente nepasliktina pašreizējās zemes VDES komponentes, pielietojumam specifisko ziņojumu (ASM) un AIS darbībai un neradot nekādus papildus apgrūtinājumus šajās un blakus joslās pastāvošajiem dienestiem kā norādīts WRC-15 360. rezolūcijas d) un e) atzinumos

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Iepriekšējo dažu desmitu gadu laikā daži no pakalpojumiem, kas izmantoja jūras VHF radiofrekvenču spektra frekvenču joslu atbilstoši Radio noteikumu 18. pielikumam, ir aizstāti ar citiem pakalpojumiem. Tas tieši attiecināms uz VHF balss sakaru pakalpojumu, kas ļauj kuģiem veidot savienojumus ar publisko telefona tīklu. Minētā pakalpojums sniegšana ir praktiski pārtraukta, jo tiek izmantotas ērtākas alternatīvas (t.i., mobilo sakaru tīkli un satelītsakari), ar tiem nodrošinot praktiski globālu pārklājumu. Rezultātā VHF balss sakaru pielietojums kuģniecībā ir ievērojami samazinājies.

Kaut arī dažas valstis, izmantojot savas tiesības, jau ir paspējušas ieviest citus lietojumus šajās VHF joslas daļās, ITU un Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO) ir izskatījušas potenciālos jaunos pielietojumu pieteikumus izmantošanai VHF joslā.

Minētais jautājums tika apspriests WRC-15, taču konkrētas vienošanās netika panāktas. Tādēļ darba kārtības punkta 1.9.2. ietvaros WRC-19 izskatīs ITU-R pētījumu rezultātus par joslas koplietošanu un saderību starp VHF datu apmaiņas sistēmas VDES satelītu komponenti (VDE-SAT) un citiem pakalpojumiem, kuri izmanto VHF joslas 156,0125-157,4375 MHz un 160,6125-162,0375 MHz un tai blakus esošajās radiofrekvenču joslās 154-156MHz un 162-164MHz, lai noteiktu nepieciešamās reglamentējošās darbības.

Ņemot vērā apstākli, ka izmaiņu ieviešanai ir jāmaina Radio noteikumu 18. pielikums un ka šajā pielikumā jau ir veiktas vairākas izmaiņas divās iepriekšējās konferencēs, valstu viedokļi par jaunu izmaiņu ieviešanu atšķiras.

Vairāku nozares pārstāvji uzskata, ka ir augoša nepieciešamība nākotnē ieviest VDES satelītu komponenti, kas spētu uzlabot kuģošanas drošību. Šeit jāņem vērā, ka VDES šobrīd nav GMDSS sastāvā, un lai VDES satelīti komponenti integrētu GMDSS sistēmā, jāveic starptautiskās novērtēšanas pasākumi Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā (IMO). Līdz šim vēl arī nav īsti skaidrs, kā VDES sistēma darbosies praksē.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

CEPT viedoklis:

CEPT atbalsta koplietošanas un saderības pētījumus starp ierosināto VDES satelītu komponenti (VDE-SAT) un esošajām sistēmām un radiosakaru dienestiem, kas izvietoti tajā pašā un blakus esošajās VHF frekvenču joslās.

CEPT uzskata, ka VDE-SAT ieviešana īstenojama pie nosacījuma, ka tiek nodrošināta koplietošana un saderība ar esošajām sistēmām un radiosakaru dienestiem joslā un blakus esošajās frekvenču joslās, un nekādi netiks ierobežoti esošie pakalpojumi, kas jāapliecina ar attiecīgu pētījumu rezultātiem, tai skaitā radioastronomijas pakalpojumu (RAS) aizsardzības nodrošināšanai.

CEPT atbalsta Radionoteikumu grozījumus 18. pielikumam, ar ko jūras mobilā satelītu (Izplatījums-Zeme) pakalpojumiem frekvenču joslā 160,9625- 161,4875 MHz tiktu iedalīti ar primāriem lietošanas nosacījumiem, kā arī 18. pielikuma papildināšanu, iedalot jūras mobilajam satelītu dienestam virzienā Zeme - Izplatījums kanālus 24, 84, 25, 85, 26 un 86, kā arī piemērojot PFD masku esošo pakalpojumu aizsardzībai.

CEPT atbalsta Radionoteikumu 18. pielikuma papildināšanu VDE-SAT komponentes iekļaušanai jūras mobilā satelītsakaru pakalpojumos (MMSS) virzienā Zeme-Izplatījums.

ITU-R WP 5B grupā turpinās saderības pētījumi starp VDE-SAT un esošajiem pakalpojumiem.

APT dalībnieki atbalsta ITU-R pētījumus, uzstāj uz esošo frekvenču piešķīrumu aizsardzību, VDES satelīta komponentes lejuplādes pfd maskas izstrādi, meklēšanas un glābšanas gaisa kuģu sistēmas un sauszemes VDES komponentes netraucētas darbības nodrošināšanu, AIS integritātes saglabāšanu un izvairīšanos no esošo AIS iekārtu piespiedu nomaiņas uz kuģiem. Pauž viedokli, ka VDES satelītu komponente nedrīkst prasīt aizsardzību no to sauszemes mobilā pakalpojuma stacijām, kurām iepriekš ir piešķirtas lietošanas frekvences.

ATU principā atbalsta radiofrekvenču spektra piešķiršanu radiofrekvenču joslās 156,0125 – 157,4375 MHz un 160,6125 162,0375 MHz, lai nodrošinātu jaunu VDES satelīta komponentes darbību, panākot, ka ši komponente nepasliktina pašreizējo sauszemes VDES komponentu un AIS darbību un neuzliek papildu ierobežojumus esošajiem pakalpojumiem šajās un blakus esošajās frekvenču joslās.

CITEL valstis pašlaik vēl nav paudušas viennozīmīgu atbalstu un diskutē par alternatīviem risinājumiem (Kanāda). ASV paudusi atbalstu ITU-R pētījumiem un vienlaikus arī esošo pakalpojumu aizsardzībai.

RCC administrācijas uzskata, ka VDES satelīta komponenta ieviešana nedrīkst ierobežot esošās un plānotās pakalpojumu sistēmas, kurām ir piešķīrumi kopīgajās un blakus esošajās frekvenču joslās. Iebilst jauniem MSS piešķīrumiem primārā veidā VDES satelītu komponentes frekvenču joslās, norādot, ka veiktie pētījumi liecina par šo pakalpojumu nesaderību vairumā gadījumu.

ICAO (2017. gada aprīlis) un IMO

IMO (2017. gada septembris)

1. Atzīst, ka VDES satelīta komponente nedrīkst radīt kaitīgus traucējumus:

1.1 esošajām AIS iekārtām nav vajadzīgas izmaiņas kuģu aprīkojumā

1.2 VDES satelīta komponentu frekvenču identifikācijai jānodrošina AIS sākotnējā operatīvā nolūka integritāte attiecībā uz esošajāš AIS frekvencēs,.

2. IMO atbalsta VDES pieejamību, tostarp gan zemes, gan satelītu komponentēm.

VAS ES viedoklis

Latvija atbalsta kuģošanas drošības uzlabošanu, atbalsta uz pētījumu rezultātiem balstītu WRC-19 lēmumu pieņemšanu par VDES komponentes lietojuma iekļaušanu Radionoteikumu 18. pielikumā.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.10 (2. grupas AI)

AI 1.10	to consider spectrum needs and regulatory provisions for the introduction and use of the Global Aeronautical Distress and Safety System (GADSS), in accordance with Resolution 426 (WRC-15)
AI 1.10	Izskatīt spektra vajadzības un normatīvos noteikumus Globālās gaisa kuģniecības un drošības sistēmas (GADSS) ieviešanai saskaņā ar Rezolūciju Nr. 426 (WRC-15)

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Nepieciešamība pēc aviācijas drošības uzlabojumiem pamatota ar 2014. gada Malaizijas aviosabiedrības reisa MH370 pazušanu un Air France 2009. gada negadījumu. WRC-15 vienprātīgi tika iedalīta papildus radiofrekvence 1090MHz, lai nodrošinātu gaisa kuģu ADS-B (Automatic dependent surveillance—broadcast) ziņojumu noraidīšanu caur satelītiem.

Starptautiskā civilās aviācijas organizācija (ICAO) ir izstrādājusi globālās aeronavigācijas avāriju un drošības sistēmas (GADSS) darbības koncepciju. Tā ir paredzēta sistēmām, kuras pilda dažādas funkcijas atkarībā no lidojuma apstākļiem.

Koncepcija paredz, ka ikdienas apstākļos sistēma spēs izsekot lidmašīnām visās lidojuma fāzēs, noraidot ziņojumu reizi 15 minūtēs. Situācijā, kad lidmašīna nokļūst briesmās vai rodas nelaimes gadījuma riski, sistēma patstāvīgi uzsāktu ziņojumu nosūtīšanu ar biežumu līdz vienai reizei minūtē, nodrošinot operatīvo informāciju par lidmašīnas atrašanās vietu ar precizitāti līdz 6 jūras jūdzēm. Notiekot nelaimes gadījumam, sistēma automātiski veiks lidojuma beigu fāzes lokalizāciju, automātiski brīdinot glābšanas dienestus un sniedzot informāciju par lidaparāta atrašanās vietu, kā arī aktivēs informācijas nosūtīšanu no lidojuma datu reģistratoriem, nodrošinot informācijas nezūdamību.

Aeronavigācijas drošības un negadījumu apziņošanas GADSS funkciju veikšanai iedalītais radiofrekvenču spektrs ir jāaizsargā, lai nodrošinātu netraucētu ikdienas lidojumu izsekošanu un reāllaika datu atgūšanu kritiskās situācijās.

ICAO ir ICAO ir kategorizējusi GADSS specifiskās funkcijas atbilstoši to svarīgumam un secināts, ka aprakstīto GADSS funkciju ieviešanai nav nepieciešams veikt grozījumus Radionoteikumu 5.pantā (sadaļā, kur tiek norādīts attiecīgiem pakalpojumiem iedalāmais spektrs). Tomēr veicamas vairākas izmaiņas turpmākajās Radionoteikumu sadaļās par aeronavigācijas jautājumiem, lai gaisa kuģniecībai nodrošinātu GADSS darbības autonomijas saglabāšanu.

ITU-R pētījumi ir saskaņoti ar ICAO uzstādījumiem, taču tiek veikta nepieciešamo izmaiņu apzināšana visās saistītajās Radionoteikumu sadaļās.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

CEPT viedoklis:

CEPT uzskata, ka:

sistēmas, kas veicina GADSS, darbojas saskaņā ar ICAO prasībām vai ieteikumiem, kas ietverti SARPs (Standard and Recommended Practices - rokasgrāmatā un Rekomendācijās);
jebkādas Radionoteikumu izmaiņas nosakāmas, pamatojoties uz ICAO izstrādāto GADSS koncepciju;
identificētās sistēmas, kas veicina GADSS, neprasa izmaiņas Radionoteikumu 5. pantā;
GADSS izmantoto frekvenču joslu un sistēmu saraksts, kā arī to tehniskās un ekspluatācijas īpašības un darbības parametri iekļaujami attiecīgajos ITU-R ieteikumos;
papildu regulējoši pasākumi GADSS ieviešanai un izmantošanai nedrīkst radīt papildu ierobežojumus esošajām un plānotajām radiosakaru sistēmām.

APT un ATU atbalsta ITU-R pētījumus lai, ieviestu globālo aeronavigācijas avāriju un drošības sistēmu (GADSS) atbilstoši ICAO izstrādātajai koncepcijai, gatavi grozīt Radionoteikumus, neatbalsta izmaiņas Radionoteikumu 5. pantā. Pauž atbalstu Radionoteikumu grozījumiem (izņemot 5. pantu), ar ko tiktu atvieglota GADDS sistēmu ieviešana atbilstoši ICAO prasībām, vienlaikus aizsargājot esošos pakalpojumus.

Arābu grupa uzskata, ka nepieciešams turpināt ITU-R notiekošos pētījumus un ar tiem saistītos rezultātus,nodrošinot esošo pakalpojumu aizsardzību jaunu piešķīrumu gadījumā un sekmēt GADSS īstenošanu saskaņā ar ICAO prasībām, vienlaikus aizsargājot jau esošos pakalpojumus.

CITEL norāda, ka par radiosakaru prasību noteikšanu ir atbildīga ICAO, kas vēl nav viennozīmīgi deklarējusi, vai vajadzīgs jauns papildus spektrs datu atgūšanas vajadzībām; ITU-R pētījumi jāveic, sadarbojoties ar ICAO, pamatojoties uz viņu sniegto informāciju.

RCC administrācijas atbalsta vajadzību izstrādāt globālo aeronavigācijas avāriju un drošības sistēmu (GADSS). RCC administrācijas uzskata, ka spektra prasības, frekvenču joslas, regulējošie noteikumi GADSS ieviešanai un izmantošanai jānosaka, pamatojoties uz GADSS koncepciju, kuru izstrādā ICAO un iesniedz ITU. GADSS izklāsta un blakus esošās frekvenču joslas dala ar esošo pakalpojumu sistēmām, nenosakot papildu ierobežojumus esošajām sistēmām. Gadījumā, ja GADSS sistēma balstās tikai uz esošajām aeronavigācijas sistēmām, kas darbojas esošajos radiosakaru pakalpojumos, RCC administrācijas uzskata, ka, lai aprakstītu GADSS sistēmu un ņemtu to vērā turpmākajos ITU-R pētījumos, saprātīgi izstrādāt attiecīgus ITU-R ieteikumus un ziņojumus, kas veltīti šai sistēmai. RCC administrācijas neiebilst pētījumu perioda pagarināšanai, pārceļot šo jautājumu uz WRC-23.

ICAO (16.09. 2018) atbalsta pētījumus, lai noteiktu jebkādas regulējošas izmaiņas, kas nepieciešamas GADSS ieviešanai saskaņā ar ICAO prasībām, un WRC-19 rīcību, lai šīs izmaiņas iekļautu Radionoteikumos.

IMO (17. 09.2018) uzstāj GMDSS integritātes aizsardzībai. IMO atbalsta Radionoteikumu izmaiņas GADSS tiesiskā regulējuma nostiprināšanai.

VAS ES viedoklis

VAS ES atbalsta CEPT pozīciju un uzskata, ka Radionoteikumu 5. pantā izmaiņa nav nepieciešamas, bet veicama nepieciešamo izmaiņu apzināšana citās Radionoteikumu sadaļās, nodrošinot GADSS sistēmas pilnveidošanu un darbības autonomiju.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.11 (1. grupas AI)

AI 1.11	to take necessary actions, as appropriate, to facilitate global or regional harmonized frequency bands to support railway radiocommunication systems between train and trackside within existing mobile service allocations, in accordance with Resolution 236 (WRC-15)
AI 1.11	Veikt nepieciešamas un atbilstošas darbības, lai veicinātu globāli vai reģionāli harmonizētas frekvenču joslas dzelzceļa radiosakaru sistēmām starp vilcienu un sliežu ceļa iekārtām esošā mobilā dienesta sadalījuma ietvaros saskaņā ar Rezolūciju Nr. 236 (WRC-15)

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Darba kārtības punktā skata jautājumu, vai pamatojoties uz ITU-R grupā veiktiem pētījumiem nepieciešams veikt izmaiņas Radio Reglamentā, lai mobilā dienesta sadalījuma ietvaros noteiktu globāli vai reģionāli harmonizētas frekvenču joslas dzelzceļa radiosakaru sistēmām. ITU-R pēta radiofrekvenču spektra resursa nepieciešamību, tehniskos parametrus un izmantošanas nosacījumus un dzelzceļa radiosakaru sistēmu ieviešanu.

2017. gada novembrī tika apstiprināts Ziņojums ITU-R M.2418-0, kur aprakstīta dzelzceļa sakaru struktūra, galvenie lietojumi, pašreizējās tehnoloģijas, darbības scenāriji u.c. Pašreiz notiek darbs pie Ziņojuma projekta ITU-R M.[RSTT.USAGE], kur tiks apkopota detalizēta informācija no dažādām valstīm par dzelzceļa radiosakaru sistēmu izmantošanu – kādi lietojumi darbojas/tiek izmantoti noteiktās frekvenču joslās, nākotnes dzelzceļa sakaru attīstības plāni u.c.

Balstoties uz Report ITU-R M.[RSTT.USAGE] tiks gatavots Rekomendācijas projekts Recommendation ITU-R M. [RSTT.FRQ], kurā būs ietverti elementi, lai veicinātu globāli vai reģionāli harmonizētas frekvenču joslas dzelzceļa radiosakaru sistēmām starp vilcienu un sliežu ceļa iekārtām.

Attēls 1. Dzelzceļa radiosakaru sistēmu lietojumi

Ziņojumā ITU-R M.2418-0 noteiktas četras dzelzceļa radiosakaru sistēmu lietojuma kategorijas:

Vilciena radio (balss sakari saziņai ar dispečeru, satiksmes regulētāju, lai nodrošinātu drošu vilciena darbību);
Vilciena atrašanās vietas noteikšana;

Attēls 2. Balīzes sistēma

Radaru izmantošanas piemērs dzelzceļā
Attēls 3. Radaru izmantošana

Vilcienu attālinātā kontrole (datu sakari starp lokomotīvi un vadību uz zemes);
Vilcienu satiksmes uzraudzība (videonovērošanas nodrošināšana dzelzceļa stacijās un sliežu ceļa rajonos).

Ziņojumā ITU-R M.2418-0 aprakstīti pieci dzelzceļu sakaru sistēmu izmantošanas scenāriji:

Dzelzceļa līnijās

Ilustratīvs dzelzceļa līnijas attēls
Attēls 4. Dzelzceļa līnijas

Dzelzceļa stacijās

Ilustratīvs dzelzceļa stacijas attēls
Attēls 5. Dzelzceļa stacija

Šķirotavas stacijās (Shunting yard)

Ilustratīvs šķirotavas stacijas attēls
Attēls 6. Šķirotavas stacija

Tehniskās apkopes punktos

Ilustratīvs dzelzceļa tehniskās apkopes punkta attēls
Attēls 7. Tehniskās apkopes punkts

Dzelzceļa mezglos (Railway hub)

Attēls 8. Dzelzceļa mezgli

Latvijā vilcienu radiosakariem izmanto analogo simplekso balss sakaru sistēmu starp vilcienu un gar sliežu ceļu izvietoto infrastruktūru 2,13 MHz frekvencē (rezerves frekvence 2,15 MHz) un ar to ir aprīkoti dzelzceļu iecirkņi. Sakari, kas ir saistīti ar manevrēšanu, tehnisko apkopi, kā arī dažāda veida tehnoloģiskie sakari tiek nodrošināti 150 MHz frekvenču diapazonā un 457,5875-458,1125 MHz/467,5875-468,1125 MHz joslā, kas paredzēta tieši dzelzceļa sakariem.

Nacionālā radiofrekvenču plānā ir paredzēts frekvenču resurss dažāda veida vilciena atrašanās vietu noteikšanas sistēmām, kas var darboties uz koplietojama radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas pamata bez individuālas atļaujas saņemšanas (NRFP 3.pielikuma I. sadaļas 8.4. punkts). Šīs dzelzceļa sistēmas var darboties: 948–7484 kHz; 7300–23000 kHz; 27090–27100 kHz un 76-77 GHz frekvenču joslās.

Nacionālā radiofrekvenču plānā ir iedalīts frekvenču resurss GSM-R sistēmas ieviešanai: 876-880 MHz /921- 925 MHz, kas pašreiz netiek izmantots. Pēc LDz informācijas tuvākajā laikā nav paredzēts ieviest GSM-R, jo sistēmas ieviešana saistīta ar lielām izmaksām. LDz attīstot sakaru sistēmu izskata iespēju nomainīt 2,13 MHz un 2,15 MHz frekvencēs strādājošo sistēmu, uz modernāku ciparu sakaru sistēmu (TETRA, DMR) 150 MHz vai 450 MHz diapazonā.

Attīstoties Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa projektam, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, būs nepieciešama moderna sakaru sistēma, kas varētu balstīties uz GSM-R vai nākamās paaudzes dzelzceļu sakaru sistēmu, pie kuras definēšanas/spektra resursa noteikšanas pašlaik Eiropā notiek aktīvs darbs.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

ITU CPM ziņojuma projekts (septembris)

Darba kārtības punkta ietvaros ITU-R ir veikusi pētījumus un sagatavojusi divus ITU-R Ziņojumus (ITU-R M.2418-0.; ITU-R M.[RSTT.USAGE]) un vienu Rekomendāciju ITU-R M.[RSTT_FRQ].

Ir noteiktas 3 metodes darba kārtības punktam:

Metode A: neveikt nekādas izmaiņas RR un dzēst 236 Rezolūciju (WRC-15);
Metode B: pievienot jaunu Rezolūciju (WRC-19) un dzēst 236 Rezolūciju (WRC-15);
Metode C: pievienot jaunu Rezolūciju (WRC-19) ar atsauci uz ITU-R Rekomendāciju ITU-R M.[RSTT_FRQ] un dzēst 236 Rezolūciju (WRC-15).

CEPT pozīcija (2018. gada jūnijs)

CEPT neatbalsta globālu vai reģionālu radiofrekvenču spektra noteikšanu tikai dzelzceļa sakaru lietojumam. Saskaņotu spektra izmantošanu globālā vai, reģionālā līmenī, var nodrošināt, izstrādājot attiecīgu ITU-R Ziņojumu un Rekomendāciju bez valstīm saistošām ieviešanas prasībām. Šajā gadījumā izvēle un lēmumu pieņemšana par dzelzceļa sakaru sistēmu un radiofrekvenču spektra resursu paliktu katras valsts ziņā. Tas nodrošinātu elastīgu pieeju, jo valstīm var būt atšķirīgas prasības un nepieciešamība dzelzceļu sakaru nodrošināšanā. CEPT norāda, ka pastāv standarti un tehnoloģijas, kas jau pašreiz nodrošina sadarbību pierobežas zonā starp dažādu valstu dzelzceļu sakaru tīkliem, kā piemēru minot strādājošo GSM-R sakaru sistēmu. CEPT viedoklis, ka Radio Reglamentā izmaiņas nav nepieciešamas un 236. Rezolūcija dzēšama.

EK pozīcija (janvāris)

Ņemot vērā, ka WRC-19 darba kārtības punkts A.I 1.11 neskar Eiropas Savienības kopējās politikas intereses, tad Eiropas Komisija nav definējusi viedokli par darba kārtības jautājumu.

Āzijas-Klusā okeāna grupas (APT) pozīcija (2018. gada marts)

Atbalsta pētījumu veikšanu dzelzceļu sakaru sistēmām esošā mobilā dienesta sadalījuma ietvaros globālā vai reģionālā līmenī saskaņā ar 236. Rezolūciju (WRC-15) un uzskata, ka starptautisku standartu izstrāde un globāli/reģionāli harmonizēts spektrs veicinātu dzelzceļa sakaru sistēmu attīstību un atvieglotu dzelzceļa manevrus robežu tuvumā un robežu šķērsošanā. Saskaņota frekvenču spektra noteikšana dzelzceļa sakariem nevar radīt papildu ierobežojumus esošiem dienestiem un lietojumiem, ka arī jānodrošina to aizsardzība.

Dažām APT administrācijām ir cita pozīcija/viedoklis:

Radio Reglamentā izmaiņas nav nepieciešamas un Rezolūcija 236 dzēšama. Saskaņotās frekvenču spektra joslas globālā/ reģionālā līmenī var norādīt ITU-R Rekomendācijā;
Atbalsta jaunu WRC-19 Rezolūcijas izstrādi esošā mobilā dienesta sadalījuma ietvaros
Skata iespējas vienā vai vairākās frekvenču joslās esošā mobilā dienesta sadalījuma ietvaros noteikt globāli harmonizētu frekvenču spektru/kādu noteiktu joslas daļu dzelzceļa sakariem. Potenciālās frekvenču joslas: 138-174MHz, 335-475MHz, 336-470MHz, 718-728/773-783MHz, 873-915MHz/918-960MHz, 43.5GHz-45.5GHz un 92-109.5GHz.

Arābu grupas (ASMG) pozīcija (2017. gada aprīlis):

Sekot līdz aktivitātēm; nodrošināt esošo dienestu un pielietojumu aizsardzību un neradīt tiem papildus ierobežojumus; administrācijas aicinātas pētīt nepieciešamību noteikt radiofrekvenču spektru dzelzceļa sakariem.

CITEL pozīcija (2018. gada janvāris):

Neatbalsta globālu spektra noteikšanu tikai dzelzceļa sakaru lietojumam. Saskaņotu spektra izmantošanu globāla, vai reģionālā līmenī, var nodrošināt izstrādājot attiecīgu ITU-R Ziņojumu un Rekomendāciju, tāpēc Radio Reglamentā izmaiņas nav nepieciešamas un Rezolūcija 236 dzēšama.

RCC pozīcija (2018. gada marts):

Uzskata, ka saskaņots frekvenču spektrs dzelzceļu sakaru sistēmām mobilā dienesta sadalījuma ietvaros globālā vai reģionālā līmenī ir atbalstāms, izstrādājot attiecīgu ITU-R Ziņojumu un Rekomendāciju. Saskaņota frekvenču spektra noteikšana dzelzceļa sakariem nevar radīt papildu ierobežojumus esošiem dienestiem un lietojumiem, ka arī jānodrošina to aizsardzība.

VAS ES viedoklis

CEPT ir izveidojusi FM PT56 darba grupu, kura ir uzsākusi darbu pie CEPT ziņojuma projekta par nākamās paaudzes dzelzceļu sakaru sistēmas prasību definēšanas, iespējamiem risinājumiem, nepieciešamā radiofrekvenču spektra noteikšanas un frekvenču joslas/u identificēšanas. Jaunākās attīstības tendences rāda, ka arī specifiski sakaru lietojumi, piemēram, sabiedrības drošības sakari, kas līdz šim tika nodrošināti, izmantojot noteiktu iedalītu radiofrekvenču spektru, nākotnē varēs nodrošināt, izmantojot publisko mobilo sakaru tīklu pakalpojumus. Kā viens no risinājumiem dzelzceļu sakaru sistēmas attīstības scenārijiem pastāv publisko mobilo sakaru tīkla izmantošana, tāpēc VAS ES ieskatā nebūtu lietderīgi Radio Reglamentā definēt un noteikt radiofrekvenču spektru resursu, prasības konkrētam lietojumam – dzelzceļa sakariem, tas ierobežotu izvēles iespējas un nenodrošinātu elastību nākotnē lēmumu pieņemšanā par kādas joslas turpmāko izmantošanu, kā arī nepieciešamais frekvenču resurss nākotnes dzelzceļa sakaru sistēmai atšķirsies starp valstīm. Tā kā frekvenču resurss tiek skatīts esošā mobilā dienesta iedalījumā, tad tas varētu nākotnē negatīvi ietekmēt spektra pieejamību publisko mobilo sakaru operatoriem. VAS ES atbalsta CEPT un citu reģionālo organizāciju pozīciju, ka nav nepieciešams globāli vai reģionāli iedalīt radiofrekvenču spektru tikai dzelzceļa sakaru lietojumam.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.12 (1. grupas AI)

AI 1.12	to consider possible global or regional harmonized frequency bands, to the maximum extent possible, for the implementation of evolving Intelligent Transport Systems (ITS) under existing mobile-service allocations, in accordance with Resolution 237 (WRC-15)
AI 1.12	Cik vien tas iespējams, izskatīt iespējamās globāli vai reģionāli harmonizētās frekvenču joslas intelektisko transporta sistēmu (ITS) ieviešanai un attīstībai pastāvošajos mobilajos sadalījumos saskaņā ar Rezolūciju Nr. 237 (WRC-15)

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

CEPT ir izstrādājis reģionālos harmonizācijas pasākumus attiecībā uz ITS izmantošanu 5855-5925 MHz un 63-64 GHz joslās, kur ņemtas vērā koplietošanas un saderības prasības attiecībā uz citiem primārajiem dienestiem šajās joslās. Joslas, kuras Eiropā izmanto ITS, jau ir piešķirtas mobilajam dienestam.

ITS saskaņošanas pasākumus ITU-R līmenī var sasniegt, izstrādājot ITU-R rekomendācijas.

Turklāt var secināt, ka WRC nav nepieciešamas īpašas darbības, lai harmonizētu spektru ITS lietojumam, tādēļ nav nepieciešams veikt grozījumus ITU Radionoteikumos, izņemot WRC-15 237. rezolūcijas atcelšanu.

Latvijā, Nacionālajā radiofrekvenču plānā (MK noteikumi Nr. 1151) noteikts iedalījums ITS radiosakaru sistēmām 5875–5905 MHz joslā, kā arī ieviesti atbilstošie Komisijas un ECC lēmumi.

Komisijas 2008. gada 5. augusta Lēmums 2008/671/EK par 5875–5905 MHz frekvenču joslas radiofrekvenču spektra harmonizētu izmantošanu ar drošību saistītiem viedo transporta sistēmu (ITS) lietojumiem.

ECC/DEC/(08)01 – ECC 2008. gada 14. marta lēmums par 5875–5925 MHz frekvenču joslas harmonizētu izmantošanu intelektiskām transporta sistēmām (ITS).

Praktiska ITS sistēmu ieviešana un izvēršana Latvijā nav uzsākta. Politiskā līmenī šajā jomā notiek konsultācijas ar potenciālajiem ITS ieviesējiem.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

CEPT uzskata, ka ir pietiekami pašreizējie reģionālie ITS saskaņošanas pasākumi 5 855-5 925 MHz joslā, un, reaģējot uz WRC-19 darba kārtības 1.12. punktu, nav nepieciešamas izmaiņas ITU Radionoteikumos. CEPT izstrādā esošās ITS saskaņošanas sistēmas pārskatīšanu 63-64 GHz frekvencē.

CEPT viedoklis, ka ITS saskaņošanas pasākumus ITU-R līmenī var panākt, izstrādājot ITU-R Rekomendāciju, nepieciešamības gadījumā ITU-R Ziņojumu, kā arī AI 1.12 attiecas tikai uz informācijas apmaiņu, lai uzlabotu satiksmes pārvaldību un palīdzētu droši vadīt transportlīdzekli. CEPT vērš uzmanību, ka ceļu nodevas iekasēšanas sistēma "Electronic Toll Collection" (ETC) 5795-5815 MHz joslā nav iekļauta 1.12. punkta darba kārtībā.

