Frekvenču joslu piešķiršana auto augstas izšķirtspējas radaru sistēmām veicinās satiksmes drošības uzlabošanos, bet jaunu joslu identificēšana mobilajiem sakariem nodrošinās aizvien augošo sabiedrības pieprasījumu pēc ātriem un kvalitatīviem mobilajiem pakalpojumiem.
“Straujā mobilo sakaru tehnoloģiju attīstība un to pieaugošā loma citu tautsaimniecības nozaru sekmīgā attīstībā un efektivitātes paaugstināšanā izvirza jaunus izaicinājumus ierobežotā frekvenču diapazona efektīvā plānošanā un piešķiršanā, kas bija 2015. gada Pasaules Radiosakaru konferences primārais uzdevums,” VAS Elektroniskie sakari rīkotajā preses konferencē par šogad gaidāmajām aktualitātēm sakaru nozarē uzsvēra Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis. Viņš arī pastāstīja, ka 2015. gada nogalē notikušajā Pasaules Radiosakaru konferencē Ženēvā tika pieņemts lēmums par papildu frekvenču joslu piešķiršanu dažādām vajadzībām, tostarp auto augstas izšķirtspējas radaru sistēmām un bezpilota lidaparātu sakariem.
Mobilajiem sakariem kļūstot pieejamākiem un ātrākiem, rodas daudz plašākas iespējas tos izmantot dažādu pakalpojumu nodrošināšanai, piemēram, viedo automašīnu tehnoloģijām. Lai paaugstinātu autosatiksmes drošību un samazinātu avāriju skaitu uz ceļiem, jaunākās automašīnas ir aprīkotas ar dažādām radiosistēmām, kuras palīdz organizēt satiksmi, ļauj sazināties ar citām automašīnām vai ceļa infrastruktūras elementiem, identificēt apkārtējās vides ietekmi un noteikt iespējamos draudus satiksmes drošībai. Tādēļ jau tagad automašīnas tiek aprīkotas ar radaru sistēmām, kas identificē citus satiksmes dalībniekus, signalizējot, ka jāsāk bremzēt, jāpalielina distance vai kā citādāk jānovērš apdraudējums. Konferencē lēma piešķirt frekvenču joslu tuvas darbības un augstas izšķirtspējas automašīnu radaru sistēmām.
VAS Elektroniskie sakari Tehniskā departamenta direktors Māris Aleksandrovs un Radiofrekvenču plānošanas nodaļas vadītājs Rinalds Ritmanis žurnālistus informēja par galvenajām tuvākajā nākotnē sagaidāmajām tendencēm 4G sakaru attīstībā un identificēja iespējamās joslas, kuras tiks pētītas 5G sakaru paredzēšanai. Pasaules Radiosakaru konferencē valstis vienojās par papildus frekvenču joslu noteikšanu 4G mobilo sakaru sistēmu turpmākai attīstībai, kā arī identificēja iespējamās joslas nākamās paaudzes, jeb 5G mobilo sakaru sistēmām. Tā kā Konferencē papildus iedalītās joslas mobilo sakaru sistēmām šobrīd gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs tiek lietotas citiem sakaru veidiem, piemēram, televīzijas apraidei, fiksētajām platjoslas sistēmām, gaisa kuģniecības radionavigācijas sistēmām lidmašīnu satiksmes nodrošināšanai, tad VAS Elektroniskie sakari speciālisti ir uzsākuši sakaru sistēmu savstarpējās saderības pētījumus, kā arī uzrunājuši kaimiņvalstis, lai vienotos par frekvenču lietošanas tehniskajiem nosacījumiem ar mērķi nākotnē nodrošināt šo frekvenču joslu pieejamību arī mobilajiem sakariem.
Mobilo sakaru 5G sistēmas ir paredzamas ar sevišķi ātru datu pārraides ātrumu, kas varētu būt mērāms jau Gbit/s, tāpēc Pasaules Radiosakaru konferencē šiem sakariem turpmākai izpētei tika identificētas augšējo frekvenču diapazonu joslas virs 20 GHz un līdz 100 GHz diapazonā. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi ar mobilo sakaru tehnoloģiju paaudžu maiņu 5 līdz 10 gadu ciklā, sagaidāms, ka 5G sakari varētu būt pieejami jau pēc 5-10 gadiem. Pasaules Radiosakaru konferencē tika pieņemts lēmums, ka lidojumu drošībai nepieciešams atvēlēt papildus iespējas ADS-B frekvenču izmantošanā. Šobrīd lidmašīnas virs okeāniem un neapdzīvotiem zemes nostūriem reālā laikā nav izsekojamas, jo šīs vietas nav iespējams nodrošināt ar simtprocentīgu gaisa kontroles sakaru pārklājumu. Jaunā sistēma paredz automātisko atkarīgās novērošanas apraides sistēmu ADS-B lietošanu, kas saziņai papildus izmanto satelītos uzstādītos uztvērējus, tādējādi nodrošinot precīzi noteiktu lidmašīnu atrašanās vietu un datus par to tehniskajiem parametriem nepārtrauktas saziņas režīmā. Šīs izmaiņas pozitīvi ietekmēs ikvienu avio pasažieri, jo, nepārtraukti sekojot līdzi lidmašīnas kustībai, būs iespēja ātrāk pamanīt izmaiņas un atrast precīzu tās atrašanās vietu.
Konferences laikā tika nolemts arī mazināt procedūru apjomu piko satelītu, tādu kā Latvijas VENTA-1, reģistrācijai un izmantošanai ar atvieglotiem nosacījumiem. Jautājums tika saskaņots un iekļauts izskatīšanai nākamās Konferences darba kārtībā 2019. gadā. Atzīmējams ir fakts, ka VAS