Eiropas transporta politika mērķis ir maksimāli palielināt ceļu satiksmes drošību un efektivitāti, līdz 2020. gadam uz pusi samazinot ceļu satiksmes negadījumu skaitu, uzlabojot loģistiku un veidojot gudrāku uzvedību uz ceļiem. Jāatzīmē, ka nākotnes ITS var gūt labumu no integrācijas 5G plašākā ekosistēmā (EK paziņojums par savienojamību Eiropas Gigabita sabiedrībā).

ITS jau darbojas primārā mobilā sakaru dienesta ietvaros uz neekskluzīviem izmantošanas nosacījumiem, un ITS ierīču elektromagnētiskās saderības nodrošināšanai un koplietošanai ar citu primārā dienesta iekārtām ir veikti attiecīgi pētījumi, tāpēc nav nepieciešami papildu ierobežojumi attiecībā uz citiem primāriem dienestiem.

CEPT un citās reģionālajās grupās veidojas viedoklis, ka:

1. Nav nepieciešami grozījumi ITU Radionoteukumos;

2. Nepieciešamo globālo harmonizāciju var sasniegt ar ITU-R rekomendācijām un ziņojumiem;

3. RSTT frekvenču joslu harmonizācija nedrīkst noteikt papildus ierobežojumus citiem primārajiem dienestiem.

VAS ES viedoklis

Šajā WRC-19 sagatavošanas posmā atbalstīt CEPT viedokli un VAS ES kompetences ietvaros piedalīties ITS ieviešanā Latvijā.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.13 (1. grupas AI)

AI 1.13	to consider identification of frequency bands for the future development of International Mobile Telecommunications (IMT), including possible additional allocations to the mobile service on a primary basis, in accordance with Resolution 238 (WRC-15)
AI 1.13	Saskaņā ar Rezolūciju Nr. 238 (WRC-15), apsvērt frekvenču joslu identifikāciju Starptautisko mobilo telesakaru (IMT) turpmākajai attīstībai, ieskaitot iespējamu papildu sadalījumu mobilajam dienestam uz primāriem nosacījumiem

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Darba kārtības punktā skata jautājumus:

1. lai līdz WRC-19 laikā veiktu un pabeigtu atbilstošus pētījumus ar mērķi noteikt nepieciešamo radio frekvenču spektra apjomu IMT zemes komponentei, frekvenču joslā 24,25 GHz līdz 86 GHz, ņemot vērā:

zemes IMT sistēmu tehniskās un ekspluatācijas īpašības, kas darbotos šajā radio frekvenču diapazonā, ņemot vērā IMT attīstību ar tehnoloģijas un spektrālās efektivitātes tehniskām priekšrocībām;
IMT-2020 sistēmu izvēršanas/attīstības scenāriji paredzēti un saistīti ar augstas datu plūsmas, piemēram, blīvās pilsētu teritorijās un/vai maksimuma laikos, prasībām;
jaunattīstības valstu vajadzības;
laika posmu, kurā radio frekvenču spektrs būtu nepieciešams;

2. lai līdz WRC-19 laikā veiktu un pabeigtu atbilstošus koplietošanas un savietojamības pētījumus¹ radio frekvenču joslām, ņemot vērā to dienestu aizsardzību, kam frekvenču josla piešķirta uz primāriem nosacījumiem:

24,25-27,5 GHz², 37-40,5 GHz, 42,5-43,5 GHz, 45,5-47 GHz, 47,2-50,2 GHz, 50,4-52,6 GHz, 66-76 GHz un 81-86 GHz, kur mobilajam dienestiem pielietojums noteikts uz primāriem nosacījumiem; un
31,8-33,4 GHz, 40,5-42,5 GHz un 47-47,2 GHz, kas var prasīt papildus sadalījumu mobilajam dienestam uz primāriem nosacījumiem.

Iedalījums radio sakaru sistēmām Latvijā saskaņā ar Nacionālo radiofrekvenču plānu (MK noteikumi Nr. 1151):

- 24,25-27,5 GHz;

MK noteikumos Nr.143 iekļautās radio frekvenču joslas: 24,773–25,445 GHz/ 25,781–26,453 GHz;
SPRK ir piešķīris lietošanas tiesības radio frekvenču joslā 24,773–25,445/25,781–26,453 GHz;

Uzņēmums Radiofrekvenču josla Termiņš-līdz Teritorija

Lattelecom 20. un 21.radiokanāls 31.12.2027. LR

SIA "Telecentrs" 31., 32.radiokanāls 04.02.2021. Rīga, Ventspils

SIA "Telecentrs" 30.k. 04.02.2021. Rīga

Unistars 17.radiokanāls 14.09.2020. Rīga

Unistars 18.radiokanāls 14.09.2020. Rīga

Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:

Ciparu RRL: 24,25-24,5 GHz; VAS ES atļaujas šajā joslā pašlaik nav izsniegtas;

Ciparu RRL: 24,5–24,717/25,557–25,725 GHz; izsniegtas 32 VAS ES atļaujas;

SAB/SAP: 24,25-24,5 GHz; Paredzētais lietojums – bezvadu kameras un pagaidu punkts-punkts radiolīnijas. VAS ES atļaujas šajā joslā pašlaik nav izsniegtas;

SRR: 21,65–26,65 GHz; Iedalīta koplietojuma atļaujas ietvaros. Nav zināms SRR radioiekārtu lietošanas apjoms šajā joslā;

SRD: 24,05–27 GHz; Iedalīta koplietojuma atļaujas ietvaros. Nav zināms SRR radioiekārtu lietošanas apjoms šajā joslā;

FWA: 24,773–25,445/25,781–26,453 GHz; izsniegtas 10 VAS ES atļaujas;

AS: 26,5–27,5 GHz; Josla pašlaik netiek izmantota un tuvākajā laikā nav plānota tās izmantošana AS vajadzībām.

- 37-40,5 GHz;

Radio frekvenču josla nav iekļauta MK noteikumos Nr.143.
SPRK ir piešķīris lietošanas tiesības radio frekvenču joslā 37 – 39,5 GHz

Uzņēmums Radiofrekvenču josla Termiņš-līdz Teritorija

Latvijas Mobilais Telefons SIA 37-39,5GHz 03.12.2023. LR

SIA "Telia Latvija" 37-39,5GHz 31.12.2027. LR

Unistars 37-39,5GHz 14.09.2020. LR

Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:

Ciparu RRL: 37–39,5 GHz; izsniegtas 162 VAS ES atļaujas

Zemes radiostacijas: 37,5–38 GHz; VAS ES atļaujas šajā joslā pašlaik nav izsniegtas

Zemes radiostacijas: 39,5–40,5 GHz; VAS ES atļaujas šajā joslā pašlaik nav izsniegtas

- 42,5-43,5 GHz;

MK noteikumos Nr.143 iekļautās radio frekvenču joslas: 40,5 – 43,5 GHz.
SPRK nav piešķīris lietošanas tiesības.
Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:

Ciparu MWS (MVDS): 40,5–43,5 GHz;

VAS ES atļaujas šajā joslā pašlaik nav izsniegtas.

- 45,5-47 GHz;

Radio frekvenču josla nav iekļauta MK noteikumos Nr.143.
SPRK nav piešķīris lietošanas tiesības.
Iedalījums radiosakaru sistēmām Latvijas NRFP nav noteikts.

- 47,2-50,2 GHz;

Radio frekvenču josla nav iekļauta MK noteikumos Nr.143.
SPRK nav piešķīris lietošanas tiesības.
Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:

SAB/SAP: 47,2-48,5 GHz

HAPS: 47,2-47,5; 47,9-48,2 GHz;

HDFSS:47,5–47,9 GHz;

RRL: 48,5–50,2 GHz;

HDFSS: 48,2–48,54 GHz;

HDFSS: 49,44–50,2 GHz;

VAS ES atļaujas iepriekš minētajās joslās pašlaik nav izsniegtas

- 50,4-52,6 GHz;

Radio frekvenču josla nav iekļauta MK noteikumos Nr.143.
SPRK nav piešķīris lietošanas tiesības.
Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:

RRL: 51,4–52,6 GHz;

Nav noteikts: 50,4–51,4 GHz;

VAS ES atļaujas iepriekš minētajās joslās pašlaik nav izsniegtas.

- 66-76 GHz;

Radio frekvenču josla nav iekļauta MK noteikumos Nr.143.
SPRK nav piešķīris lietošanas tiesības.
Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:

Nav noteikts: 66–71 GHz

AS: 71-74 GHz; josla pašlaik netiek izmantota AS vajadzībām.

RRL: 74 – 76 GHz; izsniegtas 140 VAS ES atļaujas

- 81-86 GHz;

Radio frekvenču josla nav iekļauta MK noteikumos Nr.143.
SPRK nav piešķīris lietošanas tiesības.
Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:

Radioamatieru radiostacijas: 76–81,5 GHz;

SRD: 75–85MHz; Nav zināms SRD radioiekārtu lietošanas apjoms šajā joslā.

AS: 81–84 GHz; josla pašlaik netiek izmantota AS vajadzībām

Ciparu RRL: 84–86 GHz; izsniegtas 140 VAS ES atļaujas

- 31,8-33,4 GHz;

MK noteikumos Nr.143 iekļautās radio frekvenču joslas: 31,815–32,347 GHz/32,627-33,159 GHz.
SPRK ir piešķīris lietošanas tiesības radio frekvenču joslā 31,8 - 33,4 GHz;

Uzņēmums Radiofrekvenču josla Termiņš-līdz Teritorija

Bite Latvija 31,8-33,4GHz(1 bloks) 31.07.2027. LR

Latvijas Mobilais Telefons SIA 31,8-33,4GHz(1 bloks) 07.08.2027. LR

SIA " TELE2" 32 GHz (4 kanāli) 12.05.2019. LR

Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:

FWA: 31,8–32,361/32,641–32,627 GHz; izsniegtas 239 VAS ES atļaujas.

Ciparu RRL: 32,361–32,552/33,173–33,4 GHz; VAS ES atļaujas šajā joslā pašlaik nav izsniegtas

- 40,5-42,5 GHz;

MK noteikumos Nr.143 iekļautās radio frekvenču joslas: 40,5–43,5 GHz.
SPRK nav piešķīris lietošanas tiesības.
Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:

Ciparu MWS (MVDS): 40,5–43,5 GHz;

Zemes radiostacijas: 40,5–42,5 GHz

VAS ES atļaujas iepriekš minētajās joslās pašlaik nav izsniegtas.

- 47-47,2 GHz;

Radio frekvenču josla nav iekļauta MK noteikumos Nr.143.
SPRK nav piešķīris lietošanas tiesības.
Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:

Radioamatieru radiostacijas: 47–47,2 GHz;

VAS ES atļaujas iepriekš minētajās joslās pašlaik nav izsniegtas

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

EK viedoklis:

Eiropas elektronisko sakaru un savienojamības politika (European Electronic Communication and Connectivity policy) ir vērsta uz visu Eiropas pilsoņu visaptverošu īpaši augstu (ultra-high) platjoslas savienojamību un novatorisku lietojumu veicināšanu vienotajā tirgū. ES vēlas kļūt par līderi mobilo sakaru tīklu tehnoloģijas attīstībā. Eiropas 5G stratēģija ir izklāstīta RSPG atzinumā par 5G³, EK paziņojumā par Eiropas gigabitu sabiedrību⁴ un EK rīcības plānā attiecībā uz 5G⁵, tostarp ir paredzams ieguvums no daudzu nozaru kopējās ekosistēmas, piemēram, automatizētā braukšana, e-veselība, enerģijas pārvaldība, iespējamie drošības pielietojumi.

EK ir izdevusi mandātu CEPT ar mērķi izstrādāt harmonizētus tehniskos nosacījumus radio frekvenču spektra izmantošanai, atbalstot nākamās paaudzes (5G) sauszemes bezvadu sakaru sistēmas Savienībā⁶.

CEPT viedoklis:

24,25-27,5 GHz;

CEPT skaidri ir norādījis šo joslu kā prioritāru un ir apstiprinājis harmonizētos tehniskos noteikumus pieņemot ECC Decision (18)06, kuros ir iekļauti attiecīgie noteikumi citu dienestu aizsardzībai joslā un blakus joslās. Lēmums tika izstrādāts balstoties uz pētījumiem, kas pieņem individuālo licencēšanas režīmu.

CEPT atbalsta noteikt 23.6-24 GHz joslā nevēlamo izstarojumu līmeni bāzes stacijām kopējai izstarotai jaudi TRP (total radiated power) −42 dBW/200 MHz un TRP −38 dBW/200 MHz gala iekārtām, kā arī iekļaut tos kā obligātus Rezolūcijā 750.

RSPG ir ieteikusi 26 GHz joslu (pietiekami lielā tās daļu) IMT-2020 elektronisko sakaru sistēmām ES harmonizēt līdz 2020. gadam.

37-40,5 GHz;

Kaut arī CEPT Brief sagatavotajā projektā CEPT neierosina IMT identifikāciju un lietošanu 37-40,5 GHz joslā, tomēr atzīst, ka 37-43,5 GHz joslai ir liels potenciāls kļūt par 5G regulēšanas apgabals (tuning range), veicinot aprīkojuma harmonizāciju. CEPT fokusējas uz joslas augšējo daļu (40,5–43,5), tādējādi CEPT neiebilst globālai IMT identifikācijai visā 37-43,5 GHz joslā (skatīt arī CEPT pozīciju 40,5-43,5 GHz joslā)

40,5-43,5 GHz;

CEPT Brief sagatavotajā projektā ierosina veikt IMT identifikāciju 40,5-53,5 GHz joslā. CEPT uzskata, ka šai joslai ir labas iespējas tikt harmonizētai Eiropā nākotnē. Harmonizēto lēmumu izstrādes process papildu joslām (kas nav 26 GHz) varētu tikt uzsākti nekavējoties pēc WRC-19, pieņemot, ka tiks izmantots individuālās licencēšanas režīms. Industrija ir norādījusi, ka 40,5-43,5 GHz josla ir daļa no iekārtu regulēšanas apgabala 37-43,5 GHz joslā.

66-71 GHz;

CEPT Brief sagatavotajā projektā CEPT atbalsta, ka IMT un MGWS vajadzētu būt vienlīdzīgai piekļuvei 66-71 GHz frekvenču joslai. Identifikācijai nevajadzētu piešķirt prioritāti IMT sistēmām, un būtu jāuzsver zemsvītras piezīmē, kurā norādīta josla un saistītā WRC rezolūcija. CEPT atbalsta zemsvītras piezīmes 5.553 modificēšanu, lai no tās svītrotu 66-71 GHz frekvenču joslu.

CEPT BrieF projektā joslām 45.5-47 GHz, 47-47,2 GHz, 47,2-50,2 GHz un 50,4-52,6 GHz CEPT pozīcija tiks izstrādāta līdz 2019. gada PT1 sanāksmei.

Šī josla (pārī ar 81-86 GHz) tiek izmantota fiksētajā dienestā, un tā tiek uzskatīta par piemērotu arī IMT-2020 staciju atvilcei (backhouling).

Šādām joslām CEPT neatbalsta IMT identifikāciju un ierosina NOC:

31,8-33,4 GHz
71-76 GHz
81-86 GHz

Reģions 1

ATU (African Telecommunications Union) 2017. g. septembris:

Noteikt 24,25-27,5 GHz joslu kā prioritāru IMT identifikācijai.

Jāpiezīmē, ka ICAO neatbalsta IMT identifikāciju joslās, ja vien ITU-R veiktie pētījumi neapliecina nelabvēlīgu ietekmi uz esošajām sistēmām. Saskaņā ar ICAO 24,25-24,65 GHz frekvenču josla tiek izmantota ASDE iekārtām arī ārpus Āfrikas reģioniem.

Atbalsta identifikāciju 31,3-33,4 GHz joslā.

Noteikt 37-40,5 GHz, 40,5-42,5 GHz, 42,5-43,5 GHz frekvenču joslas kā prioritāras IMT identifikācijai.

Atbalsta identifikāciju 45,5-47 GHz joslā.

Atbalsta koplietošanas un saderības pētījumus 47,2-50,2 GHz, 50,4-52,6 GHz, 66-76 GHz un 81-86 GHz joslās.

ASMG (Arab Spectrum Management Group) 2018. g. aprīlis:

Atbalsta identifikāciju 24,25-27,5 GHz joslā, pētot šādus ārpus joslas izstarojuma līmeņus:

Bāzes stacijai: -32 līdz -37 dBW/200 MHz
Gala iekārtai: -28 līdz -30 dBW/200 MHz

Nenosakot IMT nekādus ierobežojumus joslā.

Atbalsta IMT identifikāciju 40,5-42,5 GHz un 42,5-43,5 GHz joslās.

RCC (Regional Commonwealth in the field of Communications) 2018. g. marts:

RCC uzskata par lietderīgu veikt IMT sistēmu saderības pētījumus pirmkārt 24,25-27,5 GHz, 40,5 - 42,5 GHz un 66 - 71 GHz frekvenču joslās, kur varētu panākt pasaules mēroga harmonizāciju.

Neatbalsta IMT identifikāciju 31,8-33,4 GHz un 42,5-43,5 GHz frekvenču joslās.

Reģions 2

CITEL (Interamerican Telecommunication Commission) 2017. g. decembris:

Atbalsta koplietošanas un saderības pētījumus joslās neizceļot kādu atsevišķi identifikācijai.

Reģions 3

APT (Asia-Pacific Telecommunity) 2018. g. marts:

APT dod priekšroku apsvērt IMT identifikāciju 24,25-27,5 GHz joslā vai tās daļās, ņemot vērā apmierinošus koplietošanas un saderības pētījumus.

Dažas APT dalībvalstis dod priekšroku apsvērt IMT identifikāciju 31,8-33,4 GHZ un/vai 37-43,5 GHz joslā vai tās daļās, ņemot vērā apmierinošus koplietošanas un saderības pētījumus

VAS ES viedoklis

24,25-27,5 GHz;

VAS ES atbalsta CEPT pozīciju par joslas identificēšanu IMT radiosakaru sistēmai, ņemot vērā, ka izsniegto radio frekvenču piešķīruma atļauju skaits joslā nav liels un ka joslā un blakus joslās esošo sistēmu saderība ir iespējama, ko apliecina CEPT veiktie pētījumi.

37-40,5 GHz;

VAS ES neatbalsta joslas identificēšanu IMT radiosakaru sistēmai frekvenču joslā 37 – 39,5 GHz, ņemot vērā, ka ir izsniegtas 162 radio frekvenču piešķīruma atļaujas.

Radio frekvenču joslā 39,5 – 40,5 GHz VAS ES atbalsta saderības pētījumus.

42,5-43,5 GHz;

VAS ES atbalsta joslas identificēšanu IMT radiosakaru sistēmai, ņemot vērā, ka šobrīd šajā joslā nav izsniegto radio frekvenču piešķīruma atļauju.

45,5-47 GHz;

VAS ES atbalsta joslas identificēšanu IMT radiosakaru sistēmai, ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā šai joslai nav noteikts iedalījums radiosakaru sistēmai.

47,2-50,2 GHz;

VAS ES atbalsta joslas identificēšanu IMT radiosakaru sistēmai, ņemot vērā, ka šobrīd šajā joslā nav izsniegto radio frekvenču piešķīruma atļauju.

50,4-52,6 GHz;

VAS ES atbalsta joslas identificēšanu IMT radiosakaru sistēmai, ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā 50,4–51,4 GHz joslai nav noteikts iedalījums radiosakaru sistēmai, kā arī joslā 51,4–52,6 GHz šobrīd nav izsniegto radio frekvenču piešķīruma atļauju.

66-76 GHz;

VAS ES atbalsta 66-71 GHz joslas identificēšanu IMT radiosakaru sistēmai, ņemot vērā, ka šobrīd joslā nav izsniegto radio frekvenču piešķīruma atļauju.

81-86 GHz;

VAS ES neatbalsta joslas identificēšanu IMT radiosakaru sistēmai frekvenču joslā 37 – 39,5 GHz, ņemot vērā, ka ir izsniegtas 140 radio frekvenču piešķīruma atļaujas, kā arī ir iesniegti grozījumi NRFP, paredzot visu joslu Ciparu RRL.

31,8-33,4 GHz;

VAS ES neiebilst pret joslas identificēšanu IMT radiosakaru sistēmai, ņemot vērā, ka šobrīd joslā ir izsniegtās 239 radio frekvenču piešķīruma atļaujas, kā arī to, ka radio frekvenču spektra lietošanas tiesības ir piešķirtas mobiliem sakaru operatoriem.

40,5-42,5 GHz;

VAS ES atbalsta joslas identificēšanu IMT radiosakaru sistēmai, ņemot vērā, ka šobrīd šajā joslā nav izsniegto radio frekvenču piešķīruma atļauju.

47-47,2 GHz;

VAS ES atbalsta joslas identificēšanu IMT radiosakaru sistēmai, ņemot vērā, ka šobrīd šajā joslā nav izsniegto radio frekvenču piešķīruma atļauju.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.14 (2. grupas AI)

AI 1.14	to consider, on the basis of ITU-R studies in accordance with Resolution 160 (WRC-15), appropriate regulatory actions for high-altitude platform stations (HAPS), within existing fixed-service allocations
AI 1.14	Pamatojoties uz ITU-R veiktajiem pētījumiem un saskaņā ar Rezolūciju Nr. 160 (WRC-15), apsvērt attiecīgus reglamentējošus pasākumus attiecībā uz liela augstuma platformu stacijām (HAPS) esošā fiksētā dienesta sadalījuma ietvaros

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Darba kārtības punktā skata jautājumu par papildus radio frekvenču spektra identifikāciju liela augstuma platformu stacijām (HAPS).

Saskaņā ar Rezolūciju Nr. 160 (WRC-15) ITU-R ir aicināts:

pētīt papildus radio frekvenču spektra vajadzības vārteju (gateway) un fiksēto termināla savienojumu (fixed terminal links) HAPS, lai nodrošinātu plastjoslas savienojamību fiksētajā dienestā, ņemot vērā:

esošo HAPS sistēmu identifikāciju un izvietojumu;
izvietošanas scenārijus, kas paredzēti HAPS platjoslas sistēmām un attiecīgām prasībām, piemēram, izvietošana attālos apgabalos;
HAPS sistēmu tehniskās un ekspluatācijas īpašības, tostarp HAPS attīstību ar tehnoloģijas un spektrālās efektivitātes tehniskām priekšrocībām, un to ieviešanu;

pamatojoties uz lemjošās daļas 1. punktā veiktajiem pētījumiem izpētīt esošās identifikācijas, kas minētas Rezolūcijas Nr. 160 konstatējošās daļas c) punktā, izmantošanas piemērotību globālā vai reģionālā līmenī, ņemot vērā tādus normatīvos noteikumus, kā esošo HAPS identifikāciju ģeogrāfiskos un tehniskos ierobežojumus;
Rezolūcijas Nr. 160 konstatējošās daļas c) punktā minētajām identifikācijām pašlaik noteiktajās frekvenču joslās izpētīt esošo zemsvītras piezīmju un saistīto rezolūciju atbilstošas izmaiņas, lai atvieglotu HAPS linku izmantošanu globālā vai reģionālā līmenī un, ja identifikācijas izmantošana nav tehniski iespējama HAPS lietošanai, jāapsver iespējamā nepiemērotās identifikācijas noņemšana;
lai apmierinātu visas radio frekvenču spektra vajadzības, kuras nevarētu izpildīt, saskaņā ar lemjošās daļas punktiem 2 un 3, vārteju un fiksēto termināla savienojumu HAPS lietojumam, pētīt radio frekvenču joslas, kas piešķirtas fiksētajam dienestam uz primāriem nosacījumiem, uz kuriem neattiecas Pielikumi 30, 30A un 30B jebkurā reģionā:

globālā līmenī: 38-39,5 GHz, un
reģionālā līmenī: 2. reģionā, 21,4-22 GHz un 24,25-27,5 GHz,

turpmāk nolemj

ka pētījumi, kas minēti lemjošās daļas 3. un 4. punktā, ietver sevī arī koplietošanas un saderības pētījumus, lai nodrošinātu esošo dienestu aizsardzību identificētās radio frekvenču joslās, un vajadzības gadījumā pētījumus blakus joslās, ņemot vērā pētījumus, kas jau veikti ITU-R;
ka saskaņā ar lemjošās daļas 3. punktā veiktajiem grozījumu pētījumiem, netiek ņemta vērā HAPS linku izmantošana frekvenču joslās, uz kurām attiecās Pielikums 30B;
pēc vajadzības izstrādāt ITU-R ieteikumus un ziņojumus, pamatojoties uz pētījumiem, kas noteikti iepriekš minētajos lemjošās daļas punktos 1,2,3 un 4.

Saskaņā ar Nacionālo radiofrekvenču plānu (MK noteikumi Nr. 1151), iedalījums HAPS radio sakaru sistēmām Latvijā ir radio frekvenču joslās 47,2 - 47,5 GHz un 47,9 - 48,2 GHz; VAS ES atļaujas šajā joslā pašlaik nav izsniegtas.

Iedalījums radio sakaru sistēmām Latvijā, saskaņā ar Nacionālo radiofrekvenču plānu (MK noteikumi Nr. 1151) pārējās CEPT apskatāmajās radio frekvenču joslās:

6440 - 6520 MHz

Radio frekvenču josla nav iekļauta MK noteikumos Nr.143;
SPRK nav piešķīris lietošanas tiesības;
Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:

Ciparu RRL: 6425–7125 MHz; izsniegtas 40 VAS ES atļaujas

SRD: 4500–10 600 MHz; Nav zināms SRD radioiekārtu lietošanas apjoms šajā joslā;

27,9 - 28,2 GHz

MK noteikumos Nr.143 iekļautās radio frekvenču joslas: 28,0525–28,4445 GHz/29,0605–29,4525 GHz;
SPRK ir piešķīris lietošanas tiesības radio frekvenču joslā 28,0525–28,4445 GHz/29,0605–29,4525 GHz;

Uzņēmums Radiofrekvenču josla Termiņš-līdz Teritorija

Stream Networks 28 GHz 28.04.2019, 16.06.2019, 31.12.2019. Reģionāli

Telia Latvija 28 GHz 31.12.2022, 01.10.2023 Reģionāli

Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:

FWA: 27,8285–28,0525/28,9485–29,0605 GHz; VAS ES atļaujas šajā joslā pašlaik nav izsniegtas

FWA: 28,0525–28,4445/29,0605–29,4525 GHz; izsniegtas 37 VAS ES atļaujas;

Zemes radiostacijas: 27,5–27,8285 GHz, 28,445–28,8365 GHz; VAS ES atļaujas šajā joslā pašlaik nav izsniegtas;

31 - 31,3 GHz

Radio frekvenču josla nav iekļauta MK noteikumos Nr.143.
SPRK nav piešķīris lietošanas tiesības.
Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:

Ciparu RRL: 31–31,3 GHz; VAS ES atļaujas šajā joslā pašlaik nav izsniegtas;

FWA: 31–31,3 GHz; VAS ES atļaujas šajā joslā pašlaik nav izsniegtas;

38 - 39,5 GHz

Radio frekvenču josla nav iekļauta MK noteikumos Nr.143.
SPRK nav piešķīris lietošanas tiesības.
Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:

Ciparu RRL: 37–39,5 GHz; izsniegtas 162 VAS ES atļaujas

Zemes radiostacijas: 37,5 – 40,5 GHz; VAS ES atļaujas šajā joslā pašlaik nav izsniegtas.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

EK viedoklis:

Pašreizējie konceptuālie pētījumi ir atbalstoši, lai nodrošinātu nišas savienojamību (piemēram, platjoslas pakalpojumu ārkārtas situācijās vai lokālu pieprasījumu pieaugumu) gan ES, gan ārpus tās.

Spektra harmonizācijas lēmumi nav pieņemti.

RSPG rekomendē, ka dalībvalstīm, ievērojot pētījumu rezultātus un saskaņā ar darba kārtības punktu, pasaules mērogā būtu jāatbalsta frekvenču joslu identificēšana HAPS, ievērojot attiecīgus nosacījumus esošo dienestu aizsardzībai (saskaņā ar punktu c)).

CEPT viedoklis:

nodrošinot esošo dienestu aizsardzību un to turpmāko attīstību, tostarp citu fiksētā dienesta lietojumu un ņemot vērā secinājumus notiekošajos koplietošanas un saderības pētījumos radio frekvenču joslās un blakus joslās, kas minētas zemāk, CEPT atbalsta:

Pasaules identifikāciju pārraidei no liela augstuma platformu stacijām (lejup līnija) 6440 - 6520 MHz un 27,9 - 28,2 GHz frekvenču joslās.
Pasaules identifikāciju pārraidei no liela augstuma platformu stacijām (augšup un lejup līnija) 31 - 31,3 GHz un 38 - 39,5 GHz frekvenču joslās

6440 - 6520 MHz, 27,9 - 28,2 GHz, 31 - 31,3 GHz, 38 - 39,5 GHz, 47,2 - 47,5 GHz un 47,9 - 48,2 GHz radio frekvenču joslās CEPT atbalsta jaunās zemsvītras piezīmes un saistītās rezolūcijas un/vai attiecīgas izmaiņas esošās zemsvītras piezīmēs un saistītās rezolūcijās, lai atvieglotu HAPS linku izmantošanu globālā līmenī un lai aizsargātu esošos dienestus šajās joslās un pēc vajadzības blakus joslās.
CEPT uzskata, ka jebkādiem apsvērumiem par 24.25 - 27.5 GHz frekvenču joslu 2. reģionā saskaņā ar šo darba kārtības punktu, nevajadzētu ierobežot iespēju noteikt IMT diapazonu globālā līmenī saskaņā ar darba kārtības punktu 1.13.

Reģions 1

ATU (African Telecommunications Union) 2017. g. septembris:

Atbalstīt tādu tehnoloģiju ieviešanu, kas cenšas nodrošināt platjoslas savienojamību nepietiekami apkalpotā reģionā un tādēļ atbalsta koplietošanas un saderības pētījumus, nodrošinot, ka šie pētījumi pierāda, ka HAPS un esošie, kā arī plānotie dienesti (ieskaitot dienestus, uz kuriem attiecās AI 1.13 un 1.6, esošajās un blakus joslās) var vienlaicīgi pastāvēt.

Atbalstīt piemērotas reglamentējošas darbības, lai atvieglotu HAPS izmantošanu, tostarp grozot regulējošos noteikumus pašlaik identificētajās radio frekvenču joslās un identificēšanu potenciālajās kandidātu radio frekvenču joslās.

Aicina HAPS izstrādātājus izmēģināt un veikt testus Āfrikas spēcīga lietus apgabalos, lai pārbaudītu sistēmu stabilitāti saistībā ar lietus radīto lielo izkliedi.

ASMG (Arab Spectrum Management Group) 2018. g. aprīlis:

ASMG neatbalsta jaunu frekvenču joslu identifikāciju HAPS uz primāriem nosacījumiem.

Uzsver nepieciešamību pēc:

HAPS tehnisko un ekspluatācijas īpašību precizēšanas;
nodrošināt skaidrus tehniskos risinājumus esošo piešķīrumu aizsardzībai pret potenciālajiem traucējumiem, ko var izraisīt HAPS lietojums;
pētījumiem par iepriekš identificēto radio frekvenču joslu piemērotību HAPS lietojumiem;

RCC (Regional Commonwealth in the field of Communications) 2018. g. marts: RCC administrācijas atbalsta nepieciešamību pamatot spektra prasības HAPS, lai nodrošinātu platjoslas savienojamību fiksētajā dienestā, ņemot vērā radio frekvenču joslas, kas jau ir identificētas HAPS. Lai veicinātu HAPS attīstību globālā vai reģionālā līmenī, RCC administrācijas atbalsta vajadzīgos grozījumus esošajos RR 5. panta zemsvītras piezīmēs un saistītās WRC rezolūcijās.

Reģions 2

CITEL (Interamerican Telecommunication Commission) 2018. g. marts:

Atbalsta pētījumus saskaņā ar Rezolūciju Nr. 160 (WRC-15), nodrošinot koplietošanu, saderību un esošo dienestu aizsardzību.

ASV administrācija saskata par iespējamu HAPS jaunu identifikāciju fiksētā dienesta joslās 24,4 – 22 GHz un 24,25-27,5 GHz 2. reģionā un 38 – 39,5 GHz globālā mērogā.

Reģions 3

APT (Asia-Pacific Telecommunity) 2018. g. marts: Atbalsta pētījumus saskaņā ar Rezolūciju Nr. 160 (WRC-15), nodrošinot koplietošanu, saderību un esošo dienestu aizsardzību.

Dažas APT dalībvalstis apsver iespēju atbalstīt radio frekvenču joslas 38-39,5 GHz identifikācijai pasaules mērogā. ITU-R pētījumos ir atzīti divi HAPS platformu veidi, HTA (Heavier Than Air) un LTA (Lighter-Than-Air). Dažas APT dalībvalstis uzskata, ka risinot Rezolūciju Nr. 160 (WRC-15) jāņem vērā šīs platformu atšķirības.

Attēls 1: HTA HAPS piemēri

Attēls 2: LTA HAPS piemērs

VAS ES viedoklis

Ņemot vērā, ka atsevišķās joslās, kas paredzētas HAPS lietojuma pētījumiem, ir izsniegtas VAS ES lietošanas atļaujas un arī to, ka NRFP HAPS sistēmām iedalītajās radio frekvenču joslās nav izsniegtu atļauju, VAS ES atbalsta pētījumu veikšanu, nodrošinot koplietošanu, saderību un esošo dienestu un ekspluatācijā esošo sistēmu aizsardzību.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.15 (2. grupas AI)

AI 1.15	to consider identification of frequency bands for use by administrations for the land-mobile and fixed services applications operating in the frequency range 275-450 GHz, in accordance with Resolution 767 (WRC-15)
AI 1.15	Apsvērt frekvenču joslu 275-450 GHz identifikāciju sauszemes mobilā un fiksētā dienesta pielietojumiem administrāciju izmantošanai saskaņā ar Rezolūciju Nr. 767 (WRC-15)

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

ITU regulējums:

Saskaņā ar ITU Radionoteikumiem frekvenču josla 275-3000 GHz nav sadalīta radiosakaru dienestiem visos trijos ITU reģionos.

Saskaņā ar ITU RR zemteksta piezīmi Nr. 5.565 šādas frekvenču joslas 275-1000 GHz diapazonā ir identificētas administrāciju izmantošanai pasīvā dienesta pielietojumiem:

Radioastronomijas dienestam: 275-323 GHz, 327-371 GHz, 388-424 GHz, 426-442 GHz, 453 510 GHz, 623-711 GHz, 795-909 GHz un 926-945 GHz;
Zemes izpētes satelītu dienestam (pasīvais) un izplatījuma izpētes dienestam (pasīvais): 275-286 GHz, 296-306 GHz, 313-356 GHz, 361-365 GHz, 369-392 GHz, 397-399 GHz, 409-411 GHz, 416-434 GHz, 439-467 GHz, 477-502 GHz, 523-527 GHz, 538-581 GHz, 611-630 GHz, 634-654 GHz, 657-692 GHz, 713-718 GHz, 729-733 GHz, 750-754 GHz, 771-776 GHz, 823-846 GHz, 850-854 GHz, 857-862 GHz, 866-882 GHz, 905-928 GHz, 951-956 GHz, 968-973 GHz un 985-990 GHz.

Frekvenču joslu 275-1000 GHz var izmantot arī aktīvo dienestu vajadzībām. Administrācijas, kuras vēlas frekvenču joslu 275-1000 GHz darīt pieejamu aktīvā dienesta pielietojumiem ir brīdinātas piemērot visus sasniedzamus soļus, lai aizsargātu šo pasīvos dienestus no kaitīgiem traucējumiem līdz datumam, kad tiek sadalīta 275-1000 GHz frekvenču josla.

Visas frekvences 1000-3000 GHz diapazonā var izmantot gan aktīvajiem, gan pasīvajiem dienestiem. (WRC-12)

CEPT regulējums:

Saskaņā ar ERC REPORT 25 frekvenču josla 275-3000 GHz nav sadalīta radiosakaru dienestiem. Frekvenču joslai 275-3000 GHz piemērojama ITU RR zemteksta piezīme Nr. 5.565 un josla var tik lietota gan aktīvajiem, gan pasīvajiem dienestiem.

Informācija par WRC-19 darba kārtības 1.15 punktu:

Darba kārtības 1.15 punkta būtība izriet no Rezolūcijas Nr. 767 (WRC-15) lemjošās daļas, kas nosaka sekojošo: ņemot vērā ITU-R pētījumu (saskaņā ar Rezolūciju Nr. 767 (WRC-15)) rezultātus par frekvenču koplietošanu un saderību starp pasīvajiem un aktīvajiem dienestiem, kā arī nepieciešamā radiofrekvenču spektra apjomu šiem dienestiem, apsvērt frekvenču joslu 275-450 GHz identifikāciju sauszemes mobilā un fiksētā dienesta pielietojumiem administrāciju izmantošanai, lai gan saglabājot pasīvā dienesta (identificētu saskaņā ar ITU RR zemteksta piezīmi Nr. 5.565) aizsardzību, un pieņemt atbilstošus mērus.

Situācija Latvijā:

Saskaņā ar Latvijas Nacionālā Radiofrekvenču plāna (Ministru kabineta noteikumi Nr. 1151) pirmā pielikuma 502. punktu frekvenču josla 275-1000 GHz pašlaik nav sadalīta radiosakaru dienestiem un nav iedalījuma radiosakaru sistēmām Latvijā, līdz ar to 275-450 GHz joslā pašlaik nav izsniegtu VAS ES radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju. Frekvenču joslai 275-1000 GHz piemērojama ITU RR zemteksta piezīme Nr. 5.565.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

CEPT pozīcija:

CEPT ietvaros šo darba kārtības punktu pēta CEPT ECC CPG PTA darba grupa. CEPT atbalsta jaunas zemteksta piezīmes iekļaušanu ITU Radionoteikumu 5. pantā identificējot šādas frekvenču joslas sauszemes mobilā un fiksētā dienesta pielietojumiem 275-450 GHz diapazonā, saglabājot pasīvā dienesta (identificētu saskaņā ar 5.565) aizsardzību:

275-296 GHz;
306-313 GHz;
318-333 GHz;
356-450 GHz.

CEPT uzsver, ka ar radiofrekvenču spektra kopējo apjomu 137 GHz tiek pārsniegtas novērtētās spektra vajadzības sauszemes mobilajam (saskaņā ar ITU-R Report M.2417 nepieciešami 50 GHz) un fiksētajam dienestam (saskaņā ar ITU-R Report M.2416 nepieciešami ap 25-50 GHz). Papildus jau sadalītajiem 23 GHz sauszemes mobilajam un fiksētajam dienestam apakšējā blakusjoslā 252-275 GHz, kas rezultātā dod 44 GHz nepārtrauktu frekvenču joslu.

CEPT neatbalsta sauszemes mobilā un fiksētā dienesta identifikāciju Zemes izpētes satelītu dienesta (EESS) (pasīvais) frekvenču joslās 296-306 GHz, 313-318 GHz un 333-356 GHz (kā norādīts ITU RR zemteksta piezīmē Nr. 5.565), jo pētījumu rezultāti atklāj nesaderību starp šiem dienestiem.

Citus aktīvos dienestus, izņemot sauszemes mobilo un fiksēto dienestu, WRC-19 darba kārtības 1.15 punkts neaptver. Tādēļ CEPT ieskatā regulatīvajiem nosacījumiem attiecībā uz citiem aktīvajiem dienestiem jāpaliek nemainīgiem. Saderības pētījumi AI 1.15 ietvaros vēl turpinās.

EK pozīcija:

Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2018. gada 5. jūnija dokumentu RSPG18-023 “RADIO SPECTRUM POLICY GROUP (DRAFT) RSPG Opinion on the ITU-R World Radiocommunication Conference 2019” pašreiz apkopotā informācija neliecina par WRC-19 darba kārtības 1.15 punkta ietekmi uz Eiropas Savienības politikas nostādnēm, it sevišķi uz kopīgajiem noteikumiem.

ITU pozīcija:

ITU ietvaros šo darba kārtības punktu pēta ITU-R WP 1A darba grupa, kura arī izstrādā CPM tesktu šim AI. WP 1A piektajā sanāksmē (š.g. jūnijā) tika izstrādāts CPM teksta projekts WRC-19 darba kārtības 1.15 punktam, kuru plānots pabeigt WP 1A nākamajā sanāksmē (2019. gada 28. maijā – 5. jūnijā).

Pašlaik izstrādātais CPM projekts WRC-19 AI 1.15 ietver metodes A, B, C, D un E (“No change”, jaunas zemteksta piezīmes izveidi u.c.). CEPT pozīcija abilst E metodei (pievienot jaunu zemteksta piezīmi par joslu identifikāciju sauszemes mobilajam un fiksētajam dienestam un grozīt esošo zemteksta piezīmi Nr. 5.565).

Reģionālo organizāciju (1., 2.un 3.reģiona) pozīcija:

Reģions 1

ATU (African Telecommunications Union) (2017. gada septembris)

Rosina administrācijas cieši sekot notiekošajiem pētījumiem par frekvenču joslu 275-450 GHz diapazonā identifikāciju sauszemes mobilā un fiksētā dienesta pielietojumiem, lai nodrošinātu pasīvo dienestu (identificētu saskaņā ar zemteksta piezīmi Nr. 5.565) aizsardzību.

ASMG (Arab Spectrum Management Group) (2018. gada aprīlis)

Atbalsta pētījumus, lai apsvērtu frekvenču joslu 275-450 GHz identifikāciju sauszemes mobilā un fiksētā dienesta pielietojumiem administrāciju izmantošanai, nodrošinot pasīvo dienestu (identificētu saskaņā ar zemteksta piezīmi Nr. 5.565) aizsardzību, un bez jebkādiem papildu ierobežojumiem pasīvajiem dienestiem.

RRC (Regional Commonwealth in the field of Communications) (2018. gada marts)

RRC uzskata par pieņemamu sauszemes mobilā un fiksētā dienesta pielietojumu identifikāciju frekvenču joslā 275-450 GHz, kas veicinās frekvenču globālu harmonizāciju sauszemes mobilā un fiksētā dienesta pielietojumu attīstībai un ieviešanai frekvencēs virs 275 GHz. Nepieciešams balanss starp pasīvajiem un aktīvajiem dienestiem frekvenču joslā 275-450 GHz, nodrošinot pasīvo dienestu (identificētu saskaņā ar zemteksta piezīmi Nr. 5.565) aizsardzību. Joslas varētu tikt iedalītas koplietošanai starp aktīvajiem un pasīvajiem dienestiem, kā arī ekskluzīvai izmantošanai, ņemot vērā frekvenču joslas jau identificētas pasīvajiem dienestiem saskaņā ar zemteksta piezīmi Nr. 5.565.

Reģions 2

CITEL (Interamerican Telecommunication Commission) (2018. gada jūnijs)

Dažas CITEL dalībvalstis atbalsta pētījumus un uzskata, ka sauszemes mobilajam un fiksētajam dienestam varētu izstrādāt līdzīgu zemteksta piezīmi kā Nr. 5.565, identificējot joslas zemes aktīvā dienesta izmantošanai.

Reģions 3

APT (Asia-Pacific Telecommunity) (2018. gada marts)

APT dalībvalstis atbalsta ITU-R pētījumus, lai apsvērtu frekvenču joslu 275-450 GHz identifikāciju sauszemes mobilā un fiksētā dienesta pielietojumiem administrāciju izmantošanai, paredzot, ka tiek nodrošināta pasīvo dienestu (identificētu saskaņā ar zemteksta piezīmi Nr. 5.565) aizsardzība. Joslu identifikācijas gadījumā, APT dalībvalstis atbalsta CPM metodi jaunas zemteksta piezīmes pievienošanai ITU Radionoteikumu attiecīgajā sadaļā.

VAS ES viedoklis

VAS ES atbalsta jaunas zemteksta piezīmes iekļaušanu ITU Radionoteikumu 5. pantā identificējot šādas frekvenču joslas sauszemes mobilā un fiksētā dienesta pielietojumiem 275-450 GHz diapazonā, saglabājot pasīvā dienesta (identificētu saskaņā ar 5.565) aizsardzību: 275-296 GHz; 306-313 GHz; 318-333 GHz; 356-450 GHz.

VAS ES neatbalsta sauszemes mobilā un fiksētā dienesta identifikāciju Zemes izpētes satelītu dienesta (EESS) (pasīvais) frekvenču joslās 296-306 GHz, 313-318 GHz un 333-356 GHz (kā norādīts ITU RR zemteksta piezīmē Nr. 5.565), jo līdzšinējie pētījumu rezultāti atklāj nesaderību starp šiem dienestiem. Jāatzīmē, ka saderības pētījumi AI 1.15 ietvaros vēl turpinās.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.16 (1. grupas AI)

AI 1.16	to consider issues related to wireless access systems, including radio local area networks (WAS/RLAN), in the frequency bands between 5 150 MHz and 5 925 MHz, and take the appropriate regulatory actions, including additional spectrum allocations to the mobile service, in accordance with Resolution 239 (WRC-15)
AI 1.16	Saskaņā ar Rezolūciju Nr. 239 (WRC-15), izskatīt bezvadu piekļuves sistēmu jautājumus, ieskaitot bezvadu lokālos tīklus (WAS/RLAN) frekvenču joslās no 5150 MHz līdz 5925 MHz, un veikt atbilstošus regulatīvos pasākumus, tostarp papildu spektra sadalīšanu mobilajam dienestam

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Šajā darba kārtības punktā tiek turpinātas WRC-15 aizsāktās aktivitātes. Tika izskatīta iespēja frekvenču joslas 5350-5470 MHz un 5725-5850 MHz sadalīt mobilajam dienestam un darīt pieejamu bezvadu lokāliem tīkliem (RLAN). WRC-15 šāds sadalījums netika ieviests. Pamatojoties uz Eiropas iniciatīvu, WRC-15 nolēma veikt turpmākus pētījumus aplūkojot visu 5150-5925 MHz joslu, lai reaģētu uz bezvadu piekļuves sistēmu (ieskaitot RLAN) pieprasījumu nodrošināt pieeju plašākam spektram ar kanāla platumiem līdz 160 MHz un atvieglotiem nosacījumiem esošajā 5GHz joslā, kas identificēti RLAN. Darba kārtības punktā tiek izskatīti pētījumu rezultāti frekvenču joslās no 5150 MHz līdz 5925 MHz par bezvadu piekļuves sistēmām, ieskaitot bezvadu lokālos tīklus (WAS/RLAN). Tas ietvers šādus elementus, kas pilnībā ir izklāstīti Rezolūcijā Nr. 239 (WRC-15):

WAS/RLAN tehniskie parametri un darbības prasības 5 GHz frekvenču diapazonā;
Saderība pētījumi starp WAS/RLAN un esošajiem primārajiem dienestiem, jo īpaši, lai apskatītu piemērotus RLAN traucējumu mazināšanas paņēmienus ar mērķi iespējot RLAN šādās frekvenču joslās: 5350-5470 MHz, 5725-5850 MHz un 5850-5925 MHz;
Saderība pētījumi starp WAS/RLAN lietojumiem un pašreizējiem dienestiem frekvenču joslā 5150-5350 MHz ar iespēju veikt ekspluatāciju laukā, ietverot iespējamos saistītos apstākļus un papildus traucējumu mazināšanas paņēmienus.frekvenču josla 5350-5460 MHz visā pasaulē ir sadalīta gaisa kuģniecības radionavigācijas dienestam (RR 5.449) uz primāriem nosacījumiem;
- frekvenču josla 5460-5470 MHz visā pasaulē ir sadalīta radionavigācijas dienestam (RR 5.449) uz primāriem nosacījumiem;
- frekvenču josla 5350-5470 MHz visā pasaulē ir sadalīta Zemes izpētes satelītu (aktīvais) (RR 5.448B), izplatījuma izpētes (aktīvais) (RR 5.448C) un radiolokācijas (RR 5.448D) dienestiem uz ko-primāriem nosacījumiem;
- frekvenču josla 5725-5850 MHz visā pasaulē ir sadalīta radiolokācijas dienestam uz primāriem nosacījumiem un 1. reģionā fiksētajam satelītu dienestam;
- frekvenču josla 5850-5925 MHz visā pasaulē ir sadalīta mobilajam, fiksētajam un fiksētajam satelītu dienestam uz primāriem nosacījumiem;
- frekvenču joslas 5150-5250 MHz, 5250-5350 MHz un 5470-5725 MHz ir piešķirtas mobilajam dienestam uz primāriem nosacījumiem, lai ieviestu WAS/RLAN lietojumu saskaņā ar Rezolūciju 229 (Rev.WRC-12);
- frekvenču josla 5250-5850 MHz visā pasaulē ir piešķirta uz primāriem nosacījumiem radiolokācijas dienestam;
- frekvenču josla 5350-5470 MHz nav sadalīta mobilajam dienestam uz primāriem nosacījumiem;
- frekvenču josla 5725-5850 MHz nav sadalīta mobilajam dienestam uz primāriem nosacījumiem, tomēr saskaņā ar zemsvītras piezīmēm dažās valstīs šī josla ir sadalīta mobilajam un fiksētajam dienestiem;

Iedalījums radio sakaru sistēmām Latvijā radio frekvenču joslā 5150-5925 MHz saskaņā ar Nacionālo radiofrekvenču plānu (MK noteikumi Nr. 1151):

SRD: 5150–5350 MHz (Platjoslas datu pārraides sistēmas. lietošanas atļauja tikai telpās; 2005/513/EK, 2007/90/EK, ECC/DEC/(04)08);
SRD: 4500–10 600 MHz (radionoteikšanas ierīces; 2006/771/EK, 2013/752/ES)
AS un CS: 5250–5850 MHz;
SRD: 5470–5725 MHz (Platjoslas datu pārraides sistēmas; 2005/513/EK, ECC/DEC/(04)08)
Radioamatieru radiostacijas: 5650–5850 MHz
SRD: 5725–5875 MHz (Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces; 2006/771/EK, 2013/752/ES)
SRD: 5795–5815 MHz (Transporta un satiksmes telemātikas ierīces; 2006/771/EK, 2013/752/ES)
ISM: 5725–5875 MHz
ITS: 5875–5905 MHz (2008/671/EK, ECC/DEC/(08)01)

Ieviesti atbilstošie komisijas un ECC lēmumi.

Komisijas 2005. gada 11. jūlija Lēmums 2005/513/EK par radiofrekvenču saskaņotu lietošanu 5 GHz frekvenču joslā bezvadu pieejas sistēmu, tostarp bezvadu lokālo tīklu (WAS/RLAN) ieviešanai.

Komisijas 2007. gada 12. februāris Lēmuma 2007/90/EK, ar ko groza Lēmumu 2005/513/EK par radiofrekvenču saskaņotu lietošanu 5 GHz frekvenču joslā bezvadu pieejas sistēmu, tostarp bezvadu lokālo tīklu (WAS/RLAN) ieviešanai.

ECC/DEC/(04)08 – ECC 2004. gada 12. novembra lēmums par 5 GHz frekvenču joslas harmonizētu izmantošanu bezvadu pieejas sistēmu, ieskaitot bezvadu lokālo tīklu (WAS/RLAN), ieviešanai.

Komisijas 2006. gada 9. novembra Lēmuma 2006/771/EK par maza darbības attāluma ierīcēs izmantotā radiofrekvenču spektra saskaņošanu.

Komisijas 2013. gada 11. decembra Lēmums 2013/752/ES, ar ko izdara grozījumus Lēmumā 2006/771/EK par maza darbības attāluma ierīcēs izmantotā radiofrekvenču spektra saskaņošanu un Lēmuma 2005/928/EK atcelšanu.

ECC/DEC/(08)01 – ECC 2008. gada 14. marta lēmums par 5875–5925 MHz frekvenču joslas harmonizētu izmantošanu intelektiskām transporta sistēmām (ITS).

Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram ir izsniegta lietošanas atļauja meteoroloģiskā radara darbībai (centrālā frekvence 5660 MHz), kas derīga līdz 19.01.2019.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

EK viedoklis:

Šajā darba kārtības punktā tiek turpinātas WRC-15 aizsāktās aktivitātes. Tika izskatīta iespēja frekvenču joslas 5350-5470 MHz un 5725-5850 MHz sadalīt mobilajam dienestam un darīt pieejamu bezvadu lokāliem tīkliem (RLAN). WRC-15 šāds sadalījums netika ieviests. Pamatojoties uz Eiropas iniciatīvu, WRC-15 nolēma veikt turpmākus pētījumus aplūkojot visu 5150-5925 MHz joslu, lai reaģētu uz bezvadu piekļuves sistēmu (ieskaitot RLAN) pieprasījumu nodrošināt pieeju plašākam spektram ar kanāla platumiem līdz 160 MHz un atvieglotiem nosacījumiem esošajā 5GHz joslā, kas identificēti RLAN. Darba kārtības punktā tiek izskatīti pētījumu rezultāti frekvenču joslās no 5150 MHz līdz 5925 MHz par bezvadu piekļuves sistēmām, ieskaitot bezvadu lokālos tīklus (WAS/RLAN). Tas ietvers sekojošus elementus, kas pilnībā ir izklāstīti Rezolūcijā Nr. 239 (WRC-15):

WAS/RLAN tehniskie parametri un darbības prasības 5 GHz frekvenču diapazonā;
Saderība pētījumi starp WAS/RLAN un esošajiem primārajiem dienestiem, jo īpaši, lai apskatītu piemērotus RLAN traucējumu mazināšanas paņēmienus ar mērķi iespējot RLAN sekojošās frekvenču joslās: 5350-5470 MHz, 5725-5850 MHz un 5850-5925 MHz;
Saderība pētījumi starp WAS/RLAN lietojumiem un pašreizējiem dienestiem frekvenču joslā 5150-5350 MHz ar iespēju veikt ekspluatāciju laukā, ietverot iespējamos saistītos apstākļus un papildus traucējumu mazināšanas paņēmienus.

frekvenču josla 5350-5460 MHz visā pasaulē ir sadalīta gaisa kuģniecības radionavigācijas dienestam (RR 5.449) uz primāriem nosacījumiem;
frekvenču josla 5460-5470 MHz visā pasaulē ir sadalīta radionavigācijas dienestam (RR 5.449) uz primāriem nosacījumiem;
frekvenču josla 5350-5470 MHz visā pasaulē ir sadalīta Zemes izpētes satelītu (aktīvais) (RR 5.448B), izplatījuma izpētes (aktīvais) (RR 5.448C) un radiolokācijas (RR 5.448D) dienestiem uz ko-primāriem nosacījumiem;
frekvenču josla 5725-5850 MHz visā pasaulē ir sadalīta radiolokācijas dienestam uz primāriem nosacījumiem un 1. reģionā fiksētajam satelītu dienestam;
frekvenču josla 5850-5925 MHz visā pasaulē ir sadalīta mobilajam, fiksētajam un fiksētajam satelītu dienestam uz primāriem nosacījumiem;
frekvenču joslas 5150-5250 MHz, 5250-5350 MHz un 5470-5725 MHz ir piešķirtas mobilajam dienestam uz primāriem nosacījumiem, lai ieviestu WAS/RLAN lietojumu saskaņā ar Rezolūciju 229 (Rev.WRC-12);
frekvenču josla 5250-5850 MHz visā pasaulē ir piešķirta uz primāriem nosacījumiem radiolokācijas dienestam;
frekvenču josla 5350-5470 MHz nav sadalīta mobilajam dienestam uz primāriem nosacījumiem;
frekvenču josla 5725-5850 MHz nav sadalīta mobilajam dienestam uz primāriem nosacījumiem, tomēr saskaņā ar zemsvītras piezīmēm dažās valstīs šī josla ir sadalīta mobilajam un fiksētajam dienestiem;

Iedalījums radio sakaru sistēmām Latvijā radio frekvenču joslā 5150-5925 MHz saskaņā ar Nacionālo radiofrekvenču plānu (MK noteikumi Nr. 1151):

SRD: 5150–5350 MHz (Platjoslas datu pārraides sistēmas. lietošanas atļauja tikai telpās; 2005/513/EK, 2007/90/EK, ECC/DEC/(04)08);

SRD: 4500–10 600 MHz (radionoteikšanas ierīces; 2006/771/EK, 2013/752/ES)

AS un CS: 5250–5850 MHz;

SRD: 5470–5725 MHz (Platjoslas datu pārraides sistēmas; 2005/513/EK, ECC/DEC/(04)08)

Radioamatieru radiostacijas: 5650–5850 MHz

SRD: 5725–5875 MHz (Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces; 2006/771/EK, 2013/752/ES)

SRD: 5795–5815 MHz (Transporta un satiksmes telemātikas ierīces; 2006/771/EK, 2013/752/ES)

ISM: 5725–5875 MHz

ITS: 5875–5905 MHz (2008/671/EK, ECC/DEC/(08)01)

Ieviesti atbilstošie komisijas un ECC lēmumi.

Komisijas 2005. gada 11. jūlija Lēmums 2005/513/EK par radiofrekvenču saskaņotu lietošanu 5 GHz frekvenču joslā bezvadu pieejas sistēmu, tostarp bezvadu lokālo tīklu (WAS/RLAN) ieviešanai.

ECC/DEC/(04)08 – ECC 2004. gada 12. novembra lēmums par 5 GHz frekvenču joslas harmonizētu izmantošanu bezvadu pieejas sistēmu, ieskaitot bezvadu lokālo tīklu (WAS/RLAN), ieviešanai.

Komisijas 2006. gada 9. novembra Lēmuma 2006/771/EK par maza darbības attāluma ierīcēs izmantotā radiofrekvenču spektra saskaņošanu.

ECC/DEC/(08)01 – ECC 2008. gada 14. marta lēmums par 5875–5925 MHz frekvenču joslas harmonizētu izmantošanu intelektiskām transporta sistēmām (ITS).

Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram ir izsniegta lietošanas atļauja meteoroloģiskā radara darbībai (centrālā frekvence 5660 MHz), kas derīga līdz 19.01.2019.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

EK viedoklis:

RSPG viedoklis:

frekvenču joslās 5250 – 5350, 5350 – 5470 un 5850 – 5 925 MHz netiek atbalstītas izmaiņas RR;
nodrošināt savietojamību ar citiem radio sakaru dienestiem un lietojumiem visā frekvenču joslā ņemot vērā arī papildus traucējumu mazināšanas paņēmienus, jo īpaši ar Road Tolling (ceļu nodevas), eTachograph, ITS (intelektiskās transporta sistēmas) 5725 - 5850 MHz joslā, uz kurām attiecas ES tiesību akti un radariem;
atkarībā no pētījumu rezultātiem, kas minēti iepriekšējā apakšpunktā, kā arī atbildot uz bezvadu lokālo tīklu (ieskaitot RLAN) pieprasījumu, atbalstīt jauna sadalījumu mobilajam dienestam, kā arī esošo nosacījumu mīkstināšanu 5150 - 5250 MHz un 5725 - 5850 MHz joslā, ja ir nepieciešams;
jebkuri grozījumi, kas veikti saskaņā ar 9.1.5 darba kārtības punktu, neietekmē esošos saderības nosacījumus saistībā ar RLAN, lai nodrošinātu citu dienestu aizsardzību joslās 5250 – 5350 un 5470 – 5725 MHz.

CEPT viedoklis:

• 5 150–5 250 MHz frekvenču joslā CEPT atzīmē, ka WAS/RLAN pielietojums ārtelpās ietekmētu MSS padeves/saites līnijas (feeder links), gaisa kuģniecības radionavigāciju un telemetrijas sistēmu (RR 5.446C) darbību. Tomēr CEPT joprojām pēta pielietojuma ierobežojumus (piemēram, lietošanu automašīnās) kombinācijā ar attiecīgiem traucējumu mazināšanas paņēmieniem, lai sasniegtu līdzāspastāvēšanu ar pašreizējiem dienestiem.

• 5 250–5 350 MHz frekvenču joslā CEPT atzīmē, ka pašreizējie pētījumi liecina par grūtībām panākt līdzāspastāvēšanu ar dažiem pašreizējiem dienestiem, tādēļ šajā joslā netiek atbalstītas izmaiņas RR;

• 5 350–5 470 MHz frekvenču joslā netiek atbalstītas izmaiņas RR.

• 5 725–5 850 MHz frekvenču joslā CEPT atbalstītu sadalīšanu mobilajam dienestam pielāgojot WAS/RLAN lietošanu, ja saderības pētījumi spētu uzrādīt efektīvus jaunus papildus traucējumu mazināšanas paņēmienus, lai nodrošinātu radaru, fiksētā dienesta (skatīt 5.455) un FSS izplatījuma staciju uztvērēju aizsardzību. Jāpiezīmē, ka CEPT ņems vērā saderības pētījumus starp RLAN un specifiskiem pielietojumiem CEPT ietvaros.

• 5 850–5 925 MHz frekvenču joslā CEPT atzīmē, ka pašreizējie pētījumi liecina par grūtībām panākt līdzāspastāvēšanu ar citiem pašreizējiem dienestiem, nenosakot tiem nekādus papildus ierobežojumus, piemēram, FSS (izplatījuma staciju uztvērēji) un esošiem mobilā dienesta pielietojumiem kā ITS (ieskaitot pilsētas dzelzceļu). Tādēļ šajā joslā netiek atbalstītas izmaiņas RR.

Reģions 1

ATU (African Telecommunications Union) 2017. g. septembris:

Visās frekvenču joslās netiek atbalstītas izmaiņas RR.

ASMG (Arab Spectrum Management Group) 2018. g. aprīlis:

Neatbalsta WAS/RLAN identifikāciju jaunās joslās, ja vien netiek pierādīta iespēja nodrošināt koplietošana, kā arī nodrošināta esošo dienestu aizsardzība, tos papildus neierobežojot.

RCC (Regional Commonwealth in the field of Communications) 2018. g. marts:

Neatbalsta WAS/RLAN lietošanu 5350−5470 MHz, 5725−5850 MHz un 5850−5925 MHz frekvenču joslās, jo ITU-R veiktie pētījumi norāda uz saderības problēmām ar esošo dienestu sistēmām.

RRC administrācijas uzskata, ka WAS/RLAN izmantošana 5150-5250 MHz un 5250-5350 MHz frekvenču joslās ir iespējama, saglabājot esošos nosacījumus, kas noteikti Rezolūcijā 229 (WRC-12), jo ITU-R veiktie pētījumi neuzrādīja jaunas efektīvas ietekmes mazināšanas metodes, kas nodrošina koplietošanu starp ārtelpu WAS/RLAN un sistēmām esošajos dienestos.

Reģions 2

CITEL (Interamerican Telecommunication Commission) 2018. g. janvāris:

Kanāda saskata par iespējamu, kādās atsevišķās joslās veikt pētījumus, bet ne visā 5150-5925 GHz frekvenču joslā.

Reģions 3

APT (Asia-Pacific Telecommunity) 2018. g. marts:

5150-5350 MHz, 5350-5470 MHz, 5725-5850 MHz un 5 850-5 925 MHz frekvenču joslās ir jānodrošina esošo dienestu aizsardzība to šīsdienas un nākotnes lietojumiem, šos dienestus nekādā veidā papildus neierobežojot.

5 350–5 470 MHz frekvenču joslā netiek atbalstītas izmaiņas RR.

VAS ES viedoklis

Līdz šim vairākkārt ir novēroti traucējumi meteoroloģiskā radara darbībā (centrālā frekvence 5660 MHz), ko izraisīja WAS/RLAN radioiekārtu izmantošana neatbilstoši normatīvo aktu prasībām. VAS ES atbalsta CEPT viedokli un turpmāku pētījumu veikšanu joslās, kur izmantojot papildus traucējumu mazināšanas paņēmienus, būtu iespējams nodrošināt esošo lietotāju un sistēmu pietiekamu aizsardzību.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 2 (2. grupas AI)

AI 2	to examine the revised ITU-R Recommendations incorporated by reference in the Radio Regulations communicated by the Radiocommunication Assembly, in accordance with Resolution 28 (Rev.WRC-15), and to decide whether or not to update the corresponding references in the Radio Regulations, in accordance with the principles contained in Annex 1 to Resolution 27 (Rev.WRC-12)
AI 2	Pārbaudīt Radiosakaru Asamblejas paziņotās pārskatītās ITU-R Rekomendācijas, kas ar atsauci ir iekļautas Radionoteikumos, un lemt vai attiecīgās atsauces Radionoteikumos ir labojamas, saskaņā ar Rezolūcijas Nr. 27 (Rev.WRC-12) 1. pielikumā noteikto

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Periodā starp WRC attiecīgās ITU-R pētniecības grupas mēdz pārskatīt daļu ITU-R Rekomendācijās, kas ar atsauci ir iekļautas Radionoteikumos. WRC Rezolūcijāa nosaka, ka šādi gadījumi attiecībā uz Radionoteikumiem ir jāizskata. AI 2 ir pastāvīgs WRC dienas kārtības punkts, kura mērķis ir pārbaudīt vai Radionoteikumos atsauces uz pārskatītām ITU-R Rekomendācijām ir labojamas. Šīs dienas kārtības punkts attiecas arī uz gadījumiem, kuros ITU-R Rekomendācija ir minētas WRC Rezolūciju lemjošajā daļā. Turklāt darbības kas būtu nepieciešamas neskaidru norāžu uz ITU-R Rekomendācijām gadījumā ir risināmas zem AI 2.

Sākotnējo kopš WRC-15 pārskatīto ITU-R Rekomendāciju sarakstu BR direktors iesniegs CPM19-2. Dokuments saturēs attiecīgās atsauces Radionoteikumos uz ITU-R Rekomendācijām, kuras izskatīs CPM19-2 un RA-19.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

CEPT ir identificējis sākotnējo pārskatīto ITU-R Rekomendāciju klāstu uz ko ir atsauce Radionoteikumos un piedāvā izmaiņas attiecīgajā Radionoteikumu tekstā.

ITU-R Recommendations incorporated in Vol. 4 RRs	Revised version	Cross-Reference between ITU-R Rec. and footnotes and/or RR provisions	CEPT Preliminary views
P.525-2	P.525-3 (Nov. 16)	No. 5.444B (via Resolution 748 (Rev.WRC-15))	MOD
P.526-13	P.526-14 (Jan. 18)	No. 5.444B (via Resolution 748 (Rev.WRC-15))	MOD
RS.1260-1	RS.1260-2 (Sep. 17)	No. 5.279A	MOD

EK

APT (19 June 2018)

APT dalībnieki uzskata par iederīgu apvienot Rezolūciju 27 (Rev.WRC-12) un 28 (Rev.WRC-15), lai tikai viena rezolūcija runātu par atsaucēm Radionoteikumos. Atsauces uz Rekomendāciju ITU-R M.1638-0 pārskatīšana ir vērtējama saistībā ar dienas kartības punktu AI 9.1.5.

RCC (15 March 2018)

RCC piedāvā labot atsauces uz Rekomendācijām ITU-R P.525-2 un P.526-13, bet atsauce uz ITU-R M.1638-0 jāskata zem AI 9.1.5.

VAS ES viedoklis

VAS ES atbalsta CEPT izstrādāto “Draft ECP on WRC-19 Agenda Item 2”.

Uz rekomendāciju saraksta, kas tiks iesniegts uz RA-19 un izskatīts RA-19, pamata būs iespējams izvērtēt citu labojumu nepieciešamību Radionoteikumos. CEPT aicina administrācijas sekot līdzi BR un ITU-R pētniecības grupu darbam, lai identificētu jautājumus, kas būtu izskatāmi AI 2 ietvaros.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 4 (2. grupas AI)

AI 4	in accordance with Resolution 95 (Rev.WRC-07), to review the resolutions and recommendations of previous conferences with a view to their possible revision, replacement or abrogation
AI 4	Izskatīt iepriekšējo conferenču rezolūcijas un rekomendācijas ar mērķi par to iespējamu pārskatīšanu, aizstāšanu vai atcelšanu, saskaņā ar Rezolūciju Nr. 95 (Rev.WRC-07)

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Iepriekšējo WRC Rezolūciju un Rekomendāciju (Radionoteikumu 3. sējums) izskatīšana ir pastāvīgs WRC dienas kārtības punkts. Tādēļ WRC-19 ir jālemj par to vai ir nepieciešama iepriekšējo WRC rezolūciju un rekomendāciju atsalšanu vai labošanu.

Rezolūciju un rekomendāciju pārskatīšana, kas nav saistīta ar kādu citu WRC dienas kārtības punktu, jāveic ar mērķi:

Atcelt tās Rezolūcijas un Rekomendācija, kuras ir izpildījušas savu nolūku un nav vairs nepieciešamas;
Izskatīt to Rezolūciju un Rekomendāciju vai to daļu vajadzību, kuras aicināja veikt ITU-R pētījumus, bet pēdējo divu starpkonferenču periodos nav noticis nepieciešamais progress;

Precizēt tās Rezolūcijas un Rekomendācija vai to daļas, kuras ir novecojušas laika ziņā vai satur viennozīmīgas kļūdas, neprecizitātes vai divdomīgumus.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

CEPT aicina uz pastāvīgu iepriekšējo WRC Rezolūciju un Rekomendāciju izvērtēšanu un sekos ITU aktivitātēm šajā jautājumā. Šobrīd formulētie priekšlikumi:

CEPT proposes to suppress Resolution RES 99 (WRC-15), RES 809 (WRC-15) and RES 810 (WRC-15)
CEPT proposes to modify Resolution RES 517 (REV.WRC-15), RES 543 (WRC-03), RES 641 (REV.HFBC-87), RES 647 (REV.WRC-15) and

RES 731 (REV.WRC-12)

CEPT proposes to suppress Recommendation TBD
CEPT proposes to modify Recommendation TBD

RCC (15 March 2018)

NOC for Resolutions 18, 20, 205, 207, 217, 344, 354, 356, 417, 424 and 612.

ICAO (9 January 2018)

ICAO recommends

„no change“ for Resolutions 20, 26, 27, 28, 63, 76, 95, 114, 140, 154, 205, 207, 217, 222, 225, 339, 354, 356, 361, 405, 413, 417, 418, 424, 609, 610, 612, 729, 748 and 762 and for Recommendations 7, 9, 71, 401 and 608,

“deletion” of Resolution 422 (work completed, approval of Recommendation ITU-R M.2091),

"modification" of Resolution 18 in order to reflect current aeronautical practice and Recommendation 75 in order to reflect current radar design,

"modification as necessary to reflect the results of completed studies" of Resolutions 155, 425, 608 and 705,

“modification as necessary” of Resolutions 157 (subject to AI 9.1.3), 360 (subject to AI 1.9.2) and 763 (subject to AI 9.1.4),

“modification or suppression as necessary” based on the results of studies carried out

under WRC-19 AI	1.7	1.10	1.14	1.16
of Resolutions	659	426	160	239

VAS ES viedoklis

VAS ES atbalsta CEPT šobrīd sagatavotos priekšlikumus “Draft ECP on WRC-19 Agenda Item 4”.

CEPT darba dokumenta “Draft CEPT Brief on WRC-19 Agenda Item 4” 1. pielikumā ir apkopojums par piedāvāto vai izstrādē esošo priekšlikumu attiecībā uz attiecīgajām Rezolūcijām un Rekomendācijām. To izskatīšana ir piekritīga dažādām CEPT projektu grupām.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 7 (2. grupas AI)

AI 7

to consider possible changes, and other options, in response to Resolution 86 (Rev. Marrakesh, 2002) of the Plenipotentiary Conference, an advance publication, coordination, notification and recording procedures for frequency assignments pertaining to satellite networks, in accordance with Resolution 86 (Rev.WRC-07), in order to facilitate rational, efficient and economical use of radio frequencies and any associated orbits, including the geostationary satellite orbit

AI 7

Izskatīt iespējamās izmaiņas un citus variantus attiecībā uz Pilnvarotās konferences Rezolūcijas 86 (Pārskat. Marrākeša, 2002) par satelītu tīklu piešķīrumu priekšpaziņošanas, koordinācijas, paziņošanas un reģistrēšanas procedūrām saskaņā ar Rezolūciju Nr. 86 (pārskatīta WRC-07), lai veicinātu racionālu, efektīvu un ekonomisku radiofrekvenču un jebkuru saistīto orbītu, tostarp ģeostacionāro satelītu orbītu, izmantošanu.

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Darba kārtības punkts nosaka priekšlikumu izskatīšanu, kas attiecas uz Radionoteikumu procedūru par satelītu tīkliem satura pilnveidi, kas turpmāk var tikt iekļauti Radionoteikumos.

Saskaņā ar Rezolūciju 86 tiek aicināts:

- turpmākās Pasaules Radiosakaru konferencēs izskatīt jebkādus priekšlikumus, kas ir saistīti ar konstatētajām neatbilstībām vai uzlabojumiem Radionoteikumos minētajās priekšpaziņošanas, koordinācijas, paziņošanas un reģistrēšanas procedūrās attiecībā uz Izplatījuma sakaru dienestu,

- nodrošināt, lai šīs procedūras un ar tām saistītie Radionoteikumu Pielikumi atspoguļotu jaunākos tehniskos sasniegumus.

Situācija Latvijā

Viens no veiksmīgi sakoordinētajiem un paziņotajiem satelītu tīkliem šobrīd ir palaistais Latvijas satelīts Venta 1, kas izmanto amatieru radiosakaru dienesta joslas (centrālās frekvences: 145,85 MHz, 437,325 MHz, 437,325 MHz, 2289,25 MHz). Satelīta tīklam Venta-2, kura darba frekvence ir 2289,25 MHz, šobrīd tiek veikta koordinācijas procedūra.

Ņemot vērā, ka atsevišķiem komersantiem Latvijā ir interese par satelītu izbūvi un palaišanu, jautājums Latvijai ir svarīgs.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

Eiropas Komisija (2018. gada februāris)

EK uzskata, ka pieejamā informācija pagaidām nav pietiekama, lai novērtētu AI ietekmi uz Eiropas Savienības politiku, tādēļ šis AI tiks pārskatīts.

CEPT pozīcija (2018. gada jūnijs)

Vispārējs CEPT viedoklis

CEPT veic pētījumus attiecībā uz iespējamajiem Izplatījuma sakaru dienesta pakalpojumu koordinēšanas un paziņošanas procedūru uzlabojumiem. CEPT atbalsta to, ka tiek saglabāts pašreizējais process, kas sekmē Izplatījuma sakaru dienesta reglamentējošā procesa uzlabojumus un veicina tā turpmāko attīstību.

CEPT atbalsta Radionoteikumu pārskatīšanu, kas var sniegt precīzus risinājumus atklātajām neatbilstībām, un jaunu uzlabotu noteikumu izstrādi, īpašu uzmanību pievēršot steidzamu jautājumu risināšanai.

CEPT atbalsta stabilu un paredzamu regulējumu efektīvai un ekonomiskai spektra un orbītas resursu izmantošanai.

CEPT viedoklis par konkrētiem 7. darba kārtības punkta jautājumiem

Punkts	Nosaukums	CEPT viedoklis * *(saīsinātā versija)
A	Faktori, kas ir saistīti ar frekvenču piešķīrumu ievešanu darbībā ne-ĢSO satelītu sistēmām, uz kurām attiecas koordinācijas procedūras	CEPT atbalsta to, ka ne-ĢSO satelītu sistēmu frekvenču piešķīrumu ievešanas darbībā (BIU-Bringing Into Use) definīcijai jāpaliek nemainīgai, kā pieņemts RRB 73. sanāksmē. Tas nozīmē, ka CEPT atbalsta to, ka ne-GSO satelītu sistēmu frekvenču piešķīrumi tiek ievesti darbībā, izvietojot vienu no tā satelītiem vienā no paziņotajām orbitālajām plaknēm ar iepēju pārraidīt vai uztvert šos frekvenču piešķīrumus. CEPT atbalsta Rezolūcijas projekta iespējamo izstrādi izskatīšanai WRC-19.
B	Koordinācijas loka pielietošana Ka frekvenču diapazonā, lai noteiktu koordinācijas nepieciešamību starp FSS un citiem dienestiem	CEPT atbalsta koordinācijas loka piemērošanu gan primārajiem, gan sekundārajiem MSS frekvenču piešķīrumiem, nemainot pašreizējos nosacījumus attiecībā uz piešķīrumu kategoriju, kas piemērojama piešķīrumiem. CEPT atbalsta šī priekšlikuma īstenošanai atbilstošus grozījumus Rdionoteikumu 5. Pielikuma tabulā Nr. 5-1.
C	Jautājumi, par kuriem panākta vienošanās ITU-R līmenī: - C1: pretrunas vai neatbilstības regulēšanas noteikumos attiecībā uz piešķīrumu izmaiņām; AR11 un AP30 / 30A / 30B pretrunas - C2: daļas no diapazona izmantošana Pielikumā 30B - C3: Pielikumā 30B 6.panta 6.10. punkta izmaiņas - C4: viena pieprasījuma iesniegšana ieklaušanai Sarakstā un reģistrēšanai saskaņā ar Pielikumu 30/30A - C5: savlaicīgs paziņojums administrācijai par 6 mēnešu ilga perioda izbeigšanu saskaņā ar RR 11.46 - C6: viena pieprasījuma iesniegšana ieklaušanai Sarakstā un reģistrēšanai saskaņā ar Pielikumu 30B -C7: Pielikuma 30B saskaņošana ar Pielikuma 30/30A 4.1.13.p. attiecībā uz R1 un R3 un 4.2.17.p. attiecībā uz R2; saskaņojuma iegūšana konkrētam laika periodam	CEPT atbalsta vienošanos, kas panākta ITU-R līmenī.
D	Noteikt, ar kuriem satelītu tīkliem un sistēmām koordinācija jāveic saskaņā ar Radionoteikumu 9.11A, 9.12., 9.12A un 9.13. vai 9.21. punktu	CEPT ierosina, ka Birojs publicē attiecīgos konkrēto ĢSO tīklu vai ne-ĢSO sistēmu "galīgos sarakstus" CR/D īpašajā sadaļā, ar kuriem jāveic koordinācija saskaņā ar punktiem 9.11A, 9.12, 9.12A vai 9.13., līdzīgi tam, kas pašlaik tiek veikts saskaņā ar 9.36.2. punktu. CEPT atbalsta atbilstošus Radionoteikumu grozījumus, lai īstenotu iepriekš minēto priekšlikumu. Ierosinātās izmaiņas grozītu BR IFIC publicētos datus, reizē vienkāršojot daudzu administrāciju radīto administratīvo slogu.
E	Papildinājuma 30B saskaņošana ar Papildinājumiem 30 un 30A	CEPT varētu atbalstīt turpmākās izmaiņas Pielikumā 30B tikai tad, ja šādi grozījumi neapgrūtinās procedūras, vienlaikus nodrošinot esošo tīklu aizsardzību. CEPT iebilst pret satelītu tīklu frekvenču piešķīrumu derīguma termiņa ierobežošanu līdz 15 gadiem Pielikumā 30B, ar iespēju to pagarināt vienreiz uz 15 gadu termiņu. CEPT atbalsta Rezolūcijas projekta iespējamo izstrādi izskatīšanai WRC-19.
F	Bažas attiecībā uz nespēju realizēt atsevišķas Radionoteikumu prasības, kas var radīt grūtības piešķīrumu iekļaušanai Radionoteikumu Pielikuma 30B sarakstā	CEPT varētu atbalstīt turpmākās izmaiņas Pielikumā 30B tikai tad, ja šādi grozījumi vienkāršos procedūras, vienlaikus nodrošinot esošo tīklu aizsardzību. CEPT iebilst pret prasību samazināt tīkla pārklājuma zonu, kas jāsaskaņo ar tās pakalpojumu zonu, jo tas ne vienmēr ir tehniski iespējams. CEPT iebilst pret 2.6.bis punkta noteikumu pārveidošanu par noteikumu, kas jāpārbauda Birojam, jo 2.6bis noteikums patlaban nosaka administrāciju vispārīgus pamatprincipus, nevis noteikumus, kas regulē Birojs. CEPT atbalsta Rezolūcijas projekta iespējamo izstrādi izskatīšanai WRC-19.
G	Atjaunināt tīklu, kuri izjūt traucējumus, etalonsituāciju saskaņā ar Papildinājumu 30 un 30A, ja pagaidu reģistrētie piešķīrumi tiek pārveidoti galīgi ierakstītajos piešķīrumos	CEPT ierosina Pielikuma 30 un 30A 4.1.18.bis punkta grozīšanu.
H	Radionoteikumu 4. pielikuma datu izmaiņas, kas jāsniedz ne-GSO satelītu sistēmu paziņošanas laikā	CEPT atbalsta turpmāku šī priekšlikuma ietekmes izpēti, pirms veikt jebkādas darbības.
I	Papildāt Radionoteikumu 4. pielikuma datus, kas jāsniedz par ne-ĢSO satelītu sistēmām ar vairākām orbitālām plaknēm	CEPT atbalsta turpmāku šī priekšlikuma ietekmes izpēti, pirms veikt jebkādas darbības.
J	Izmainīt pfd normas Radionoteikumu 30.pielikuma 1.papildinājuma 1. sadaļā	CEPT atbalsta turpmāku šī priekšlikuma ietekmes izpēti, pirms veikt jebkādas darbības.
K	Grūtības B daļas pārbaudēs saskaņā ar Radionoteikumu Pielikuma 30 un 30A 4.1.12. vai 4.2.16. punktu un RR Pielikuma 30B 6.21. c) punktu	CEPT atbalsta to, ka pārbaudes saskaņā ar RR Pielikuma 30 un 30A 4.1.12. vai 4.2.16. punktu un RR Pielikuma 30B 6.21. c) punktu, ja nepieciešams, tiek veiktas divos posmos. CEPT atbalsta vispārējo mērķi - atvieglot jaunu piešķīrumu iekļaušanu RR Pielikuma 30B sarakstā un atvieglot tīklu koordinēšanu.
L	Atjaunināt Radionoteikumu 4. pielikuma datus, kas nepieciešami Radionoteikumu 22. panta EPFD pārbaudei pēc Ieteikuma ITU-R S.1503 pārskatīšanas	CEPT atbalsta Radionoteikumu Pielikuma Nr. 4 pārskatīšanu pēc Ieteikuma ITU-R S.1503-3 spekā stāšanos.
M	Rezolūcija attiecībā uz Radionoteikumu Pielikumu 30B	CEPT atbalsta Rezolūcijas projekta iespējamo izstrādi izskatīšanai WRC-19 saskaņā ar Rezolūciju 553 (WRC-15), kas attiecas uz līdzīgu situāciju BSS 21,4-22 GHz frekvenču joslā 1. un 3. reģionam.
N	Pasākumi, kas atvieglotu jaunu piešķīrumu iekļaušanu Radionoteikumu Pielikuma 30B sarakstā	CEPT atbalsta koordinācijas paņēmienu pārskatīšanu un pārstrukturēšanu, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un ģeostacionārās orbītas izmantošanas attīstību, lai atvieglotu jaunu piešķīrumu iekļaušanu Radionoteikumu Pielikuma 30B sarakstā.

RCC pozīcija (2018. gada marts)

RCC uzskata par nepieciešamu satelītu tīklu piešķīrumu priekšpaziņošanas, koordinācijas, paziņošanas un reģistrēšanas procedūru turpmāko pilnveidi, kas sekmē dalībvalstu vienlīdzīgu piekļuvi frekvenču un orbītas resursam.

Jautājums A - apsver vairāku satelītu ne-ĢSO FSS un MSS sistēmu piešķīrumu pakāpeniskas ieviešanas procedūras iespējas. Uzskata, ka piešķīrumu pakāpeniskas ieviešanas procedūra nevar būt piemērojama ne-ĢSO sistēmu piešķīrumiem, kuri tiek izmantoti cilvēka dzīvības drošības nodrošināšanai.

Jautājums B - uzskata, ka koordinācijas loka kritērija piemērošana uzlabos koordinācijas procedūras efektivitāti.

Jautājums C - jautājumi, par kuriem panākta vienošanās.

Jautājums D - RCC atbalsta satelītu tīklu un sistēmu noteikšanu, ar kuriem jāveic koordinācija tikai saskaņā ar RR 9.11A, 9.12., 9.12A vai 9.13. punktiem. RCC iebilst pret satelītu tīklu un sistēmu noteikšanu, ar kuriem jāveic koordinācija saskaņā ar 9.21. punktu.

Jautājums E - RCC uzskata, ka izmaiņas Pielikumā 30B nedrīkst apgrūtināt procedūras, vienlaikus jānodrošina esošo tīklu aizsardzība. RCC iebilst pret satelītu tīklu frekvenču piešķīrumu derīguma termiņa ierobežošanu līdz 15 gadiem Pielikumā 30B, ar iespēju to pagarināt vienreiz uz 15 gadu termiņu.

Jautājums F - RCC neatbalsta priekšlikumu iekļaut Pielikumā 30B noteikumu attiecībā uz pārklājuma zonas izlīdzināšanu.

Jautājums G - RCC uzskata par nelietderīgu Radionoteikumu Pielikumu 30 un 30A 4.1.18. punkta izmaiņas, ja satelītu tīkla, kas izjūt traucējumus, etalonsituācija tiks atjaunota tikai tad, kad tiks panākta vienošanās starp dotā tīkla paziņotāju un paziņotāju jaunajam tīklam, kas rada traucējumu.

Jautājums H - RCC atbalsta jaunu datu elementu iekļaušanu RR 4. pielikumā, kurus jāsniedz ne-ĢSO satelītu sistēmu paziņošanas laikā. RCC pēta papildu datu elementu sarakstu.

Jautājums I, J – jautājumi tiek pētīti.

Jautājums K – atbalsta paziņojumu pārskatīšanu saskaņā ar Pielikuma 30B 6.21.c punktu.

Āzijas-Klusā okeāna grupas (APT) pozīcija (2018. gada marts)

APT locekļi atbalsta iespējamo satelīttīklu priekšpaziņošanas, koordinācijas, paziņošanas un reģistrēšanas procedūru uzlabojumu apsvēršanu saskaņā ar Rezolūciju 86 (Rev. WRC-07), ja netiks veiktas piešķīrumu izmaiņas Radionoteikumu 5. pantā un saistītajās zemsvītras piezīmēs.

CITEL pozīcija (2018. gada jūnijs)

CITEL priekšlikumiem ir četri veidi: provizoriskais skatījums (PV), provizoriskais priekšlikums (PP), starpreģionu priekšlikuma projekts (DIAP) un Starpreģionu priekšlikums (IAP). Nav viedokļu vai priekšlikumu par problēmām B, C2, C4, C7, F, J un K.

Arābu grupas (ASMG) pozīcija (2017. gada novembris)

Turpināt sekot līdzi pētījumiem attiecībā uz iespējamajiem Izplatījuma sakaru dienesta pakalpojumu koordinēšanas un paziņošanas procedūru uzlabojumiem.

VAS ES viedoklis

VAS ES atbalsta esošo satelītu tīklu piešķīrumu priekšpaziņošanas, koordinācijas, paziņošanas un reģistrēšanas procedūru pilnveidi, kas sekmē dalībvalstu vienlīdzīgu un taisnīgu piekļuvi frekvenču un orbītas resursam.

VAS ES atbalsta priekšlikumu izskatīšanu, kas ir saistīti ar Radionoteikumos minēto satelītu tīklu piešķīrumu priekšpaziņošanas, koordinācijas, paziņošanas un reģistrēšanas procedūru nepilnībām un uzlabojumiem. VAS ES atbalsta priekšlikumu ietekmes izpēti un attiecīgu grozījumu izstrādi, ja šādi grozījumi neapgrūtinās procedūras, vienlaikus nodrošinot esošo tīklu aizsardzību.

Latvija atbalsta CEPT viedokli par darba kārtības punktā izskatāmiem jautājumiem tiktāl, kamēr tas nesamazina esošu sistēmu aizsardzības parametrus.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 8 (1. grupas AI)

AI 8	to consider and take appropriate action on requests from administrations to delete their country footnotes or to have their country name deleted from footnotes, if no longer required, taking into account Resolution 26 (Rev.WRC-07)
AI 8	Izskatīt administrāciju pieprasījumus dzēst valstu zemsvītras piezīmes vai dzēst valsts nosaukumu no piezīmes, ja tās vairs nav nepieciešamas, un veikt nepieciešamās darbības, ņemot vērā Rezolūciju Nr. 26 (WRC-07)

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Latvijas vārds minēts 12 RR2016 zemsvītras piezīmēs. Izmaiņas piezīmēs nav nepieciešamas, izņemot 5.163 un 5.164. Pašlaik Latvijai ITU RR vispār nav sadalījuma mobilajam dienestam 58-68 MHz joslā. Lai panāktu sadalījumu sauszemes mobilajam dienestam Latvijā, nepieciešams grozīt minētās RR zemsvītras piezīmes, iepriekš izmaiņas saskaņojot ar RCC, kuras dalībvalstu intereses var tikt skartas.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

CEPT uzskata, ka nav nepieciešams mainīt 26. rezolūciju (Rev. WRC-07).

A jautājums - zemsvītras piezīmju vai valstu nosaukumu svītrošana no zemsvītras piezīmēm

- CEPT atbalsta administrācijas, kuras uzņemas iniciatīvu pārskatīt savas zemsvītras piezīmes un ierosināt svītrot savas valsts nosaukumus vai izslēgt valstu zemsvītras piezīmes, ja tās vairs nav vajadzīgas.

B jautājums - valstu nosaukumu pievienošana zemsvītras piezīmēs vai jaunu valstu zemsvītras piezīmēs

- CEPT uzskata, ka šis darba kārtības punkts nav paredzēts valstu nosaukumu pievienošanai zemsvītras piezīmēs un jaunu valstu zemsvītras piezīmju pievienošanai.

- CEPT uzskata, ka konferences var turpināt risināt pieprasījumus iekļaut valstu nosaukumus esošajās zemsvītras piezīmēs, izskatot katru gadījumu atsevišķi, ievērojot principu, ka var uzskatīt priekšlikumus par valstu nosaukumu pievienošanu esošajām zemsvītras piezīmēm, ievērojot nosacījumu, ka skartās valstis nav iebildušas.

- CEPT uzskata, ka nevajadzētu ņemt vērā priekšlikumus jaunu valstu zemsvītras piezīmju pievienošanai, kas nav saistīti ar šīs konferences darba kārtības jautājumiem.

RCC viedoklis:

- RCC administrācijas atbalsta ITU-R darbību attiecībā uz globālo radiofrekvenču spektra saskaņošanu, izslēdzot valstu zemsvītras piezīmes vai valstu nosaukumus no zemsvītras piezīmēm, kas iekļautas RR 5. pantā;

- RCC administrācijas uzskata, ka šis darba kārtības punkts nav paredzēts valstu nosaukumu pievienošanai zemsvītras piezīmēs, kā arī jaunu zemteksta piezīmju izveidei.

CEPT administrācijas tiek aicinātas: kritiski izpētīt savas valsts zemsvītras piezīmes, nosakot, vai tās joprojām ir vajadzīgas pašreizējā formā, un, ja iespējams, ierosināt svītrot savas valsts zemsvītras piezīmes vai valstu nosaukumus zemsvītras piezīmēs un informēt CEPT koordinatoru par šo darba kārtības jautājumu Dmytro Protsenko (protsenko@ucrf.gov.ua) par saviem nodomiem, pat ja nolemts neveikt nekādus svītrojumus.

VAS ES viedoklis

Nepieciešami šādi grozījumi RR zemsvītras piezīmēs 5.163 un 5.164, lai nodrošinātu Latvijai ITU RR 47-68 MHz joslas primāru sadalījumu sauszemes mobilajam dienestam civilo un militāro radiofrekvenču spektra lietotāju interesēs. Pašlaik Latvijai ITU RR vispār nav sadalījuma mobilajam dienestam 58-68 MHz joslā.

5.163 Additional allocation: in Armenia, Belarus, the Russian Federation, Georgia, Hungary, Kazakhstan, ~~Latvia,~~ Moldova, Uzbekistan, Kyrgyzstan, Tajikistan, Turkmenistan and Ukraine, the bands 47-48.5 MHz and 56.5‑58 MHz are also allocated to the fixed and land mobile services on a secondary basis. (WRC‑12)

5.164 Additional allocation: in Albania, Algeria, Germany, Austria, Belgium, Bosnia and Herzegovina, Botswana, Bulgaria, Côte d'Ivoire, Croatia, Denmark, Spain, Estonia, Finland, France, Gabon, Greece, Ireland, Israel, Italy, Jordan, Latvia, Lebanon, Libya, Liechtenstein, Lithuania, Luxembourg, Madagascar, Mali, Malta, Morocco, Mauritania, Monaco, Montenegro, Nigeria, Norway, the Netherlands, Poland, Syrian Arab Republic, Slovakia, Czech Rep., Romania, the United Kingdom, Serbia, Slovenia, Sweden, Switzerland, Swaziland, Chad, Togo, Tunisia and Turkey, the frequency band 47-68 MHz, in South Africa the frequency band 47-50 MHz~~, and in Latvia the frequency band 48.5-56.5 MHz,~~ are also allocated to the land mobile service on a primary basis. However, stations of the land mobile service in the countries mentioned in connection with each frequency band referred to in this footnote shall not cause harmful interference to, or claim protection from, existing or planned broadcasting stations of countries other than those mentioned in connection with the frequency band. (WRC‑15)

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 9.1 (2. grupas AI)

AI 9.1	to consider and approve the Report of the Director of the Radiocommunication Bureau, in accordance with Article 7 of the Convention on the activities of the Radiocommunication Sector since WRC-15
AI 9.1	Izskatīt un apstiprināt Radiosakaru biroja direktora ziņojumu saskaņā ar Konvencijas 7. pantu par radiosakaru nozares darbību kopš WRC-15

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

ITU Konvencijas 7. panta 125. punkts nosaka, ka Pasaules radiosakaru konference (WRC) izskata un apstiprina Radiosakaru biroja (RB) direktora atskaiti par Radiosakaru sektora darbu laika posmā kopš iepriekšējās radiosakaru konferences. RB direktora ziņojuma uzmetums publicēts 2018. gada 17. septembrī (Dokuments CPM19-2/1), izskatīšanai WRC-19 otrajā sagatavošanas sanāksmē CPM19-2, kas notiks no 2019. gada 18. līdz 28. februārim Ženēvā, Šveicē. RB direktora ziņojums ataino ITU Radiosakaru sektora darbu starpkonferenču posmā, WRC-15 lēmumu un rezolūciju izpildē WRC-19 darba kārtības punktu sagatavošanai.

Latvijā, WRC-19 izskatāmajiem darba kārtības punktiem, tika noteikta prioritāte. Pirmās prioritātes darba kārtības punkti tika izskatīti līdz š. g. 2. maijam. Otrās prioritātes darba kārtības punkti jāizskata līdz 1. oktobrim. Darba kārtības punktiem, kam nav noteikta prioritāte, nav paredzama būtiska ietekme uz Latvijas radiofrekvenču spektra lietotājiem un to izskatīšana paredzēta WRC-19 darba gaitā.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

ITU viedoklis par WRC-19 darba kārtības punktiem ir publicēts RB direktora ziņojumā. CEPT (EK) viedoklis par WRC-19 darba kārtības punktiem vēl tiek formulēts CPG un CPG darba grupu ietvaros, kur CEPT viedoklis un Eiropas kopētie priekšlikumi (ECP), kam pievienojas dalībvalstis.

VAS ES viedoklis

VAS ES viedoklis formulēts pirmās un otrās prioritātes WRC-19 darba kārtības punktu izskatīšanas gaitā. Turpmākajā konferences sagatavošanas posmā viedoklis tiks koriģēts atbilstoši CPG, kā arī Reģionālo organizāciju darba rezultātiem un tiks iestrādāts ECP.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 9.1.1 (1. grupas AI)

AI 9.1.1

to study possible technical and operational measures to ensure coexistence and compatibility between the terrestrial component of IMT (in the mobile service) and the satellite component of IMT (in the mobile service and the mobile-satellite service) in the frequency bands 1 980-2 010 MHz and 2 170-2 2002 170-2 200 MHz where those frequency bands are shared by mobile service and the mobile-satellite service in different countries, in particular for the deployment of independent satellite and terrestrial components of IMT and to facilitate development of both the satellite and terrestrial components of IMT

AI 9.1.1

Izpētīt iespējamos tehniskos un ekspluatācijas pasākumus, lai nodrošinātu IMT zemes komponentes (mobilajā dienestā) un IMT satelītu komponentes (mobilajā dienestā un mobilajā satelītu dienestā) līdzāspastāvēšanu un saderību frekvenču joslās 1980-2010 MHz un 2170-2200 MHz, kur šīs frekvenču joslas dažādās valstīs koplieto mobilais dienests un mobilais satelītu dienests, it sevišķi nesaistītām IMT satelītu un zemes komponentēm, un atvieglot kā satelītu, tā arī zemes IMT komponentu attīstīšanu

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Frekvenču joslas 1980-2010 MHz un 2170-2200 MHz regulējums

ITU regulējums

Saskaņā ar ITU Radionoteikumiem frekvenču joslas 1980-2010 MHz un 2170-2200 MHz ir sadalītas fiksētajam, mobilajam un mobilajam satelītu dienestam uz primāra pamata.

1992. gada Pasaules administratīvā radiosakaru konference (World Administrative Radio Conference (WARC-92)), sadalīja frekvenču joslas 1980-2010 MHz (Zeme-izplatījums) un 2170-2200 MHz (izplatījums-Zeme) mobilajam satelītu dienestam uz ko-primāra pamata ar fiksēto un mobilo dienestu (skatīt arī 5.351A, 5.389A).

WARC‑92 frekvenču joslas 1885-2025 MHz un 2110-2200 MHz identificēja IMT-2000, tai skaitā 1980-2010 MHz un 2170‑2200 MHz frekvenču joslas IMT-2000 satelītu komponentiem visos trīs ITU reģionos saskaņā ar zemteksta piezīmi Nr. 5.388 un Rezolūcijas 212 (Rev.WRC‑07) nosacījumiem. Vēlāk joslu identifikācija tika papildināta ar IMT (skatīt arī Rezolūciju 225 (Rev.WRC-12) un Rezolūciju 223 (Rev.WRC-15)). Līdz ar to frekvenču joslas 1980-2010 MHz un 2170‑2200 MHz ir iedalītas gan IMT zemes komponentiem, gan arī IMT satelītu komponentiem.

Saskaņā ar zemteksta piezīmi Nr. 5.389A, lai frekvenču joslas 1980-2010 MHz un 2170 2200 MHz izmantotu mobilajam satelītu dienestam, ir jāveic radiofrekvences piešķīrumu starptautiskā koordinācija saskaņā ar 9.11A pantu un Rezolūcijas Nr. 716 nosacījumiem (Rev.WRC-2000). Satelītsakari pēc savas būtības darbojas pāri valstu robežām, un tāpēc uz tiem papildus valsts noteiktajam regulējumam ir attiecināms starptautisks vai reģionāls regulējums.

Vairākās ITU 2.Reģiona valstīs (Amerikas valstis) saskaņā ar zemteksta piezīmi Nr. 5.389B frekvenču joslai 1980-1990 MHz ir noteikta fiksētā un mobilā dienesta aizsardzība no MSS.

Rekomendācija ITU-R M.1036-5 nosaka frekvenču kanālu plānus IMT zemes komponentu sistēmu (tradicionālie MFCN tīkli) izmantošanai, tajā skaitā arī frekvenču joslām 1980-2010 MHz un 2 170-2200 MHz.

Attēls 1. Frekvenču kanālu plāni IMT zemes sistēmām (avots: ITU-R M.1036-5)

CEPT un ES regulējums

Saskaņā ar ERC/DEC/(97)03 1997.gadā frekvenču joslas 1980-2010 MHz un 2170-2200 MHz CEPT tika noteiktas individuālajām S-PCS sistēmām mobilo Zemes staciju (MESs) izmantošanai, vēlāk šo lēmumu atcēla ar ECC/DEC/(09)02. 2006. gadā CEPT pārskatīja regulatīvos ietvarus MSS sistēmu izmantošanai šajās joslās ar mērķi aptvert jaunākās paaudzes MSS, tajā skaitā arī MSS CGC (Complementary Ground Component).

Saskaņā ar ECC/DEC/(06)09 un 2007/98/EC frekvenču joslas 1980-2010 MHz un 2170-2200 MHz pašlaik ir iedalītas mobilā satelītu dienesta (MSS) sistēmām, šīs sistēmas CEPT un ES dalībvalstīs var tikt papildinātas ar papildu zemes komponenti (CGC). Saskaņā ar Lēmumu 2007/98/EK radiofrekvenču spektru 1980-2010 MHz izmanto sakariem “Zeme-izplatījums” un 2170-2200 MHz izmanto sakariem “izplatījums-Zeme”. Harmonizēt joslas MSS sistēmām EK nolēma, ņemot vērā pasīvu šo joslu tā laika izmantošanu, lai uzlabotu lauku apvidu pārklājumu, un lai nodrošināto mobilo satelītsakaru pakalpojumu attīstību. Eiropas Komisijas Lēmums Nr. 626/2008/EK attiecas uz sistēmu atlasi mobilo satelītsakaru pakalpojumu nodrošināšanai un atļauju piešķiršanai šīm sistēmām, bet 2009/449/EK attiecas uz operatoru atlasi Eiropas sistēmām, kas nodrošina mobilo satelītsakaru pakalpojumus ES.

CEPT secinājusi, ka sistēmu, kas spēj nodrošināt mobilo satelītsakaru pakalpojumus, un sistēmu, kas nodrošina tikai zemes mobilo sakaru pakalpojumus (tradicionālie MFCN tīkli), līdzāspastāvēšana vienā un tajā pašā radiofrekvenču spektrā 2 GHz frekvenču joslās vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā nav iespējama bez kaitīgiem traucējumiem. MSS sistēmām šajās joslās ir noteikta prioritāte pār citām sistēmām. Neviens cits šo frekvenču joslu lietotājs nedrīkst radīt kaitīgus traucējumus sistēmām, kas nodrošina mobilo satelītsakaru pakalpojumus, un nedrīkst prasīt aizsardzību pret kaitīgiem traucējumiem, ko rada sistēmas, kas nodrošina mobilo satelītsakaru pakalpojumus ES.

Saskaņā ar 2009/449/EK frekvences, ko katram no izraudzītajiem pieteikuma iesniedzējiem 2 GHz joslā atļauts izmantot katrā ES dalībvalstī ir šādas: a) Inmarsat Ventures Limited: no 1980-1995 MHz sakariem “Zeme–izplatījums” un no 2170-2185 MHz sakariem “izplatījums–Zeme”; b) Solaris Mobile Limited: no 1995-2010 MHz sakariem “Zeme–izplatījums” un no 2185-2200 MHz sakariem“izplatījums–Zeme”.

Saskaņā ar CEPT Radiosakaru biroja (ECO) dokumentu datubāzi ECC/DEC/(06)09 lēmumu ir ieviesušas 32 CEPT administrācijas.

Ilustratīvs attēls, kas ataino ECC/DEC/(06)09 lēmumu ieviešanu 32 CEPT administrāciju valstīs

Attēls 2. ECC/DEC/(06)09 lēmuma ir ieviešana CEPT

MSS CGC

Saskaņā ar 2007/98/EK un 626/2008/EK uz zemes izvietoti papildu komponenti (CGC) ir mobilo satelītsakaru sistēmas (MSS) neatņemama daļa, un tos kontrolē satelīta resursu un tīkla pārvaldības mehānisms, tie izmanto to pašu pārraides virzienu un tās pašas frekvenču joslu daļas kā ar tiem saistītie satelīta komponenti (t.i., bāzes stacija raida MSS lejuplīnijas frekvencēs, un bāzes stacija uztver MSS augšuplīnijas frekvencēs) un nepalielina ar tiem saistītās mobilo satelītsakaru sistēmas radiofrekvenču spektra prasības.

CGC parasti izmanto, lai pastiprinātu ar satelītu palīdzību piedāvātos pakalpojumus zonās, kurās var būt neiespējami saglabāt nepārtrauktu redzamības līniju ar satelītu, jo horizontu aizsedz ēkas vai reljefs.

Mobilo satelītsakaru sistēmu “uz zemes izvietoti papildu komponenti” ir uz zemes izvietotas stacijas, ko izmanto fiksētās vietās, lai uzlabotu mobilo satelītsakaru pakalpojumu pieejamību ģeogrāfiskajās zonās, kas atrodas sistēmas satelīta(- u) uztveršanas zonā, kurās nevar nodrošināt pienācīgi kvalitatīvus sakarus ar vienu vai vairākām izplatījuma stacijām. Ja pārstāj darboties attiecīgās MSS satelīta komponents, uz zemes izvietoto papildu komponentu patstāvīga darbība nepārsniedz 18 mēnešus.

Attēls 3. Inmarsat vienkāršota Eiropas aviācijas tīkla (EAN) sistēmas diagramma

Saskaņā ar 2007/98/EK un 626/2008/EK lēmumiem CGC var tikt lietots tikai kā papildu risinājums MSS satelītiem.

CGC radiosaskarne uzvedas kā satelīts, kurš atrodas uz Zemes. Gala iekārta – mobilā zemes stacija – raida joslā 1980‑2010 MHz, un uztver joslā 2170‑2200 MHz. Savukārt satelīts un to papildinošā zemes stacija (CGC) raida joslā 2170‑2200 MHz un uztver joslā 1980‑2010 MHz. Tas norādīts dokumentā ECC Report 233 un VAS ES izsniegtajās „INMARSAT VENTURES LIMITED Latvijas filiāle” CGC staciju radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujās un ir saskaņā ar Lēmumu 2007/98/EK. „INMARSAT VENTURES LIMITED Latvijas filiāle” gadījumā galiekārta – mobilā zemes stacija - ir lidmašīnā.

Attēls 4. Gaisa kuģniecības CGC sistēma (avots: ECC Report 233)

Šobrīd CEPT un ES līmenī nav noteikti MSS CGC detalizēti harmonizēti izmantošanas un koordinācijas nosacījumi frekvenču joslās 1980-2010 MHz / 2170-2200 MHz. Dokumentā ECC Report 233 vienīgi ir doti ziņojuma izstrādei pieņemtie gaisa kuģniecības CGC parametri (bāzēti uz LTE sistēmas ETSI TS 136 104 standarta) un veikts elektromagnētiskās saderības vērtējums ar blakusjoslās strādājošām sistēmām ar pieņemtajiem parametriem.

Atbilstoši CEPT secinājumiem papildu uz zemes izvietotie komponenti nerada kaitīgus traucējumus, ja vien tie ir neatņemama daļa sistēmā, kas nodrošina mobilo satelītsakaru pakalpojumus, un tos vada šādas sistēmas resursu un tīkla pārvaldības mehānisms, un tie darbojas tajās pašās radiofrekvenču joslas daļās kā sistēmas satelīta komponenti.

WRC-19 darba kārtības punkts 9.1.1.

Saskaņā ar Rezolūciju 212 (Rev.WRC‑15) neatkarīgu zemes un satelītu IMT komponentu izmantošana vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā vietā un izmantojot tās pašas frekvences nav iespējama, ja vien piemēro aizsargjoslas vai citus tehniskos paņēmienus. Ja zemes un satelītu IMT komponentes izmanto pieguļošajās ģeogrāfiskajās teritorijās, tad iespējams būtu vajadzīgi tehniski vai ekspluatācijas pasākumi, lai izvairītos no kaitīgiem radiotraucējumiem.

WRC-19 darba kārtības punkta 9.1.1. ietvaros skata iespējamos tehniskos un ekspluatācijas pasākumus, lai nodrošinātu IMT zemes un satelītu komponentu līdzāspastāvēšanu un saderību frekvenču joslās 1980-2010 MHz un 2170-2200 MHz dažādās valstīs.

Shēma: Radiotraucējumu iespējamie scenāriji starp IMT zemes un satelītu komponentēm (avots: Document 4C/343-E, 26 February 2018)
Attēls 5. Radiotraucējumu iespējamie scenāriji starp IMT zemes un satelītu komponentēm (avots: Document 4C/343-E, 26 February 2018)

GSO satelīti strādā 36’000 km augstumā, bet ne-ģeostacionārie satelīti – sākot no 400-500 km.

Latvijā:

Saskaņā ar Latvijas Nacionālo Radiofrekvenču plānu (Ministru kabineta noteikumi Nr. 1151) frekvenču joslas 1980-2010 MHz un 2170-2200 MHz ir iedalītas:

1980–2010 MHz: UMTS/IMT-2000/Z-I: 1980–2010 MHz un Mobilo satelītsakaru sistēmu galiekārtām.

2170–2200 MHz: UMTS/IMT//I-Z: 2170–2200 MHz un Mobilo satelītsakaru sistēmu galiekārtām.

Joslas nav iekļautas Ministru kabineta noteikumos Nr. 143 par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanas komercdarbībai ierobežošanu.

SPRK piešķirtās radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības:

Saskaņā ar SPRK 2014.gada 18.jūnija lēmumu Nr.190 ārvalstu komersanta filiālei „INMARSAT VENTURES LIMITED Latvijas filiāle” no 2016.gada 1.decembra līdz 2027.gada 12.maijam ir piešķirtas radiofrekvenču spektra joslu 1980-1995 MHz un2170-2185 MHz lietošanas tiesības komercdarbībai Latvijas Republikā.

Saskaņā ar SPRK 2015.gada 26.marta lēmumu Nr.66 ārvalstu komersanta filiālei „SOLARIS MOBILE LIMITED Latvijas filiāle” no 2015.gada 27.marta līdz 2027.gada 12.maijam ir piešķirtas radiofrekvenču spektra joslu 1995-2010 MHz un2185-2200 MHz lietošanas tiesības komercdarbībai Latvijas Republikā.

VAS ES izsniegtās atļaujas:

Šajās joslās ir izsniegtas četras VAS ES Publiskā mobilo radiosakaru tīkla bāzes stacijas atļaujas.

Starptautiskā paziņošana un koordinācija

Latvijas radiofrekvences 2177,5 MHz un 1987,5 MHz piešķīrumi ar kanāla platumu 15 MHz ir reģistrēti ITU Galvenajā Starptautiskajā Frekvenču Reģistrā (MIFR - Master International Frequency Register, vai vienkārši Master Register).

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

CEPT viedoklis:

CEPT uzskata, ka ir nepieciešams veikt saderības pētījumus un noteikt saderības nosacījumus IMT zemes komponentu (mobilajā dienestā) un satelītu GSO (ģeostacionārā orbīta) un NGSO (neģeostacionārā orbīta) sistēmām (mobilajā satelītu dienestā) frekvenču joslās 1980-2010 MHz un 2170-2200 MHz, apsverot gadījumu, ka šīs frekvenču joslas tiek lietotas mobilajam dienestam un mobilajam satelītu dienestam dažādās valstīs.

CEPT atbalsta adekvātus pasākumus MSS satelītu sistēmu aizsardzībai no kaitīgiem radiotraucējumiem no IMT zemes komponentēm, ņemot vērā arī to, ka frekvenču joslām 1980-2010 MHz un 2170-2200 MHz ir noteikta prioritāte MSS izmantošanai CEPT. Piemēram, šis varētu tikt nodrošināts ierobežojot IMT zemes komponentu staciju e.i.r.p. augšuplīnijas joslā (1980-2010 MHz) vai ierobežojot šīs frekvenču joslas izmantošanu galiekārtu raidīšanai un bāzes staciju uztveršanai. CEPT ieskatā nav nepieciešami papildu pasākumi potenciālo radiotraucējumu regulēšanai starp zemes IMT sistēmām un MSS Zemes stacijām.

Saskaņā ar CEPT viedokli, ja nesaistītas zemes mobilās sistēmas raida pretējās frekvencēs, tad kaitīgu radiotraucējumu risks var palielināties. Šo darba kārtības punktu ITU pēta ITU-R WP 4C un WP 5D darba grupās. WP 4C ir atbildīga par IMT satelītu komponentes pētījumiem, bet WP 5D ir atbildīga par IMT zemes komponentes pētījumiem. Pašlaik WP 4C un WP 5D izstrādā darba dokumentu Preliminary Draft New Report or Recommendation ITU-R M.[MSS&IMT-ADVANCED SHARING] Coexistence and compatibility study between mobile satellite systems and terrestrial IMT-Advanced systems in the IMT-2 GHz bands in different countries. Dokumenta mērķis saskaņā ar Rezolūciju 212 (rev. WRC-15) ir atspoguļot pētījumu rezultātus, un ietver tikai IMT satelītu komponenti un IMT-Advanced zemes komponenti.

Ņemot vērā ITU-R Rekomendāciju M.1036-5, iespējami sekojoši četri interferences scenāriji (skatīt arī 5.attēlu):

Scenārijs	No	Uz
A1	Zemes IMT bāzes stacija vai mobilā stacija (UE)	Satelītu IMT izplatījuma stacija
A2	Zemes IMT bāzes stacija	Satelītu IMT mobilā Zemes stacija (MES)
B1	Satelītu IMT mobilā Zemes stacija (MES)	Zemes IMT bāzes stacija vai mobilā stacija (UE)
B2	Satelītu IMT izplatījuma stacija	Zemes IMT mobilā stacija (UE)

Tabula 1. Iespējamie interfereneces scenāriji (avots: AH 9.1.1 & 9.1.2 TEMP 1 “Draft CEPT Brief on WRC-19 Agenda Item 9.1 Issue 9.1.1”)

Scenārijs A2 un B1:

Potenciālie radiotraucējumi starp zemes IMT sistēmām un MSS Zemes stacijām (Scenārijs A2 un B1) var tikt regulēti ar starptautiskiem frekvenču koordinācijas nosacījumiem saskaņā ar ITU Radionoteikumiem (Radionoteikumu 7. pielikums ietver parametru vērtības, lai varētu noteikt koordinācijas distances).

Scenārijs B2:

Potenciālie radiotraucējumi no MSS satelītu izplatījuma stacijas uz zemes IMT mobilo staciju (Scenārijs B2) var tikt regulēti nosakot PFD sliekšņa vērtības MSS izplatījuma stacijām ITU Radionoteikumos. CEPT ieskatā ITU Radionoteikumos dotās PFD sliekšņa vērtības (5. pielikuma tabula 5-2) varētu nodrošināt adekvātu zemes IMT komponentu un citu zemes dienestu aizsardzību frekvenču joslā 2170-2200 MHz. CEPT ieskatā 5. pielikuma tabulas 5-2 trešā piezīme būtu jādzēš ārā, jo var radīt pārpratumus.

“The coordination thresholds in the band 2 160-2 170 MHz (Region 2) and 2 170-2 200 MHz (all Regions) to protect other terrestrial services do not apply to International Mobile Telecommunications (IMT) systems, as the satellite and the terrestrial components are not intended to operate in the same area or on common frequencies within these bands.”

Scenārijs A1:

Pastāv risks potenciāliem radiotraucējumiem no zemes IMT bāzes stacijas vai mobilās stacijas (UE) uz satelītu IMT izplatījuma staciju (Scenārijs A1), tai skaitā radiotraucējumiem no citām valstīm. Pētījumu rezultāti parāda, ka potenciālie radiotraucējumi no mobilās stacijas (UE) uz satelītu IMT izplatījuma staciju frekvenču joslā 1980-2010 MHz ir pieņemamā līmenī, bet raidošās bāzes stacijas šajā joslā varētu pārsniegt noteikto sliekšņa vērtību, tādēļ bāzes staciju radīšana 1980-2010 MHz joslā jāierobežo.

Lai risinātu potenciālos radiotraucējumus MSS izplatījuma stacijām, iespējami dažādi risinājumi, tai skaitā ITU-R rekomendācijas sagatavošana, Rezolūcijas 212 pārskatīšana, lai ierobežotu IMT zemes komponentu izstarojumus (piemēram, noteikt galiekārtu e.i.r.p.=23 dBm ±2dB frekvenču joslā 1980-2010 MHz). Izņēmums varētu attiekties uz valstīm, kas ir uzskaitītas ITU Radionoteikumu zemteksta piezīmē Nr. 5.389B, kur izmanto zemes sistēmas.

EK viedoklis par WRC-19 darba kārtības punktu 9.1.1.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2018. gada 5. jūnija dokumentu RSPG18-023 “RADIO SPECTRUM POLICY GROUP (DRAFT) RSPG Opinion on the ITU-R World Radiocommunication Conference 2019” pašreiz apkopotā informācija neliecina par WRC-19 darba kārtības punkta 9.1.1. ietekmi uz Eiropas Savienības politikas nostādnēm, it sevišķi uz kopīgajiem noteikumiem.

ITU pozīcija:

ITU ietvaros šo darba kārtības punktu pēta ITU-R WP 4C un WP 5D darba grupa, kuras arī izstrādā CPM projekta tekstu šim darba kārtības punktam. WP 4C sanāksmē #21 (š.g. jūnijā) sagatavoja CPM teksta projektu WRC-19 darba kārtības 9.1.1. punktam, kuru plānots pabeigt WP 4C nākamajā sanāksmē (2019. gada jūnijā).

CPM teksta projekts WRC-19 darba kārtības 9.1.1. punktam ir jāsaskaņo starp WP 4C un WP 5D. Pašlaik izstrādātais CPM projekts WRC-19 darba kārtības 9.1.1. punktam neietver iespējamās risinājuma metodes (opcijas), bet ir uzskaitīti tikai dažādu pušu viedokļi (views), jo puses līdz šim nav spējušas vienoties par kopīgu risinājumu.

Reģionālo organizāciju (1., 2.un 3.reģiona) pozīcija:

Reģions 1

ASMG (Arab Spectrum Management Group) (2018. gada aprīlis)

Priekšroku dod IMT zemes komponentes izmantošanai šajās joslās.

RRC (Regional Commonwealth in the field of Communications) (2018. gada marts)

Lai nodrošinātu IMT zemes komponentes (mobilajā dienestā) un IMT satelītu komponentes (mobilajā dienestā un mobilajā satelītu dienestā) līdzāspastāvēšanu un saderību frekvenču joslās 1980-2010 MHz un 2170-2200 MHz, kur šīs frekvenču joslas dažādās valstīs koplieto mobilais dienests un mobilais satelītu dienests, RCC administrācijas atbalsta attiecīgu ITU-R rekomendāciju un ziņojumu pieņemšanu, kā arī saistošu procedurālu nosacījumu pieņemšanu, lai veicinātu šādu saderību.

Reģions 2

CITEL (Interamerican Telecommunication Commission) (2017. gada decembris)

Kanādas ieskatā pētījumu rezultātiem nevajadzētu būt ietekmei uz IMT zemes komponentu pašreizējo izmantošanu šajās joslās. Meksikā šīs frekvenču joslas arī izmanto IMT zemes komponentēm. ASV atbalsta pētījumus šī darba kārtības punkta ietvaros, bez lieki ierobežojošiem nosacījumiem abiem dienestiem (IMT zemes komponentei un IMT satelītu komponentei, attiecīgi mobilajā un mobilajā satelītu dienestā).

Reģions 3

APT (Asia-Pacific Telecommunity) (2018. gada marts)

APT atbalsta pētījumus šī darba kārtības punkta ietvaros. Dažas APT administrācijas uzskata, ka ierobežojošiem nosacījumiem vajadzētu attiekties tikai uz jaunajiem lietojumiem.

VAS ES viedoklis

VAS ES atbalsta CEPT pozīciju un uzskata, ka ir nepieciešams veikt saderības pētījumus un noteikt saderības nosacījumus IMT zemes komponentu (mobilajā dienestā) un satelītu GSO (ģeostacionārā orbīta) un NGSO (neģeostacionārā orbīta) sistēmām (mobilajā satelītu dienestā) frekvenču joslās 1980-2010 MHz un 2170-2200 MHz, apsverot gadījumu, ka šīs frekvenču joslas tiek lietotas mobilajam dienestam un mobilajam satelītu dienestam dažādās valstīs.

VAS ES arī atbalsta adekvātus pasākumus MSS satelītu aizsardzībai no kaitīgiem radiotraucējumiem no IMT zemes komponentēm, ņemot vērā to, ka frekvenču joslai 1980-2010 MHz un 2170-2200 MHz ir noteikta prioritāte MSS izmantošanai CEPT un ES, un VAS ES ir izsniegusi frekvenču lietošanas atļaujas MSS CGC sistēmu izmantošanai. VAS ES ieskatā, lai regulētu potenciālos radiotraucējumus starp zemes IMT sistēmām un MSS zemes stacijām, nav nepieciešami papildu pasākumi, jo saderība panākama veicot radiofrekvences piešķīrumu starptautisko koordināciju.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 9.1.2 (2. grupas AI)

AI 9.1.2	to conduct, in time for WRC-19, the appropriate regulatory and technical studies, with a view to ensuring the compatibility of IMT and BSS (sound) in the frequency band 1 452-1 492 MHz in Regions 1 and 3, taking into account IMT and BSS (sound) operational requirements
AI 9.1.2	Veikt atbilstošus regulatīvos un tehniskos pētījumus laikā līdz WRC-19, ar mēŗķi nodrošināt IMT un apraides satelītu dienesta BSS (skaņas) saderību 1452-1492 MHz frekvenču joslā ITU pirmajā un trešajā reģionā, ņemot vērā IMT un BSS (skaņas) darbības prasības.

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

ITU regulējums:

Saskaņā ar ITU Radionoteikumiem frekvenču josla 1452-1492 MHz ITU pirmajā reģionā ir sadalīta fiksētajam, mobilajam, izņemot gaisa kuģniecības mobilo, apraides un apraides satelītu (skaņas) dienestam uz primāra pamata, bet ITU otrajā un trešajā reģionā ir sadalīta fiksētajam, mobilajam, apraides un apraides satelītu (skaņas) dienestam uz primāra pamata.

CEPT regulējums:

Saskaņā ar ERC REPORT 25 frekvenču josla 1452-1492 MHz Eiropā ir sadalīta Apraides, Mobilajam, izņemot gaisa kuģniecības mobio dienestam uz primāra pamata un Fiksētajam dienestam uz sekundāra pamata. Josla ir iedalīta T-DAB un MFCN SDL saskaņā ar ECC/DEC/(13)03.

EK regulējums:

Saskaņā ar Komisijas 2018. gada 26. aprīļa īstenošanas Lēmumu (ES) 2018/661 frekvenču josla 1427-1517 MHz harmonizēta Zemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus ES.

Informācija par WRC-19 darba kārtības 1.15 punktu:

Darba kārtības 9.1.2 punkta būtība izriet no Rezolūcijas Nr. 761 (WRC-15) lemjošās daļas, kas nosaka: veikt atbilstošus regulatīvos un tehniskos pētījumus laikā līdz WRC-19, ar mērķi nodrošināt IMT un apraides satelītu dienesta BSS (skaņas) saderību 1452-1492 MHz frekvenču joslā ITU pirmajā un trešajā reģionā, ņemot vērā IMT un BSS (skaņas) darbības prasības. Pamatojoties uz veiktajiem pētījumiem, sagatavot regulatīvos priekšlikumus, ar mēŗķi sekmēt IMT un BSS (skaņas) ilgtermiņa stabilitāti frekvenču joslā 1452-1492 MHz.

Situācija Latvijā:

Saskaņā ar Latvijas Nacionālā Radiofrekvenču plāna (Ministru kabineta noteikumi Nr. 1151) pirmā pielikuma 254. punktu frekvenču josla 1452-1492 MHz pašlaik ir sadalīta apraides un apraides satelītu dienestam uz primāra pamata, un iedalīta Zemes ciparu apraides sistēmām (1452-1479,5 MHz) un S-DAB (1479,5-1492 MHz). Saskaņā ar (ES) 2018/661 un ECC/DEC/(13)03 lēmumiem Latvijā plānota frekvenču joslas 1427-1517 MHz lietojuma maiņa uz MFCN SDL sistēmām ar 2021. gada 1. janvāri. Radiofrekvenču josla 1427-1517 MHz tiek plānota publisko elektronisko sakaru tīklu izveidošanai visā Latvijas Republikas teritorijā. Radiofrekvenču joslu 1517-1518 MHz plānots noteikt par aizsargjoslu.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

CEPT pozīcija:

Šo darba kārtības punktu CEPT ietvaros pēta ECC PT1 darba grupa. CEPT frekvenču joslu 1452-1492 MHz ir harmonizējusi mobilā dienesta MFCN SDL. Tāpēc CEPT atbalsta MFCN SDL aizsardzību no BSS (skaņas). CEPT ieskatā ir nepieciešams izstrādāt jaunu harmonizētu risinājumu ITU pirmajā un trešajā reģionā.

Lai veicinātu IMT un BSS līdzāspastāvēšanu frekvenču joslā 1452-1492 MHz, nepieciešams grozīt pašreizējās regulatīvās procedūras, kas regulē sasaisti starp BSS un zemes dienestiem, nosakot PDF vērtību -112 dBW/m²/MHz BSS sistēmām ITU pirmajam un trešajam reģionam Radionoteikumu 21.pantā. Šāds risinājums nodrošinātu stabilāku (ilgtermiņa) situāciju IMT.

Nepieciešams grozīt arī ITU Radionoteikumu piekto pielikumu (Appendix 5), tādā veidā, lai ITU pirmā un trešā reģiona valstis, kuras vēlas, varētu turpināt piemērot koordinācijas procedūru saskaņā ar ITU Radionoteikumu 9.11.pantu. Tādā veidā PDF robežvērtība tiktu piemērota BSS pirmajā un trešajā ITU reģionā attiecībā pret visiem zemes dienestiem, izņemot valstis, kuras vēlēsies turpināt piemērot ITU Radionoteikumu 9.11.pantu, kas nosaka stingrākas aizsadzības prasības (piemēram, lai aizsargātu gaisa kuģniecības telemetrijas sistēmas (ATS)). Frekvenču josla 1452-1492 MHz lielākajā daļā pasaules valstu ir maz lietota, dažās valstīs ir ieviestas, piemēram, BSS, AMT stacijas.

EK pozīcija:

ITU pozīcija:

ITU ietvaros šo darba kārtības punktu pēta ITU-R WP 4A un WP 5D darba grupa, kura arī izstrādā CPM tesktu šim darba kārtības punktam.

BSS (skaņas) aizsardzība tiek sasniegta piemērojot ITU Radionoteikumu 9.19.pantu. ITU Radionoteikumu 9.11.pants nenodrošina ilgtermiņa stabilitāti IMT aizsardzībai (paredzēts tikai trīs gadu aizsardzības termiņš).

WP 4A ir atbildīga par pētījumiem attiecībā uz BSS (skaņas), ņemot vērā WP 5D iesniegtos tehniskos un izmantošanas parametrus. WP 5D ir atbildīga par pētījumiem attiecībā uz IMT, ņemot vērā WP 4A iesniegtos tehniskos un izmantošanas parametrus. CPM teksta projekts WRC-19 darba kārtības 9.1.2. punktam ir jāsaskaņo starp WP 4A un WP 5D.

Pašlaik izstrādātais CPM projekts WRC-19 darba kārtības 9.1.2. punktam ietver astoņas iespējamās risinājuma metodes (variantus).

Reģionālo organizāciju (1., 2.un 3.reģiona) pozīcija:

Reģions 1

ASMG (Arab Spectrum Management Group) (2018. gada aprīlis)

Nav ierobežojumu IMT izmantošanai frekvenču joslā 1452-1492 MHz. Lai nodrošinātu IMT aizsardzību nav nepieciešami grozījumi ITU Radionoteikumu 21.pantā, nosakot PFD pieļaujamās robežvērtības BSS, nav nepieciešami arī grozījumi zemteksta piezīmē 5.345.

RRC (Regional Commonwealth in the field of Communications) (2018. gada marts)

RCC administrācijas atbalsta atbilstošu regulatīvo un tehnisko nosacījumu izstrādi, lai nodrošinātu saderību starp IMT un apraides satelītu (skaņas) dienestu frekvenču joslā 1452-1492 MHz pirmajā un trešajā ITU reģionā, ņemot vērā IMT un BSS (skaņas) darbības prasības. RCC administrāciju ieskatā jāaizsargā būtu arī gaisa kuģnecības telemetrijas sistēmas gaisa kuģniecības mobilajā dienestā.

Reģions 2

CITEL (Interamerican Telecommunication Commission) (2017. gada decembris)

Argentīna, Brazīlija, Kanāda, Kolumbija, Ekvadora, Amerikas Savienotās Valstis, Gvatemala, Urugvaja atbalsta “No Change (NOC)” metodi šī AI risināšanai, jo šis darba kārtības punkts neietekm;e ITU otro reģionu.

Reģions 3

APT (Asia-Pacific Telecommunity) (2018. gada marts)

APT dalībvalstis atbalsta ITU-R regulatīvos un tehniskos pētījumus, lai saniegtu saderību starp IMT un BSS (skaņas) frekvenču joslā 1452-1492 MHz pirmajā un trešajā ITU reģionā saskaņā ar Rezolūciju Nr. 761 (WRC-15).

Dažas APT dalībvalstis uzskata, ka BSS (skaņas) sistēmām jānosaka PFD robežvērtības ITU Radionoteikumu 21.panta tabulā 21-4, lai nodrošinātu IMT aizsardzību. Citas APT dalībvalstīs uzskata, ka pašreizējais koordinācijas mehānisms varētu sasniegt ilgtermiņa līdzāspastāvēšanu starp IMT un BSS (skaņas) sistēmām pat bez PFD obligātajām robežvērtībām.

VAS ES viedoklis

VAS ES atbalsta CEPT centienus MFCN SDL aizsardzībai no BSS (skaņas). VAS ES atbalsta CEPT priekšlikumu izstrādāt jaunu harmonizētu risinājumu ITU pirmajā un trešajā reģionā. Lai veicinātu IMT un BSS līdzāspastāvēšanu frekvenču joslā 1452-1492 MHz, nepieciešams grozīt pašreizējās regulatīvās procedūras, kas regulē sasaisti starp BSS un zemes dienestiem, nosakot PDF robežvērtību -112 dBW/m²/MHz BSS sistēmām ITU Radionoteikumu 21. pantā pirmajam un trešajam reģionam. Šāds risinājums nodrošinātu stabilāku (ilgtermiņa) situāciju IMT.

Latvijai šis darba kārtības punkts varētu būt aktuāls attiecībā uz ne-Eiropas Savienības valstīm (Baltkrievija, Krievija), ja šajās valstīs frekvenču joslā 1452-1492 MHz kādreiz tiktu pieņemts lēmums ieviest BSS (skaņas) sistēmas (pašlaik šādas informācijas nav).

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 9.1.3 (2. grupas AI)

AI 9.1.3	to study technical and operational issues and regulatory provisions for new non-geostationary-satellite orbit systems in the 3 700-4 200 MHz, 4500-4 800 MHz, 5 925-6 4255 MHz and 6 725-7 025 MHz frequency bands allocated to the fixed-satellite service
AI 9.1.3	Tehnisko un izmantošanas jautājumu un regulatīvo noteikumu izpēte attiecībā uz jaunām neģeostacionārā satelītu orbitālajām sistēmām (ne-ĢSO) 3700-4200 MHz, 4500-4800 MHz, 5925-6425 MHz un 6725-7025 MHz frekvenču joslās, kas iedalītas fiksētajam satelītu dienestam (Rezolūcija 157 (WRC-15))

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Darba kārtības punktā tiek mēģināts izveidot regulatīvs mehānisms ne-ĢSO satelītu izmantošanai joslās, kuras tradicionāli ir tikušas izmantotas tikai ĢSO satelītu sistēmām. No regulatīvā skatupunkta, fiksēto satelītu iedalījums var tikt izmantots gan ar ĢSO gan ne-ĢSO satelītiem. Kamēr abu veidu satelītiem ir iespēja izmantot fiksēto satelītu sadalījumu ir jāpastāv skaidram regulējumam attiecībā uz šiem satelītiem. Pastāvošais pfd līmeņa ierobežojums joslās 3700-4200 MHz, 4500-4800 MHz, 5925-6425 MHz un 6725-7025 MHz tika ieviests 2003. gada konferencē un tika pieņemts, ka šajās joslās darbojošās sistēmas izmanto tikai augstieliptiskās orbītas, savukārt, jaunās ne-ĢSO sistēmas šajās joslās var izmantot dažādus orbītu veidus.

Rezolūcija 157:

Ņemot vērā, ka:

- sistēmas, kuru pamatā ir jaunu tehnoloģiju izmantošana, kas saistītas ar satelītu grupēšanu gan ģeostacionārā satelīta orbītā (ĢSO), gan neģeostacionārā satelīta orbītā (ne-ĢSO), ļauj nodrošināt ar lētu risinājumu augstas caurlaides spējas sakaru sistēmām pat attālākos pasaules reģionus;

- ģeostacionārās un neģeostacionārās satelītu orbītas un ar tām saistītais frekvenču spektrs ir vērtīgi resursi, un jāsaglabā taisnīga piekļuve šiem resursiem visu pasaules valstu labā;

- jaunu ne-ĢSO sistēmu izmantošanas veicināšana var būtiski palielināt ĢSO un ne-ĢSO sistēmu, kas darbojas 3700−4200 MHz, 4500−4800 MHz, 5925−6425 MHz и 6725−7025 MHz joslās, caurlaides spēju, spektra izmantošanas efektivitāti un priekšrocības.

Atzīmējot, ka:

- jaudas plūsmas blīvuma (pfd) normas saskaņā ar 22. pantu un ekvivalentā jaudas plūsmas blīvuma (epfd ↓) normas saskaņā ar 22. pantu 3 700-4 200 MHz frekvenču joslā (I-Z), kā arī (epfd ↓) normas saskaņā ar 22. pantu joslā 5925-6725 MHz (Zeme-Izplatījums) tika izstrādāti saskaņā ar darba kārtības punktu 1.37 WRC-03, pamatojoties uz konkrētu augstieliptiskās orbītas konfigurāciju, bet jaunas ne-GSO sistēmas, kas paredzētas darbam šajās frekvenču joslās, var izmantot dažādu veidu orbītas,

- 22. pantā nav epfd ↓ un epfd ↑ normu ne-ĢSO sistēmām frekvenču joslās 4500-4800 MHz (I-Z) un 6725-7025 MHz (Z-I), kas iedalītas fiksēto satelītu dienestam (FSS), kura izmantošanu reglamentē Pielikums 30B,

- var būt nepieciešams "pārskatīt vai apstiprināt" pieņēmumus, pamatojoties uz kuriem pastāv esošās jaudas ierobežojumu normas;

- īpaši pētījumi, kuros ņemtas vērā esošās tehniskās un ekspluatācijas īpašības, palīdzēs noteikt atbilstošas pfd normas saskaņā ar 21. pantu un epfd normas saskaņā ar 22. pantu joslās 3 700-4 200 MHz, 4 500-4 800 MHz un 5925- 7025 MHz ne-ĢSO sistēmām;

Atzīstot, ka:

- sniedzot ĢSO un ne-ĢSO sistēmām iespēju visefektīvākajā veidā izmantot satelītu orbītas un frekvenču joslas, iedalītus FSS, jāņem vērā citus dienestus, kuriem šīs joslas tiek piešķirtas primāri,

- frekvenču joslas 3700-4200 MHz, 4500-4800 MHz un 5925-7025 MHz vienā vai dažos reģionos ir iedalīti fiksētajam un mobilajam dienestam uz primārajiem nosacījumiem,

- radiofrekvenču joslās 3700-4200 MHz, 4500-4800 MHz un 5925-7025 MHz ne-ĢSO FSS sistēmas saskaņā ar 22.2. punktu nedrīkst radīt traucējumus ĢSO FSS sistēmām un nedrīkst prasīt aizsardzību no šiem tīkliem;

- saskaņā ar 5.458B p., radiofrekvenču josla 6700-7025 MHz, kas ir piešķirtā FSS uz primārajiem nosacījumiem virzienā I-Z, ir ierobežota ar fīderlīnijām ne-ĢSO MSS sistēmām;

- 5.440A un 5.457C p. tika pieņemti, lai ņemtu vērā aeronavigācijas mobilās telemetrijas izmantošanu lidojumu pārbaudēs 4 400-4 940 MHz un 595-6 700 MHz joslās attiecībā uz FSS, izmantojot tikai ĢSO tīklus.

- pastāv konkrēti aizsardzības kritēriji, un saskaņā ar šiem kritērijiem nosaka aizsardzības līmeņus FSS, mobilajam un fiksētajam dienestam,

- jaunajām ne-GSO sistēmām ar apļveida orbītu būtu jāaizsargā esošās ne-ĢSO sistēmas augstieliptiskajās orbītās,

ITU-R tiek aicināts:

Izpētīt zemāk minētos jautājumus attiecībā uz ne-ĢSO sistēmām šādās frekvenču joslās, kas ir izdalītas FSS:

- 3700-4200 MHz frekvenču joslās (I-Z) un 5925-6425 MHz (Z-I) – pfd normas ↓ un epfd normas ↑ saskaņā ar 22. pantu

- 3,700-4,200 MHz frekvenču joslā (I-Z) - iespējamā 21. panta 2. tabulas pārskatīšana ne-ĢSO satelītiem FSS, lai nodrošinātu jaunām ne-ĢSO sistēmām iespēju strādāt šajās FSS frekvenču joslās, vienlaicīgi aizsargājot esošos primāros dienestus, t.i., mobilo un fiksēto dienestu, kā arī saglabājot esošās pfd normas saskaņā ar 21. pantu ĢSO tīkliem,

- 4500-4800 MHz (I-Z) un 6725-7025 MHz (Z-I) joslās - iespējamā epfd ↓ un epfd ↑ normu noteikšana saskaņā ar 22. pantu

- 6 700-7 025 MHz radiofrekvenču joslā - fīderlīniju aizsardzība MSS, kas tiek nodrošināta atbilstoši esošajiem kritērijiem, kas strādā virzienā I-Z,

- joslā 4 500-4 800 MHz (I-Z) - atbilstošu normatīvo aktu izstrāde ne-ĢSO FSS sistēmām, lai aizsargātu zemes dienestus

- 4500-4800 MHz radiofrekvenču joslās (I-Z) un 5925-6425 MHz (Z-I) - regulatīvo noteikumu izstrāde, lai precizētu punktus 5.440A un 5.457C

Nolemj:

ka minēto jautājumu pētījumi rezultāti:

- nekādā veidā nedrīkst mainīt aizsardzības kritērijus uz aizsardzības līmeni, kas ir noteikti šajos kritērijos ĢSO FSS, fiksētajam un mobilajam dienestam;

- būtu jāaizsargā esošās ne-ĢSO FSS sistēmas augsti-eliptiskajās orbītās

- ka jaunajām ne-ĢSO sistēmām, kas darbojas FSS joslās un uz kurām attiecas 30.B papildinājuma noteikumi, būtu jānodrošina, ka Plānā iekļautie iedalījumi un 30.B papildinājumā iekļautie piešķīrumi tiks pilnībā aizsargāti.

Aicina administrācijas piedalīties pētījumos, dot savu ieguldījumu šajā jautājumā.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

EK pozīcija (janvāris):

Ņemot vērā, ka WRC-19 darba kārtības punkts A.I 9.1.3 neskar Eiropas Savienības kopējās politikas intereses, tad Eiropas Komisija pagaidām nav definējusi viedokli par darba kārtības jautājumu.

ITU CPM:

Pēc pētījumu veikšanas ir secināts, ka cirkulāro orbītu ne-ĢSO FSS darbība 6/4 GHz frekvenču joslās var rezultēties GSO noteikto aizsardzības kritēriju pamatīgā pārsniegšana (līdz pat 40 dB), kā arī būtu ļoti apgrūtinoši darbināt ne-ĢSO cirkulāro orbītu sistēmas globāla platjoslas tīkla mērķiem. Tādēļ nav nepieciešams pārskatīt RR 21 un 22 pantos noteiktos aizsardzības limitus 3 700‑4 200 MHz, 4 500-4 800 MHz, 5 925-6 425 MHz, un 6 725-7 025 MHz frekvenču joslās, kā arī tiek rosināts izveidot koordinācijas procedūru 3 700‑4 200 MHz un 5 925-6 425 MHz joslās ne-ĢSO FSS saskaņā ar RR 9.21.

CEPT pozīcija (2018. gada septembris):

CEPT neatbalsta grozījumus Radionoteikumu 21. un 22. pantā attiecībā uz frekvenču joslām 3700-4200 MHz, 4500-4800 MHz, 5925-6425 MHz un 6725-7025 MHz.

CEPT apsver iespēju ieviest koordinācijas procedūru saskaņā ar Radionoteikumu 9.12. p., lai uzsāktu koordināciju starp ne-ĢSO FSS sistēmām 3700-4200 MHz un 5925-6425 MHz frekvenču joslās.

RCC pozīcija (2018. gada marts):

RCC neiebilst pret Radionoteikumu 21. panta Tabulas 21-4 iespējamo pārskatīšanu ne-ĢSO FSS satelītiem, lai nodrošinātu iespēju jaunām ne-ĢSO sistēmām strādāt šajās FSS frekvenču joslās ar nosacījumu, ka tiks nodrošināta aizsardzība esošajiem primārajiem dienestiem, t.i. mobilajam dienestam un fiksētajam dienestam, un ka tiks saglabāta jaudas plūsmas blīvuma norma atbilstoši 21. pantam attiecībā uz ĢSO tīkliem frekvenču joslās 3700-4200MHz un 4500-4800MHz (Izplatījums-Zeme).

RCC uzskata, ka izskatot Radionoteikumu 22. panta epfd normas jaunām ne-ĢSO sistēmām frekvenču joslās:

- 3700–4200 MHz (I-Z), 5925-6425 MHz (Z-I) ir nepieciešams nodrošināt aizsardzību ne- ĢSO FSS sistēmām augstieliptiskajās orbītās;

- 4500-4800 MHz (I-Z) , 5925-6425 (Z-I) un 6725-7025 MHz (Z-I), ir nepieciešams nodrošināt aizsardzību esošjiem zemes dienestiem.

Arābu grupas (ASMG) pozīcija (2018. gada aprīlis):

Atbalsta 30B pielikumā esošo piešķīrumu un iedalījumu aizsardzību. Neatbalsta iepriekš noteikto epfd lielumu modifikāciju un izmaiņas RR. Aicina visas iesaistītās organizācijas piedalīties jautājuma risināšanā un nodrošināt fiksēto dienestu aizsardzību, īpaši blakusjoslās.

CITEL

Neatbalsta iespējamās izmaiņas RR 21 un 22 pantos pamatojot to ar ITU veiktajiem pētījumiem.

VAS ES viedoklis

VAS ES neatbalsta grozījumus Radionoteikumu 21. un 22. pantā īpaši attiecībā uz frekvenču joslām 3700-4200 MHz un 5925-6425 MH. Tāpat VAS ES rīcībā nav informācijas par komersantiem vai organizācijām, kuras būtu ieinteresētas attīstīt ne-ĢSO satelītu sistēmas apskatāmajās frekvenču joslās.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 9.1.4 (2. grupas AI)

AI 9.1.4	to conduct studies to identify any required technical and operational measures, in relation to stations on board sub-orbital vehicles, that could assist in avoiding harmful interference between radiocommunication services
AI 9.1.4	Veikt pētījumus, lai identificētu visus nepieciešamos tehniskos un operatīvos pasākumus attiecībā uz stacijām uz suborbitālo lidaparātu (uz suborbitālo transportlīdzekļu) klāja, kas palīdzētu izvairīties no kaitīgu traucējumu rašanos starp radiosakaru dienestiem

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

ITU Radiosakaru Biroja direktora zinojumā WRC-19 tiks runāts par ITU-R veiktajiem pētījumiem attiecībā uz suborbitālajiem lidaparātiem un un to vadīšanu izvairoties no kaitīgu radio traucējumu izraisīšanas citiem radiosakaru dienestiem. Šāds jautājums ir jārisina jo šie lidaparāti tiek izmantoti gan atklātā kosmosā, gan Zemes atmosfēras tiešā tuvumā tādēļ nav īsti skaidrs pie kuriem radiosakaru dienestiem tie ir pieskaitāmi dažādās to lidojumu fāzēs. ITU-R turpinās pētījumi un ir to uzmanība ir vērsta uz situācijas izpēti vai suborbitālo lidaparātu darbība rada regulatīvus sarežģījumus un vai šī jautājuma risināšana ir jāiekļauj WRC-23 darba kārtībā.

Rezolūcija 763

Ņemot vērā, ka:

- tiek izstrādāti daži lidaparāti, tostarp gaisa kuģi, kas var lidot augstumā virs 100 km pa suborbitālajām trajektorijām;

- citus aparātus arī var izmantot augstumā virs 100 km un ka tie var izmantot neorbitālās trajektorijas;

- daži no šiem aparātiem nonāk kosmosā un pēc kosmiskā aparāta atdalīšanas tiek veikta paātrināta izeja un nosēšanās, kā suborbitālajā lidojumā kosmosā

- stacijas uz suborbitālo aparātu borta var izmantot frekvences, kas piešķirtas Izplatījuma un zemes dienestiem telemetrijas datu pārraidei, izsekošanas un vadības nolūkos, kā arī balss sakariem.

Atzīstot, ka:

- pašreizējie normatīvie noteikumi un procedūras attiecībā uz zemes un Izplatījuma dienestiem var izrādīties nepiemērojami, lai starptautiski atzītu frekvenču piešķīrumu izmantošanu stacijām uz suborbitāliem aparātiem,

- ka vajadzības pēc spektra stacijām uz suborbitāliem aparātiem attiecībā uz telemetriju, izsekošanas un vadību, kā arī balss sakariem nebija līdz šim izpētītas,

Aicina ITU-R:

- veikt pētījumus, lai noteiktu nepieciešamos tehniskos un operatīvos pasākumus attiecībā uz stacijām uz suborbitālo aparātu borta, kas palīdzētu izvairīties no kaitīgu traucējumu rašanos starp radiosakaru dienestiem.

- veikt pētījumus, lai noteiktu vajadzības pēc spektra šādām stacijām un, pamatojoties uz šo pētījumu rezultātiem, apsvērt WRC-23 iespējamo nākotnes darba kārtības jautājumu.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

CEPT pozīcija (2018. gada septembris):

CEPT uzskata, ka:

jāatbalsta ITU-R pētījumi, kas veikti saskaņā ar Rezolūciju 763;
pamatojoties uz šo pētījumu rezultātiem, jānosaka, kādi pasākumi jāveic;
minētās stacijas uz nedrīkst radīt kaitīgus traucējumus vai noteikt papildu ierobežojumus esošajām sistēmām;
suborbitālie transportlīdzekļi ir jādiferencē no pašreizējiem satelītu palaišanas transportlīdzekļiem

RCC pozīcija (2018. gada marts):

RCC atbalsta radiosakaru dienestu noteikšanu, kuru ietvaros jādarbojas stacijām, kas nodrošina suborbitālos lidojumus. Tāpat RCC atbalsta to, ka tiks apsvērts jautājums par pašreizējo noteikumu un procedūru pielietojumu zemes un Izplatījuma pakalpojumiem, lai nodrošinātu atbilstošu frekvenču piešķīrumu starptautisku atzīšanu stacijām uz suborbitālo lidaparātu klāja.

Arābu grupas (ASMG) pozīcija (2018. gada aprīlis):

Atbalsta ITU-R pētījumu turpināšanu.

CITEL (June 2018):

Atbalsta ITU-R pētījumu turpināšanu norādot, ka pētījumi ir jāpabeidz šajaā pētījumu ciklā un pamatojoties uz pētījumu rezultātiem ir jālemj par jauna darba kārtības punkta izveidi WRC-23.

APT (March 2018):

APT dalībnieki atbalsta ITU-R pētījumus saskaņā ar Rezolūciju 763 (WRC-15).

ATU (September 2017):

Atbalsta ITU-R pētījumu turpināšanu un aicina visiem aktīvi piedalīties darbā, lai pozitīvi ietekmētu pētījumus.

VAS ES viedoklis

Atbalstīt ITU-R pētījumus, kas tiek veikti saskaņā ar Rezolūciju 763.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 9.1.5 (2. grupas AI)

AI 9.1.5	to consider the technical and regulatory impacts of referencing Recommendations ITU-R M.1638-1 and ITU-R M.1849-1 in Nos. 5.447F and 5.450A of the Radio Regulations
AI 9.1.5	Apsvērt atsauces uz ieteikumu ITU-R M.1638-1 un ITU-R M.1849-1 ITU Radionoteikumu zemsvītras piezīmēs 5.447F un 5.450A tehnisko un reglamentējošo ietekmi.

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

AI 9.1.5 ir iekļauts WRC-19 9. darba kārtības punktā: izskatīt un apstiprināt Radiosakaru biroja direktora ziņojumu saskaņā ar ITU Konvencijas 7. pantu.

AI 9.1.5 aplūkotas iespējamās izmaiņas ITU Radionoteikumu zemsvītras piezīmēs 5.447F un 5.450A, uz kurām atsaucas 5250-5350 MHz un 5470-5725 MHz frekvenču joslās, lai aizsargātu radiolokācijas dienestu no WAS/RLAN.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

CEPT izskata iespējamo tehnisko un reglamentējošo ietekmi, ko izsauks lēmums par atsauces svītrošana uz ieteikumiem ITU-R M.1638 un M. 1849 zemsvītras piezīmēs Nr. 5.447F un 5.450A, un šīs atsauces aizstāšana ar informāciju, kas saistīta ar koplietošanu un savstarpējās ietekmes mazināšanas pasākumiem, kas noteikti ITU-R Rezolūcijā 229 (Rev. WRC-12).

Atsauce uz Ieteikumu ITU-R M.1849-1 piezīmē. 5.447F radīs papildu ierobežojumus, mobilo sakaru sistēmām, kas darbojas 5 250-5 350 MHz frekvenču joslā, un radīsies izmaiņas koplietošanas nosacījumos radiofrekvenču joslā esošajiem dienestiem.

Pētījumi arī parādīja, ka atsauces un ieteikumi ITU-R M.1638-1 piezīmēs 5.447F un 5.450A radīs nepamatotus ierobežojumus mobilajam (izņemot aeronavigācijas mobilo) dienestam attiecīgajās frekvenču joslās.

Tādēļ, pamatojoties uz pašreizējo analīzi, būtu pamatoti saglabāt atsauci uz Ieteikumu ITU-R M.1638-0 piezīmēs 5.447F un 5.450A. Tas ļaus izvairīties no atsauces uz divām vienas ieteikuma redakcijām Radionoteikumos.

Reģionālās organizācijas vairākumā atbalsta pētījumu turpināšanu darba grupas WP 5A ietvaros.

WMO un EUMETNET atbalsta risinājumus, kas nodrošinās turpmāku meteoroloģisko radaru aizsardzību pret traucējumiem no WAS/RLAN.

VAS ES viedoklis

VAS ES atbalsta pasākumus, kas nodrošinās meteoroloģisko radaru aizsardzību pret WAS/RLAN radītajiem traucējumiem, nemainot mobilā radiosakaru dienesta lietošanas nosacījumus.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 9.1.6 (2. grupas AI)

AI 9.1.6

Wireless power transmissions

a) to assess the impact of WPT for electric vehicles on radiocommunication services;

b) to study suitable harmonized frequency ranges which would minimize the impact on radiocommunication services from WPT for electrical vehicles; concerning Wireless Power Transmission (WPT) for electric vehicles

AI 9.1.6

Bezvadu jaudas pārraide

a) novērtēt jaudas pārvades uz elektriskajiem transportlīdzekļiem (WPT) ietekmi uz radiosakaru dienestiem;

b) pētīt piemērotus saskaņotus frekvenču diapazonus, kas samazinātu WPT ietekmi uz radiosakaru dienestiem no elektriskajiem transportlīdzekļiem, attiecībā uz elektrisko transportlīdzekļu bezvadu jaudas pārraidi (WPT)

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

CEPT uzskata, ka, lai atrisinātu AI 9.1.6, nav nepieciešamas nekādas reglamentējošas darbības attiecībā uz ITU Radionoteikumiem. Ar jaunu ITU-R SM sadaļas atskaiti un jaunu ITU-R SM sadaļas ieteikumu būtu pietiekami, lai noteiktu nepieciešamās frekvenču joslas un nevēlamo izstarojumu ierobežojumus WPT-EV iekārtām, kā arī lai noteiktu atbilstošās centrālās frekvences.

CEPT noteica WPT-EV piemērotus frekvenču diapazonus, kas ļautu minimizēt iespaidu uz radiosakaru dienestiem. Visaugstākajai jaudas kategorijai (speciālie lielas jaudas elektriskie transportlīdzekļi) noteikts 19-21 kHz frekvenču diapazons, vidējas jaudas elektriskajiem transportlīdzekļiem (visu veidu elektromobiļi) noteikts 79-90 kHz diapazons.

CEPT uzskata, ka frekvences virs 90 kHz nav apskatāmas, izmantošanai WPT-EV, un, ka frekvenču joslas ar vidējām frekvencēm 60 kHz un 77,5 kHz, ko izmanto standarta frekvenču un laika signālu pārraidei, ir jāaizsargā un tās nav piemērotas WPT-EV.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

CEPT sagatavoja provizorisku viedokli par AI 9.1.6 un nepieciešamo rekomendāciju un atskaišu sarakstu, kas ir jāizstrādā ITU-R.

CEPT izstrādāja provizoriskus ECP un pieprasījumu nākošajai ITU-R WP 1B attiecībā uz WPT-EV nevēlamiem izstarojumiem uz radiosakaru dienestiem, kas varētu ITU-R ieteikumu un atskaišu izstrādi.

VAS ES viedoklis

Bezvadu jaudas pārraides uz elektriskajiem transportlīdzekļiem sistēmu izstrāde un ieviešana Latvijā būtu svarīga ekoloģisku transporta veidu attīstībai. Vienlaikus, svarīgs uzdevums ir radiosakaru dienestu aizsardzība no nevēlamiem WPT-EV izstarojumiem. Ir jānodrošina apraides, amatieru, gaisa kuģniecības mobilā, gaisa kuģniecības radionavigācijas, radiolokācijas un radioastronomijas dienestu aizsardzība no WPT-EV iekārtu radītajiem traucējumiem.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 9.1.7 (2. grupas AI)

AI 9.1.7

to examine whether there is a need for possible additional measures in order to limit uplink transmissions of terminals to those authorized terminals in accordance with No. 18.1, and the possible methods that will assist administrations in managing the unauthorized operation of earth station terminals deployed within its territory, as a tool to guide their national spectrum management programme, in accordance with Resolution ITU-R 64 (RA-15).

AI 9.1.7

Veikt pētījumus ar mērķi noteikt, vai ir nepieciešami papildu pasākumi, lai ierobežotu zemes staciju termināļu signāla pārraidi augšupsaitei tiem termināļiem, kuru darbībai ir saņemta atļauja saskaņā ar Radionoteikumu 18.1 pantu (Article 18.1), kā arī noteikt iespējamās metodes, ar kurām sakaru administrācijas pārvaldītu nesankcionētu zemes staciju termināļu darbību tās teritorijā, kā vienu no instrumentiem, kas nodrošinātu spektra pārvaldības nacionālās programmas vadīšanu saskaņā ar Rezolūciju ITU-R 64 (RA-15).

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Informācija par apskatāmo darba kārtības punktu

ITU aptaujas rezultāti par WRC-19 AI 9.1.7 liecina, ka atsevišķās valstīs konstatēti traucējumu gadījumi, ko izraisījuši zemes staciju termināļi. 8 sakaru administrācijas no 23 atbildējušajām ziņoja par zemes staciju nesankcionētās darbības gadījumiem. Šie rezultāti varētu liecināt par to, ka valstīs, kas ziņo par šādu zemes staciju termināļu nesankcionētu darbību, ir nepietiekama zemes staciju termināļu licencēšanas kontrole.

AI 9.1.7 darba kārtības punkta būtība ietver iespēju nodrošināt efektīvāku zemes staciju termināļu licencēšanas kontroli. Darba kārtības punkta ietvaros tiek piedāvāts, vai nu papildināt Radionoteikumu 18. panta prasības, kas šobrīd nosaka nepieciešamību saņemt atļauju raidošās stacijas darbināšanai, vai arī izstrādāt attiecīgās Rekomendācijas vai Rokasgrāmatas par doto tēmu, balstoties uz ITU-R pētījumiem. Kā viens no pētījumu virzieniem tiek noteikta attiecīgās radiofrekvenču spektra pārvaldības programmatūras pilnveide.

Situācija Latvijā

Šobrīd Latvijas teritorijā nav konstatēta nesankcionēta zemes staciju termināļu darbība. Šobrīd izsniegta 21 satelītu zemes staciju darbības atļauja Latvijas teritorijā. Šobrīd nav prognozēts straujš Latvijas teritorijā izmantoto zemes staciju pieaugums.

Latvijas sakaru administrācija nodrošina, lai satelītu tīklu operatori ievērotu attiecīgās Radionoteikumu prasības. Regulāri tiek organizētas klientu informatīvās kampaņas, kurās klientus informē par sakaru nozares aktuālajiem jautājumiem un izskaidro klientiem neskaidrus jautājumus. Klientiem regulāri tiek sniegtas konsultācijas par radiofrekvenču spektra izmantošanu gan klātienē, gan neklātienē. Tiek publicēta informācija par radioiekārtu lietošanas prasībām internetvietnē, kura regulāri tiek aktualizēta. Valstī pastāvīgi tiek realizēti radiofrekvenču spektra uzraudzības un radiokontroles pasākumi, tiek attīstītas frekvenču uzraudzībā un radiokontrolē izmantotās metodes.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

Eiropas Komisija (2018. gada februāris)

EK uzskata, ka pieejamā informācija pagaidām nav pietiekama, lai novērtētu AI ietekmi uz Eiropas Savienības politiku, tādēļ šis AI tiks pārskatīts.

CEPT pozīcija (2018. gada jūnijs)

CEPT uzskata, ka jautājums, kas minēts darba kārtības a) punktā, jau ir aprakstīts Radionoteikumu 18. pantā. Tādējādi CEPT uzskata, ka nav nepieciešams veikt izmaiņas Radionoteikumos.

Attiecībā uz jautājumiem, kas minēti darba kārtības b) punktā, CEPT atbalsta iespējamos ITU-R pētījumus, kas saistīti ar attiecīgās valsts teritorijā izvietotu zemes staciju termināļu neatļautu izmantošanu. CEPT nesaskata vajadzību veikt izmaiņas Radionoteikumos.

Pēc CEPT uzskatiem, šobrīd Radionoteikumu 18. pants ietver skaidru un nepārprotamu prasību lietot satelītu zemes stacijas tikai tad, ja to darbība ir licencēta. Tādējādi, ja sakaru administrācijas saskaras ar nesankcionētu staciju darbību, tā ir Radionoteikumu ieviešanas problēma, nevis nepietiekamas vai neefektīvas pārvaldības jautājums. Radionoteikumu papildināšana ar jauniem vai pilnveidotiem noteikumiem neatrisinātu problēmu ar nelikumīgi izmantotajām zemes stacijām. Jautājums jārisina tikai ar papildu uzraudzības pasākumiem, kas jāveic valsts līmenī.

RCC pozīcija (2018. gada marts)

RCC atbalsta papildu prasību izstrādi un iekļaušanu Radionoteikumos, kuri liks administrācijām staciju licencēšanas gadījumā nodrošināt tehnisko pasākumu realizāciju, piemēram, pastāvīgu monitoringu, ESIM monitoringa centra pārvaldību, kā ir norādīts Rezolūcijā 156, kas sekmēs staciju nesankcionētās lietošanas izslēgšanu.

RCC uzskata, ka jebkuras valsts teritorijā nedrīkst darbināt nevienu raidošo mobilo zemes staciju vai zemes staciju kustībā bez attiecīgās atļaujas saņemšanas, ko attiecīgā valsts izsniegusi atbilstošā formā un saskaņā ar Radionoteikumiem.

RCC uzskata, ka jautājums par zemes staciju termināļu, tai skaitā ESIM termināļu, nesankcionētās lietošanas novēršanu jārisina gan Radionoteikumu 9.1.7. punkta ietvaros, kas ir vispārīgs un kas apskata visu tipu FSS zemes stacijas, gan Radionoteikumu 1.5 punkta ietvaros, kas attiecas tikai uz ESIM staciju darbību Ka frekvenču diapazonā.

Āzijas-Klusā okeāna grupas (APT) pozīcija (2018. gada marts)

APT locekļi uzskata, ka zemes staciju licencēšana un ar to saistītie jautājumi, tostarp neatļauta pārraide, ir valsts jautājumi, un izmaiņas Radionoteikumos nav nepieciešami, jo Radionoteikumu 18. pantā pietiekami ņemti vērā nepieciešamie starptautiskie reglamentējošie pasākumi.

APT locekļi atbalsta pētījumus par ITU-R dokumentu (Ieteikumu, Ziņojumu un Rokasgrāmatu u.c.) izstrādi, lai palīdzētu administrācijām savā teritorijā izvietotu zemes staciju termināļu neatļautas ekspluatācijas kontrolē (to identificēšanā un ģeogrāfiskajā atrašanā).

Āfrikas grupas (ATU) pozīcija (2017. gada septembris)

Daži APT locekļi atbalsta ITU-R pētījumu turpināšanu šajā jautājumā, kā arī uzskata, ka regulējuma izmaiņām, ja tādas pieņemt, nevajadzētu radīt nepamatotus ierobežojumus administrācijām un satelītu tīkliem.

Atbalstīt ITU-R pētījumus šajā jomā, izstrādājot ITU Ziņojumus un Rokasgrāmatas, lai palīdzētu administrācijām ierobežot neatļautu zemes termināļu izmantošanu un ļautu tām noteikt un pārtraukt neatļautās pārraides.
Pieprasīt WP 1B izpētīt uzraudzības instrumenta iespējas attīstošajām valstīm.
Ņemt vērā atsevišķu administrāciju rūpes, kuras skārusi neatļauta zemes staciju termināļu lietošana, un kuras konstatēja, ka nepieciešams ilgtspējīgs risinājums. Šīs administrācijas lūdza rīkot sanāksmi par papildu pasākumiem, kas nepieciešami nesankcionētās staciju pārraides ierobežošanai.
WG 6 uzdevums rūpīgi apsvērt šo svarīgo jautājumu un izstrādāt kopējā priekšlikuma projektu, ņemot vērā attiecīgos termiņus.
Ņemt vērā ECOWAS (The Economic Community of West African States) pētījumu rezultātus saistībā ar šo jautājumu.

Arābu grupas (ASMG) pozīcija (2017. gada aprīlis)

Atbalstīt pašreizējos pētījumus, lai palīdzētu administrācijām pārvaldīt zemes staciju termināļu neatļautu darbību.
Atbalstīt visu iespējamo papildu pasākumu īstenošanu, lai ierobežotu šādu termināļu pārraidi.

CITEL pozīcija (2018. gada jūnijs)

CITEL locekļi uzskata, ka zemes staciju licencēšana un ar to saistītie jautājumi ir valsts jautājumi, un izmaiņas Radionoteikumos nav nepieciešami, jo 18. pantā pietiekami ņemti vērā nepieciešamie starptautiskie reglamentējošie pasākumi. Tā vietā apmācību un uzraudzības iespēju pilnveide kopā ar ITU izstrādātajiem Ziņojumiem un Rokasgrāmatām var palīdzēt administrācijām ierobežot neatļautu zemes staciju izmantošanu, un ļauj administrācijām atrast un pārtraukt neatļautās pārraides.

VAS ES viedoklis

Šobrīd Latvijā realizējamie radiofrekvenču spektra uzraudzības un kontroles mehānismi, kā arī radiofrekvenču spektra lietotājiem paredzētie informatīvie pasākumi nodrošina Radionoteikumu un nacionālo normatīvo aktu prasību ievērošanu un zemes staciju termināļu nesankcionētās darbības novešanu līdz minimumam. Līdz ar to Latvijai nav aktuāla papildu prasību noteikšana vai Radionoteikumos jau aprakstīto prasību pārskatīšana attiecībā uz zemes staciju darbību licencēšanu. Latvijas sakaru administrācija uzskata, ka Radionoteikumu 18.1 pantā minētās prasības ir viennozīmīgi definētas, un valstīm jānodrošina to ievērošana. Pašreiz Radionoteikumu 18. pants ietver skaidru un nepārprotamu prasību izmantot satelītu zemes staciju tikai tad, ja tā ir licencēta.

Atsevišķu valstu grūtības ar minēto prasību ievērošanu varētu būt saistītas galvenokārt ar esošo radiofrekvenču uzraudzības un kontroles mehānismu neefektīvu izmantošanu un resursu trūkumu nacionālajā līmenī. Lai attīstītu šos mehānismus, Latvijas sakaru administrācija neiebilst pret pētījumu turpinājumiem šajā jomā un rezultātu apkopojumiem kādā no Rekomendācijām vai Rokasgrāmatām, kas sekmētu nesankcionētu staciju darbību ierobežošanu atsevišķās valstīs.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 9.1.8 (1. grupas AI)

AI 9.1.8

to study the technical and operational aspects of radio networks and systems, as well as spectrum needed, including possible harmonized use of spectrum to support the implementation of narrowband and broadband machine-type communication infrastructures, in order to develop Recommendations, Reports and/or Handbooks, as appropriate, and to take appropriate actions within the ITU Radiocommunication Sector (ITU-R) scope of work

AI 9.1.8

Izpētīt radiotīklu un sistēmu tehniskos un ekspluatācijas aspektus, kā arī tam nepieciešamo spektru, tostarp iespējamo harmonizēto spektra izmantošanu, lai atbalstītu šaurjoslas un platjoslas mašīnu tipa sakaru infrastruktūras ieviešanu, lai varētu izstrādāt ieteikumus, ziņojumus un/vai rokasgrāmatas, kā arī veikt atbilstošus pasākumus ITU radiosakaru nozarē (ITU-R)

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Darba kartības punktā skata jautājumu par radiotīklu un sistēmu tehniskiem un ekspluatācijas aspektiem, kā arī tam nepieciešamā spektra izpēti, lai atbalstītu šaurjoslas un platjoslas mašīnu tipa sakaru (M2M un IoT) infrastruktūras ieviešanu, izskatot iespējamo harmonizētā spektra izmantošanu.

IoT attiecas uz ikdienas lietām, kurās ir iestrādātas skaitļošanas ierīces, kas ir savienotas caur internetu, ļaujot tām nosūtīt un saņemt datus.

Mašīnu tipa sakaros (M2M) un lietu internetā (IoT) saskata plašu pielietojumu ar lielu izaugsmes potenciālu. Vairums M2M ierīču un iekārtu izmanto bezvadu sakaru tehnoloģijas, kas atbilst dažādiem radiosakaru dienestiem un lietojumiem.

M2M ierīču un iekārtu izmantošanas piemēri bezvadu sakaru tehnoloģijās, kas atbilst dažādiem radiosakaru dienestiem un lietojumiem
Tabula 1. M2M pielietojuma piemēri

M2M pielietojums var tikt realizēts izmantojot dažādas sakaru sistēmas, kā, piemēram, privāto mobilo radiosakaru sistēmas (PMR), publiskās piekļuves mobilo radiosakaru sistēmas (PAMR), mobilos un fiksētos sakaru tīklus (MFCN), maza darbības attāluma ierīces (SRD), bezvadu lokālos tīklus (RLAN), patstāvīgās satelītsistēmas vai hibrīdās zemes satelītsistēmas (NGSO/GSO).

Dažādos IoT lietojuma gadījumos var būt nepieciešama liela uzticamība, reālā laika komunikācija, ļoti augsta pieejamība, ļoti zema aizture (low latency), garantēta piegāde laikā. Šādiem pielietojumiem, lai nodrošinātu un pārvaldītu servisa kvalitāti, var būt piemērots individuālas atļaujas modelis, lai nodrošinātu piekļuvi radio frekvenču spektram.

Uz šodienu Latvijā jau ir pieejami dažādi M2M risinājumi izmantojot dažādus sakaru dienestu veidus: viedie skaitītāji (elektrības, ūdens, gāzes skaitītāju datu nosūtīšanai), ugunsdzēsības, apsardzes un videonovērošanas sistēmās, bankomātos, bankas karšu terminālos, pārvadājumos, sadzīvē lietojamas GPS sekošanas iekārtas (piemēram, auto atrašanās vietas noteikšanai) u.c.

Ar lielu perspektīvu tiek gaidīti IoT risinājumi 5G tīklā, kas ņemot vērā tīkla raksturojošos parametrus (mazāki aiztures laiki, lielāki datu pārraides ātrumi u.c.), ļautu nodrošināt jaunus pielietojumus un servisus.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

EK viedoklis:

RSPG viedoklis ir publicēts dokumentā⁷ ”IoT spektra ceļa karte”. RSPG skatījumā:

IoT izmantošana šobrīd ir ievērojami augusi un dažādiem to pielietojumiem jau pašlaik ir pieejams plašs radio frekvenču spektrs;
Radio frekvenču joslu piešķiršana un noteikšana IoT lietojumiem nav nepieciešama;
Pasaules mēroga ekonomika ir svarīga jaunajām tehnoloģijām, un Eiropai tas var dot labumu galvenās jomās, kur frekvenču spektrs jau ir plaši pieejams. Tas ietver sevī joslas maza darbības rādiusa iekārtām (SRD; ieskaitot WiFi), zemas jaudas plaša apgabala tīkliem (LPWAN), kā arī mobiliem sakaru tīkliem, ieskaitot joslas, kuras tiek paredzētas priekš 5G;
IoT sevī ietver plašāku pielietojumu, nekā to spēj nodrošināt mūsdienu mobilie sakaru tīkli. Jauni IoT pielietojumi tiks iespējoti ar 5G parādīšanos, jo atsevišķa, specifiska IoT funkcionalitāte 5G tīklā ir paredzēta jau tā izstrādes laikā;

u.c.

A Spectrum Roadmap for IoT. Opinion on the Spectrum Aspects of the Internet-of-things (IoT)

including M2M. RSPG17-006 FINAL. Brussels, 09 November 2016.

Attēls 1. RSPG ceļa karte IoT spektra piekļuvei

Ir izdots 2018. gada 20. aprīļa EK īstenošanas lēmums 2018/637/EK ar ko Lēmumu 2009/766/EK par 900 MHz un 1800 MHz frekvenču joslu harmonizāciju tādu sauszemes sistēmu vajadzībām, kas Kopienā spēj nodrošināt Eiropas mēroga elektronisko sakaru pakalpojumus, groza saistībā ar attiecīgiem tehniskajiem nosacījumiem lietu internetam.

ITU viedoklis:

Balstoties uz ITU-R pētījumu grupu 1 (SG1) un 5 (SG5) diskusiju seminārā⁸ tika norādīts, ka vairums IoT lietojumu varēja jau tobrīd risināt ar mazas darbības attāluma ierīcēm (SRD) un IMT tīkliem. Šajā sakarā darba kārtības punkts 9.1.8 var būt saistīts ar pētījumiem, kas ietverti AI 1.11 un AI 1.12 attiecīgi par dzelzceļa sakariem un intelektiskām transporta sistēmām (ITS - intelligent transport system).

Jaunajos ITU-R ziņojumu projektos, apskatāmā jautājuma ietvaros (AI 9.1.8), tiek izskatīta iespēja lietot IMT sistēmas M2M sakariem citu industriju sektoros, kā arī skata jautājumu par ekspluatācijas un tehniskajiem aspektiem un apskata iespēju lietot harmonizēto spektru, lai atbalstītu šaurjoslas un platjoslas mašīnu tipa sakaru infrastruktūras attīstību. WP 5D (working party 5D) darba grupas līmenī nonāca līdz secinājumam, ka nav nepieciešamības identificēt jaunu radio frekvenču spektru ekskluzīvi priekš MTC (machine type communications) lietojumiem, tādējādi nav nepieciešamības veikt izmaiņas Radio Reglamentā saistībā ar 958. rezolūciju (WRC-15).

CEPT viedoklis:

CEPT uzskata, ka nav vajadzīgas izmaiņas RR darba kārtības punkta 9.1.8 ietvaros.

ECC PT1 grupā tika izstrādāts ziņojums⁹, kur 3GPP ir definējis M2M tehnoloģiskus risinājumus, kas ir realizējami MFCN tīklos jau harmonizētajās radio frekvenču joslās (pilns joslu saraksts atrodams ECC report 266 dokumentā).

ITU Workshop on Spectrum Management for Internet of Things Deployment (Geneva, 22 November 2016)

ECC report 266 “The suitability of the current ECC regulatory framework for the usage of Wideband and Narrowband M2M in the frequency bands 700 MHz, 800 MHz, 900 MHz, 1800 MHz, 2.1 GHz and 2.6 GHz”

Tabula: MFCN tīklos realizējamie M2M tehnoloģiskie risinājumi

* darbībai 900 un 1800 MHz joslās ir nepieciešams veikt ECC lēmuma ECC Decision(06)13 pārskatīšanu

** izvēršot aizsargjoslas (guradband) NB-IoT harmonizētās MFCN joslās, izņemot 900 MHz un 1800 MHz, ir jāievēro pašlaik noteiktās BEM (block edge mask) maskas, kā arī frekvenču atdalījumu

Tabula 2. MFCN tīklos realizējamie M2M tehnoloģiskie risinājumi

Attēls 2. NB-IoT izvēršanas scenāriji¹⁰.

Visus turpmākos pētījumus par šaurjoslas un platjoslas mašīnu tipa sakaru veidu varētu veikt ITU-R saskaņā ar ITU-R Rezolūciju Nr. 66¹¹.

Reģions 1

ATU (African Telecommunications Union) 2017. g. septembris:

Nav vajadzīgas izmaiņas RR darba kārtības punkta 9.1.8 ietvaros.

ASMG (Arab Spectrum Management Group) 2018. g. aprīlis:

Atbalsta reģionāli un globāli harmonizēto IMT frekvenču joslu lietošanu IoT lietojumiem un sistēmām.

RCC (Regional Commonwealth in the field of Communications) 2018. g. marts:

Nav vajadzīgas izmaiņas RR darba kārtības punkta 9.1.8 ietvaros.

Reģions 2

CITEL (Interamerican Telecommunication Commission) 2018. g. janvāris:

Nav vajadzīgas izmaiņas RR darba kārtības punkta 9.1.8 ietvaros.

Reģions 3

APT (Asia-Pacific Telecommunity) 2018. g. marts:

Nav vajadzīgas izmaiņas RR darba kārtības punkta 9.1.8 ietvaros.

VAS ES viedoklis

VAS ES atbalsta viedokli par mašīnu tipa sakaru infrastruktūras (M2M un IoT) ieviešanu jau esošajā, harmonizētajā radio frekvenču spektra daļā un neuzskata par nepieciešamu veikt izmaiņas Radio Reglamentā saistībā ar 958. Rezolūciju (WRC-15). Savas kompetences un iespēju robežās atbalstīt M2M mašīnu tipa sakaru veida attīstību Latvijā esošajās IMT tīkliem harmonizētajās radio frekvenču spektra joslās.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 9.1.9 (2. grupas AI)

AI 9.1.9	to conduct studies relating to spectrum needs and possible allocation of the frequency band 51.4-52.4 GHz to the fixed-satellite service (Earth-to-space) GSO feeder links, Including the protection of the RAS, as appropriate
AI 9.1.9	Pētījumi attiecībā uz spektra vajadzībām un iespējamo frekvenču joslas 51,4-52,4 GHz iedalījumu fiksētā satelītu dienesta (Zeme-Izplatījums) GSO fīderlinkiem, pēc vajadzības ņemot vērā radioastronomijas staciju aizsardzību.

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Ņemot vērā fiksētā satelītu dienesta (FSS) tehnoloģiju attīstību, nemitīgi pieaug FSS vajadzība pēc papildu radiofrekvenču spektra. Darba kārtības punkts nosaka papildu spektra vajadzību FSS attīstībai un iespējamo frekvenču joslas 51,4-52,4 GHz iedalīšanu FSS (Z-I) GSO fīderlinkiem.

Saskaņā ar Rezolūciju 162 tiek aicināts veikt pētījumus attiecībā uz FSS spektra vajadzībām, kuros ņemtas vērā šim dienestam šobrīd iedalītās frekvenču joslas, to izmantošanas tehniskie nosacījumi un šo frekvenču joslu izmantošanas optimizācijas iespējas ar mērķi palielināt radiofrekvenču spektra izmantošanas efektivitāti.

Pamatojoties uz minēto pētījumu rezultātiem, frekvenču joslā 51,4-52,4 GHz, t.sk. blakusjoslās, tiek aicināts veikt frekvenču koplietošanas un saderības pētījumus ar esošajiem dienestiem, lai noteiktu FSS (GSO fīderlinku, Z-I) jaunu primāro frekvenču piešķīrumu piemērotību. Apskata nepieciešamību aizsargāt fiksēto un mobilo dienestus, kuriem šobrīd ir iedalīta minētā frekvenču josla.

Papildus tiek aicināts veikt pētījumus attiecībā uz Rezolūcijas 750 iespējamo pārskatīšanu, lai aizsargātu pasīvās sistēmas, kas darbojas frekvenču joslā 52,6-54,25 GHz, kā arī tiek aicināts veikt pētījumus attiecībā uz radioastronomijas dienesta aizsardzību, kura darbība ir frekvenču joslā 51,4-54,25 GHz.

Situācija Latvijā

Joslu iedalījums pēc NRFP

51,4-52,6 GHz: RRL punkts-punkts sistēmas

52,6-54,25 GHz: Zemes izpētes satelītu (pasīvais), Izplatījuma (pasīvais),
Joslā aizliegti jebkādi izstarojumi.

Atsevišķu lietotāju intereses

Ventspils Augstskolas Inženierpētnieciskā institūta "Ventspils starptautiskais radioastronomijas centrs (VSRC)" intereses

VSRC radioteleskopu RT-16 un RT-32 darbība šobrīd tiek nodrošināta šādās frekvencēs (saskaņā ar ITU reģistrētajiem radiofrekvenču piešķīrumiem):

325,3 MHz; 408,05 MHz; 611 MHz; 1413,5 MHz; 1612,2 MHz; 1665 MHz; 1720,5 MHz; 2677,5 MHz; 4895 MHz; 4900 MHz; 4995 MHz; 10650 MHz; 14485 MHz; 15375 MHz; 22355 MHz; 23800 MHz.

Attiecībā uz radioastronomijas dienestu, šobrīd turpinās Eiropas sakaru administrāciju, tai skaitā Latvijas, centieni aizsargāt 1610,6-1613,8 MHz frekvenču joslu no sakaru satelītu Iridium raidītāju ārpusjoslas izstarojumiem. Saņemts VSRC lūgums īpaši pasargāt frekvenču joslu 1300-1700 MHz no radiointerferences, tai skaitā no Iridium satelītu starojuma. Šobrīd VAS ES rīcībā nav informācijas par to, ka kāds no frekvenču lietotājiem paredzētu izmantot frekvenču joslu 51,4−54,25 GHz radioastronomijas novērojumiem vai pasīvās sistēmas frekvenču joslā 52,6–54,25 GHz. Nav saņemts arī pieprasījums no satelītu sistēmu operatoriem atļaut izmantot fiksētās satelītu zemes stacijas signāla augšupsaitei 51,4–52,4 GHz frekvenču joslā. Šobrīd nav arī izsniegtas atļaujas RRL darbībai šajās joslās.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

Eiropas Komisija (2018. gada februāris)

EK uzskata, ka pieejamā informācija pagaidām nav pietiekama, lai novērtētu AI ietekmi uz Eiropas Savienības politiku, tādēļ šis AI tiks pārskatīts.

CEPT pozīcija (2018. gada jūnijs)

Pamatojoties uz pētījumu rezultātiem par papildu spektra nepieciešamību FSS attīstībai un frekvenču koplietošanas un saderības pētījumiem, kas veikti saskaņā ar Rezolūciju 162 (WRC-15), CEPT atbalsta papildu frekvenču joslas 51,4-52,4 GHz iedalīšanu FSS (Z-I) GSO fīderlinkiem.

Lai nodrošinātu EESS (pasīvās sistēmas) aizsardzību 52,6-54,25 GHz joslā, CEPT ierosina ieviest FSS zemes staciju, kas darbojas frekvenču joslā 51,4-52,4 GHz, nevēlamo izstarojumu normu, kas ir -37 dBW / 100 MHz attiecībā uz maksimālo pacēluma leņķi 74°. Pacēluma leņķiem virs 74° ierosinātā nevēlamo izstarojumu norma ir -52 dBW/100 MHz.

CEPT atbalsta pētījumu veikšanu attiecībā uz radioastronomijas novērojumu ietekmi 51,4-54,25 GHz frekvenču joslā.

RCC pozīcija (2018. gada marts)

RCC atbalsta nepieciešamību pamatot papildu frekvenču spektra vajadzības FSS izstrādei frekvenču joslās virs 50 GHz, ņemot vērā šim dienestam jau piešķirtās frekvenču joslas virs 30 GHz izmantošanas tehniskos aspektus, kā arī šo joslu optimizācijas iespējas. RCC uzskata, ka tehniskajiem nosacījumiem un reglamentējošiem noteikumiem par jaunu FSS primāro piešķīrumu lietošanu frekvenču joslā 51,4-52,4 GHz, jānodrošina esošo dienestu un sistēmu aizsardzību izskatāmajās un blakusjoslās un iespējamo saistīto reglamentējošo pasākumu izstrādi, ieskaitot Rezolūcijas 750 pārskatīšanu.

Āzijas-Klusā okeāna grupas (APT) pozīcija (2018. gada marts)

APT locekļi atbalsta ITU-R pētījumus attiecībā uz FSS frekvenču spektra vajadzībām, frekvenču koplietošanu un saderību starp fiksēto satelītu dienestu 51,4-52,4 GHz frekvenču joslā un citiem esošajiem dienestiem saskaņā ar Rezolūciju 162 (WRC-15). Frekvenču joslas 51,4-52,4 GHz piešķiršana FSS (Z-I) ir atkarīga no ITU-R pētījumu rezultātiem.

Āfrikas grupas (ATU) pozīcija (2017. gada septembris)

Atbalstīt pētījumus par papildu spektra vajadzību novērtēšanu FSS saskaņā ar Rezolūciju 162 (WRC 15).
Atbalstīt pētījumus par frekvenču koplietošanu un FSS saderību ar esošajiem dienestiem, lai apsvērtu jauno primāro iedalījumu FSS (Z-I) 51,4-52,4 GHz frekvenču joslā, ja vien tiek nodrošināta esošo dienestu aizsardzība.
Atgādināt, ka 52% respondentu, kas atbildēja uz ATU aptaujas anketas jautājumiem par minētās frekvenču joslas iespējamo iedalījumu FSS, paziņoja, ka tie atbalstīs iedalījumu.
Aicina administrācijas sekot līdzi AI 1.13 norisei, ņemot vērā iespējamo joslu pārklāšanos.

Arābu grupas (ASMG) pozīcija (2017. gada aprīlis)

Sākotnējais atbalsts FSS iedalījumam frekvenču joslā 51,4-52,4 GHz, kas attiecas uz FSS fīderlinkiem.
Ņemt vērā pētījumu rezultātus AI1.13 ietvaros.

CITEL pozīcija (2018. gada jūnijs)

Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda atbalsta pētījumus par spektra vajadzību novērtēšanu FSS attīstībai saskaņā ar Rezolūciju 162 (WRC 15). ASV un Kanāda atbalsta pētījumus par iespējamo primāro iedalījumu FSS 51,4-52,4 GHz frekvenču joslā (Z-I) saskaņā ar Rezolūcijas 162 (WRC-15) nosacījumiem, lai nodrošinātu saderību ar esošajiem dienestiem, tostarp saderību blakusjoslās. Šādiem pētījumiem būtu jānodrošina saderība, tostarp fiksēto un mobilo dienestu aizsardzība, un jaunā primārā iedalījuma FSS aizsardzība 51,4-52,4 GHz frekvenču joslā.

VAS ES viedoklis

Latvijas sakaru administrācija atbalsta ITU-R pētījumus par frekvenču spektra papildu nepieciešamību fiksēto satelītsakaru dienestam (Z-I) un saderību ar esošajiem sakaru dienestiem frekvenču joslā 51,4-52,4 GHz un blakusjoslās, un neiebilst pret iespējamo frekvenču joslas iedalījumu fiksēto satelītsakaru sistēmām, nodrošinot esošo sakaru dienestu un sistēmu aizsardzību, tostarp pasīvo sistēmu aizsardzību 52,6−54,25 GHz frekvenču joslā. Latvijas sakaru administrācija atbalsta pētījumu veikšanu attiecībā uz radioastronomijas staciju darbības aizsardzību 51,4-54,25 GHz frekvenču joslā.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 9.2 (2. grupas AI)

AI 9.2	to consider and approve the Report of the Director of the Radiocommunication Bureau, in accordance with Article 7 of the Convention on any difficulties or inconsistencies encountered in the application of the Radio Regulations
AI 9.2	Izskatīt un apstiprināt Radiosakaru biroja direktora Ziņojumu par konstatētajām grūtībām vai pretrunām Radionoteikumu piemērošanā, saskaņā ar Konvencijas 7. pantu.

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

BR direktors uz WRC sniedz ziņojumu par biroja pieredzi piemērojot Radionoteikumus tai skaitā informāciju par grūtībām un pretrunām, ar kurām ir nācies sastapties regulējumu izmantošanā. Daļa no novērotā īpaši attiecas uz kārtējas WRC dienas kārtības jautājumiem un administrāciju priekšlikumiem uz konferenci.

Ziņojums tiek iesniegts izskatīšanai WRC zem 9.2 dienaskārtības punkta. Jautājumi, kuri ir saistīti ar citiem konferences dienas kārtības punktiem, ir izcelti atsevišķi. Kas attiecas uz citiem jautājumiem, kuri nav saistāmi ar kādu citu konferences dienas kartības punktu, WRC ir aicināta rast risinājumu konstatētai problēmai, tai skaitā, ja nepieciešams formulēt dienas kārtību nākamajai Konferencei.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

Reģionālās organizācijas un administrācijas formulēs savus priekšlikumus par BR direktora ziņojumā secināto, pēc ziņojuma publicēšanas, kas parasti ir aptuveni mēnesi pirms konferences sākuma.

VAS ES viedoklis

Ņemot vērā BR direktora ziņojuma publicēšanas laiku t.i. 2019. gada III ceturksnī, VAS ES viedokli varēs formulēt uz WRC-19 norises laiku.

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 9.3 (2. grupas AI)

AI 9.3	to consider and approve the Report of the Director of the Radiocommunication Bureau, in accordance with Article 7 of the Convention on action in response to Resolution 80 (Rev.WRC-07)
AI 9.3	Izskatīt un apstiprināt Radiosakaru biroja direktora Ziņojumu par darbībām atbildot uz Rezolūciju Nr. 80 (Rev.WRC-07), saskaņā ar Konvencijas 7. pantu.

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Rezolūcija Nr. 80 (Rev.WRC-07) “”Due diligence” pārbaude piemērojot principus, ko paredz Konstitūcija” nosaka, ka:

“saskaņā ar Konstitūcijas 12. panta 1. punktu ITU Radiosakaru sektors veic procedūru pētījumus un analīzi par pamata principu piemērošanu, kas noteikti Konstitūcijas 44,pantā;
RRB izskata iespējamos rekomendāciju un noteikumu projektus sasaistot tos ar paziņošanas, koordinācijas un reģistrēšanas procedūru, un principiem, kas noteikti Konstitūcijas 44. pantā un Radionoteikumu 0.3 preambulā. Saskaņā ar Rezolūciju RRB ziņo uz katru nākamo WRC;

RB direktors uz katru nākamo WRC detalizēti ziņo par darbībām, kas veiktas šīs Rezolūcijas izpildes sakarā.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

Saskaņā ar RRB 75. sanāksmes (17-21 July 2017, doc. RRB17-2) lēmumu, RRB ir sākusi identificēt tēmas, kas tiks vērtētas iekļaušanai tās ziņojumā uz WRC-19, saskaņā ar Rezolūciju Nr.80, kā arī vienojās par pamata principiem šī darba izpildei. 76. sanāksmes (6-10 November 2017, doc. RRB17-3) laikā, RRB novērtēja progresu darbam ko līdz šim ir veikusi Ms. J. WILSON sagatavojot ziņojuma projektu. 77. sanāksmē (19-23 March 2018, doc. RRB18-1/10), RRB nolēma, ka darba grupa par Rezolūcijas Nr.80 izpildi sagatavos RRB ziņojuma projektu uz WRC-19 izskatīšanai nākamajā RRB sanāksmē, kas notiks 2018. gada nogalē.

RB direktors RRB ziņojumu.

VAS ES viedoklis

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 10 (2. grupas AI)

AI 10	Future Agenda to recommend to the Council items for inclusion in the agenda for the next WRC, and to give its views on the preliminary agenda for the subsequent conference and on possible agenda items for future conferences, in accordance with Article 7 of the Convention
AI 10	Papildus dienas kārtības punkti rekomendējami Padomei iekļaušanai nākamās Pasaules radiosakaru konferences dienas kārtībā un sniegt viedokli par dienas kārtības projektu nākamai Pasaules radiosakaru konferencei un iespējamiem dienas kārtības punktiem aiznākamajām Pasaules radiosakaru konferencēm, saskaņā ar Konvencijas 7. pantu

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Dienas kārtības 10.punkts ir pastāvīgs WRC dienas kārtības punkts un tā mērķis ir ITU Padomei rekomendēt jautājumus/dienas kārtības punktus izskatīšanai nākamajā WRC t.i. WRC-23, kā āri iespējamos dienas kārtības punktus aiznākamajai WRC.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

CEPT sākotnējā pozīcija:

atbalsta WRC-23 dienas kārtība iekļaut 2.1, 2.2, 2.3 un 2.5 punktus, kas minēti Rezolūcijā Nr. 810 (WRC-15) par nākamās konferences iespējamiem AI;
turpina skatīt jautājumu par 2.4 punkta iekļaušanu WRC-23 dienas kārtībā, kā arī jaunu dienas kārtības punktu formulēšanu;
uzskata, ka dienas kārtības punkts 9.1 nedrīkst iekļaut jautājumus, kuru risinājumam ir nepieciešamas izmaiņas Radionoteikumos. Lai nostiprinātu šo principu CEPT piedāvā izmaiņas Rezolūcijā Nr.804 (Rev. WRC-12).

Sākotnējie dienas kārtības punkti, kas iekļauti rezolūcijā Nr. 810 (WRC15):

2.1 to consider possible spectrum needs and regulatory actions to support Global Maritime Distress and Safety System (GMDSS) modernization and the implementation of e-navigation, in accordance with Resolution 361 (WRC-15);

2.2 to conduct, and complete in time for WRC-23, studies for a possible new allocation to the Earth exploration-satellite (active) service for spaceborne radar sounders within the range of frequencies around 45 MHz, taking into account the protection of incumbent services, in accordance with Resolution 656 (WRC-15);

2.3 in accordance with Resolution 657 (WRC-15), to review the results of studies relating to the technical and operational characteristics, spectrum requirements and appropriate radio service designations for space weather sensors, with a view to providing appropriate recognition and protection in the Radio Regulations without placing additional constraints on incumbent services;

2.4 study of spectrum needs and possible new allocations to the fixed-satellite service in the frequency band 37.5-39.5 GHz (Earth-to-space), in accordance with Resolution 161 (WRC-15);

2.5 to review the spectrum use and spectrum needs of existing services in the frequency band 470-960 MHz in Region 1 and consider possible regulatory actions in the frequency band 470-694 MHz in Region 1 on the basis of the review in accordance with Resolution 235 (WRC-15).

CEPT papildus izskata šādu dienas kārtības punktu iekļaušanu uz nākamo WRC:

Use of the bands 17.7-20.2 GHz (space-to-Earth), 27.5-30.0 GHz (Earth-to-space), 37.5-39.5 GHz (space-to-Earth), 39.5-42.5 GHz (space-to-Earth), 47.2-50.2 GHz (Earth-to-space) and 50.4-51.4 GHz (Earth-to-space) by NGSO ESIM.
Study the technical and regulatory issues associated with a possible revision to footnote No. 5.522B regarding non-geostationary Fixed-Satellite Service satellite systems with an apogee below 20 000 km that operate in the 18.6-18.8 GHz (space-to-Earth) band.

CITEL

Sākotnējie priekšlikumi:

Brazīlija piedāvā uz WRC-23 iekļaut AI par izplatījuma meteoroloģiskiem sensoriem saskaņā ar Rezolūciju Nr. 657 (WRC-15). Tiek piedāvāts atcelt minēto Rezolūciju un pieņemt jaunu, lai uz WRC-23 pabeigtu pētījumus par izplatījuma meteoroloģiskiem sensoriem.

Kanāda piedāvā izskatīt joslu 17.7-20.2 GHz; 27.5-29.1 GHz un 29.5-30.0 GHz lietojumu sakariem starp Zemes stacijām uz mobilām platformām un fiksētā satelītu dienesta ne-ģeostacionārām izplatījuma stacijām.

RCC

RSS administrācijas uzskata par lietderīgu WRC-23 dienas kārtībā iekļaut jautājumu par joslas 14.8-15.35 GHz izmantošanu SRS uz primāriem nosacījumiem.

WMO un EUMETNET

WMO un EUMETNET atbalsta sākotnējo dienas kārtības punktu 2.2 un 2.3 saglabāšanu uz WRC-23.

ETNO

ETNO stingri uzstāj uz sākotnējā dienas kārības punkta 2.5 saglabāšanu uz WRC-23 ar mērķi izskatīt joslas 470-694 MHz sadalījumu mobilajam dienesta 1.Reģionā

Aicina iesaistītās puses turpināt jaunu joslu meklējumus IMT sistēmām, kā piemēru minot joslas 3,8-24 GHz diapazonā.

Īpašs uzsvars tiek likts uz frekvenču joslu 3.8 – 4.2 GHz izmantošanai 5G sistēmām, kas ļautu nodrošināt secīgus 800 MHz platjoslas datu pārraides nodrošināšanai.

VAS ES viedoklis

VAS ES atbalsta CEPT šī brīža ECP priekšlikumu. Piekrīt, ka sākotnējais dienas kārtības punkts 2.5 par UHF joslas izmantošanas izskatīšanu WRC-23 ir formulējams precīzāk, ņemot vērā dažādiem dienestiem nepieciešamā spektra apjoma definēšanu.

IZMANTOTO SAĪSINĀJUMU UN ABREVIATŪRU SKAIDROJUMS

Saīsinājums, abreviatūra	Skaidrojums
5G (Fifth Generation)	Piektās paaudzes mobilie sakari
3GPP (Third Generation Partnership Project)	Trešās paaudzes sadarbības projekts
AI (Agenda Item)	Darba kārtības punkts
AES (Aircraft Earth Stations)	Gaisa kuģu Zemes stacijas
AMRD (Autonomous Maritime Radio Devices)	Autonomās jūras radiosakaru ierīces
AMSS (Aeronautical mobile-satellite service)	Gaisa kuģniecības mobilais satelītu dienests
AMT (Aeronautical Mobile Telemetry)	Gaisa kuģniecības mobilā dienesta telemetrijas sistēmas
APT (Asia-Pacific Telecommunity)	Āzijas-Klusā okeāna telesabiedrība
AS	Aizsardzības sistēmas (radiosakaru sistēmas militārām vajadzībām)
ASDE (Airport Surface Detection Equipment)	Lidostas virsmas noteikšanas iekārtas
ASMG (Arab Spectrum Management Group)	Arābu spektra pārvaldes grupa
ATU (African Telecommunications Union)	Āfrikas Telesakaru savienība
BEM (Block Edge Mask)	Bloka malas maska
BS (Base Station)	Bāzes stacija
BSS (Broadcasting satellite service (sound))	Apraides satelītu dienesta (skaņas)
CEPT (European Conference of Postal and Telecommunications Administrations)	Eiropas pasta un telesakaru administrāciju konference
CGC (Complementary Ground Component)	Papildu zemes komponente
CITEL (Interamerican Telecommunication Commission)	Starpamerikas Telesakaru komisija
CPG (Conference Preparatory Group)	Pasaules radiosakaru konferences sagatavošanās darba grupa
CPG PTA	CPG darba grupa PTA
CPG PTB	CPG darba grupa PTB
CPG PTC	CPG darba grupa PTC
CPG PTD	CPG darba grupa PTD
CPM (Conference Preparatory Meeting)	Konferences sagatavošanas sanāksme (ITU ietvaros)
CRAF (Committee on Radio Astronomy Frequencies)	Radioastronomijas frekvenču komiteja
CS	Civilās radiosakaru sistēmas (radiosakaru sistēmas, kuras nav aizsardzības sistēmas (AS))
DEC (Decision)	Lēmums
DRS (Data Relay Satellite)	Datu retranslēšanas satelīts
DMR (Digital Mobile Radio)	Ciparu mobilo radiosakaru sistēma
EAN (European Aviation Network)	Eiropas aviācijas tīkls
EaP SEWG (Eastern Partnership Spectrum Expert Working Group)	Austrumu partnerības regulatoru tīkla ietvaros dibinātā spektra ekspertu darba grupa
ECC (Electronic Communications Committee (former ERC – European Radiocommunications Committee))	Elektronisko sakaru komiteja (iepriekš ERC – Eiropas Radiosakaru komiteja)
EC-GSM-IoT (Extended Coverage GSM IoT)	Paplašināta radiopārklājuma GSM IoT
ECO (European Communication Office)	Eiropas radiosakaru birojs
ECP (European Common Proposals)	Eiropas kopējie priekšlikumi
EESS (Earth exploration-satellite service)	Zemes izpētes satelītu dienests
EPFD (Equivalent Power Flux Density)	Ekvivalentais jaudas plūsmas blīvums
EFIS (ECO Frequency Information System)	ECO Frekvenču Informācijas Sistēma
EFIS MG (ECO Frequency Information System Management Group)	Eiropas Frekvenču Informācijas Sistēmas Uzturēšanas darba grupa
e.i.r.p.	Ekvivalentā izotropiski izstarotā jauda
EK	Eiropas Komisija
ES	Eiropas Savienība
ESIM (Earth station in motion)	Zemes stacija kustībā
ESOMP (Earth Station on Mobile Platform)	Zemes stacija uz mobilas platformas
ETC (Electronic Toll Collection)	Elektroniskā nodevu iekasēšana
ETSI (European Telecommunications Standards Institute)	Eiropas telesakaru standartu institūts
EUTELTRACS (EUTELsat Transport Ranging and Communication Service)	Eiropas telesakaru satelītu organizācijas pozicionēšanas un sakaru dienests
FB (Base Station)	Mobilo sakaru bāzes stacija
FM 56	WG FM darba grupa 56
FSS (Fixed-satellite service)	Fiksētais satelītu dienests
FWA (Fixed Wireless Access)	Fiksētā bezvadu piekļuve
GADSS (Global Aeronautical Distress and Safety System)	Globālās gaisa kuģniecības briesmu un drošības sakaru sistēmas
GMDSS (Global Maritime Distress and Safety System)	Globālā kuģniecības briesmu un drošības sakaru sistēma
GSM (Global System for Mobile Communications)	Globālā mobilo sakaru sistēma
GSM-R (GSM for Railways)	GSM standarta mobilo sakaru sistēma dzelzceļiem
GSO (Geostationary-Satellite Orbit)	Ģeostacionārā satelīta orbīta
HAPS (High Altitude Platform Stations)	Liela augstuma platformas stacijas
HDFSS (High density applications in fixed satellite service)	Fiksētā satelītu dienesta augsta blīvuma lietojumi
HEST (High e.i.r.p. Satellite Terminal)	Augstas e.i.r.p. satelītu galiekārta
HTA (Heavier Than Air)	Smagāks par gaisu
ICAO (International Civil Aviation Organization)	Starptautiskā civilās aviācijas organizācija
IMT (International Mobile Telecommunications)	Starptautiskie mobilie telesakari
IMT-2000	Starptautiskie mobilie telesakari 2000
IMT-2020	Starptautiskie mobilie telesakari 2020 (ITU termins apzīmē 5G)
IoT (Internet of Things)	Lietu internets
ISM (Industrial, Scientific and Medical Applications (of radio))	Radiolietojumi rūpniecībā, zinātnē un medicīnā
ITU (International Telecommunication Union)	Starptautiskā telesakaru savienība
ITU-R (International Telecommunication Union – Radiocommunication Sector)	Starptautiskās telesakaru savienības radiosakaru sektors
ITS (Intelligent Transport System)	Intelektiskās transporta sistēmas
LDz	Latvijas dzelzceļš
LEST (Low e.i.r.p. Satellite Terminal)	Zemas e.i.r.p. satelītu galiekārta
LOFAR (Low-Frequency Array)	Zemfrekvences antenu režģis – radiointerferometrs (radioteleskops)
LPWAN (Low Power Wide Area Network)	Zemas jaudas plaša apgabala tīkls
LSA (Licensed Shared Access)	Licencētā koplietošanas piekļuve
LTA (Lighter-Than-Air)	Vieglāks par gaisu
LTE (Long Term Evolution)	Starptautisko mobilo telesakaru sistēma LTE
LTE-MTC (LTE Machine Type Communication)	LTE mašīnu tipa radiosakari
LTE-eMTC (LTE evolved MTC)	Uzlabotie LTE mašīnu tipa radiosakari
M2M (Machine-to-Machine)	Mašīna-mašīna sakari
MESs (Mobile Earth Stations)	Mobilās Zemes stacijas
MFCN (Mobile/Fixed Communications Networks)	Mobilie un fiksētie sakaru tīkli
MGWS (Multiple Gigabit Wireless Systems)	Vairāku gigabitu bezvadu sistēmas
MIFR (Master International Frequency Register)	ITU galvenais starptautiskais frekvenču reģistrs
ML (Mobile Station)	Mobilā stacija
MSS (Mobile Satellite Service)	Mobilais Satelītu dienests
MTC (Machine Type Communication)	Mašīnu tipa radiosakari
MVDS (Multipoint Video Distribution System)	Televīzijas daudzpunktu izplatīšanas sistēma
MWS (Multimedia Wireless System)	Multimediju bezvadu sistēma
NB-IoT (Narrowband IoT)	Šaurjoslas IoT
NEDDIF (The North-Eastern Digital Dividend Implementation Forum)	Eiropas Austrum-Ziemeļu valstu sakaru administrāciju pārstāvju darba grupa
NRFP	Nacionālais radiofrekvenču plāns (MK noteikumi Nr.1151)
NGSO (Non-Geostationary-Satellite Orbit)	Neģeostacionārā satelīta orbīta
PAMR (Public Access Mobile Radio)	Publiskās piekļuves mobilo radiosakaru sistēma
PFD (Power Flux Density)	Jaudas plūsmas blīvums
PMR (Professional Mobile Radio)	Profesionālo mobilo radiosakaru sistēma
PT (Project Team)	ECC Projektu grupa
PT1	ECC darba grupa PT1
Radio Regulations (RR)	ITU Radionoteikumi
RAS (Radio astronomy service)	Radioastronomijas dienests
RCC (Regional Commonwealth in the Field of Communications)	Valstu reģionālā sadraudzība sakaru jomā
RFPN	Radiofrekvenču plānošanas nodaļa
RLAN (Radio Local Area Network)	Bezvadu lokālais tīkls
RR (Radio Regulations)	ITU Radionoteikumi
RR 5.xxx	ITU Radionoteikumu 5. panta zemsvītras piezīme
RR xxx	ITU Radionoteikumu punkts
RRL	Radiorelejlīnija, fiksēto radiosakaru sistēma
RSC, RSCOM (Radio Spectrum Commitee)	Eiropas Komisijas Radio Spektra komiteja
RSPG (Radio Spectrum Policy Group)	Eiropas Komisijas Radio Spektra Politikas grupa
RSPP (Radio Spectrum Policy Programme)	Radiofrekvenču spektra politikas programma
RSTT.FRQ (Radiocommunications Systems between Train and Tracksides)	Radiosakaru sistēmas starp vilcienu un sliežu ceļa iekārtām, frekvences
RSTT.USAGE (Radiocommunications Systems between Train and Tracksides)	Radiosakaru sistēmas starp vilcienu un sliežu ceļa iekārtām, lietojums
SAB (Service Ancillary to Broadcasting)	Apraides palīgdienests
SAP (Service Ancillary to Program Making)	Palīgdienests (apraides) programmu veidošanai
SDL (Supplemental Downlink)	Papildu lejuplīnija
SE 19	WG SE darba grupa 19
S-PCS (Satellite Personal Communications System)	Satelītu personālo sakaru sistēma
SPRK	Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
SRD (Short Range Devices)	Maza darbības attāluma ierīces
SRD MG (Short Range Devices Management Group)	Maza darbības attāluma ierīču darba grupa
SRR (Short Range Radars (Automotive))	Automobiļu tuvdarbības radari
SRS (Space Research Service)	Kosmosa izpētes dienests
SUL (Supplementary Uplink)	Papildu augšuplīnija
TBD (To be developed)	Tiks izstrādāts
TETRA (Trans European Trunked Radio, Terrestrial Trunked Radio)	Eiropas grupveides radiosakaru sistēma, zemes grupveides radiosakaru sistēma
TIES (Telecommunication Information Exchange Service)	Telesakaru informācijas apmaiņas pakalpojums
TRP (Total Radiated Power)	Kopējā izstarotā jauda
UE (User Equipment)	Galiekārta
UMTS (Universal Mobile Telecommunications System)	Universālā mobilo telesakaru sistēma
VARAM	Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija
VAS ES	Valsts akciju sabiedrība “Elektroniskie sakari”
VDES (VHF data exchange system)	VHF datu apmaiņas sistēma
VHF (Very High Frequency Band)	Metru viļņu diapazons
Wi-Fi	Bezvadu lokālais tīkls
WiMax (Worldwide Interoperability for Microwave Access)	Starptautisko mobilo telesakaru sistēma
WARC (World Administrative Radio Conference)	Pasaules administratīvā radiosakaru konference
WARC-92	1992. gada Pasaules administratīvā radiosakaru konference
WAS (Wireless Access Systems)	Bezvadu piekļuves sistēmas
WG FM (Working Group Frequency Management)	Frekvenču pārvaldes darba grupa
WG SE (Working Group Spectrum Engineering)	Frekvenču Inženierijas darba grupa
WMO (World Meteorological Organization	Pasaules Meteoroloģijas organizācija
WP (Working Party)	Darba grupa
WP 5D (Working Party 5D)	ITU-R darba grupa 5D
WPR (Wind Profiler Radars)	Radari vēja parametru noteikšanai
WPT (Wireless Power Transfer)	Enerģijas bezvadu padeve
WRC (World Radiocommunication Conference)	Pasaules radiosakaru konference
WRC-2000	2000. gada Pasaules radiosakaru konference
WRC-07	2007. gada Pasaules radiosakaru konference
WRC-12	2012. gada Pasaules radiosakaru konference
WRC-15	2015. gada Pasaules radiosakaru konference
WRC-19	2019. gada Pasaules radiosakaru konference
WRC-23	2023. gada Pasaules radiosakaru konference

ATSAUCES

¹ Ja nepieciešams, iekļaujot pētījumus attiecībā uz dienestiem blakus joslās

²Veicot pētījumus joslā 24,5-27,5 GHz, jāņem vērā vajadzību nodrošināt aizsardzību esošām zemes stacijām un turpmāko uztverošo zemes staciju izvietošana ar EESS (space-to-Earth) un SRS (space-to-Earth) sadalījumu 25,5-27 GHz frekvenču joslā.

³ “STRATEGIC SPECTRUM ROADMAP TOWARDS 5G FOR EUROPE. RSPG Second Opinion on 5G networks. RADIO SPECTRUM POLICY GROUP. RSPG18-005 FINAL. Brussels, 30 January 2018”

⁴https ://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2016/EN/1-2016-587-EN-F1-1.PDF

⁵ https ://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2016/EN/1-2016-588-EN-F1-1.PDF

⁶ “Mandate to CEPT to develop harmonised technical conditions for spectrum use in support of the introduction of next-generation (5G) terrestrial wireless systems in the Union”. European Commission Radio Spectrum Committee Working Document. DG CONNECT/B4 RSCOM16-40rev3. Brussels, 7 December, 2016

⁷A Spectrum Roadmap for IoT. Opinion on the Spectrum Aspects of the Internet-of-things (IoT)

including M2M. RSPG17-006 FINAL. Brussels, 09 November 2016.

⁸ITU Workshop on Spectrum Management for Internet of Things Deployment (Geneva, 22 November 2016)

⁹ ECC report 266 “The suitability of the current ECC regulatory framework for the usage of Wideband and Narrowband M2M in the frequency bands 700 MHz, 800 MHz, 900 MHz, 1800 MHz, 2.1 GHz and 2.6 GHz”

¹⁰http ://www. huawei.com/minisite/iot/img/nb_iot_whitepaper_en.pdf

¹¹ https ://www. itu.int/dms_pub/itu-r/opb/res/R-RES-R.66-2015-PDF-E.pdf

Konsultācijas var saņemt:

Guntis Ancāns - Eksperts publisko mobilo sakaru jautājumos

Tālr.: +371 67 333 034 (Lietvedība)
E-pasts: guntis.ancans@vases.lv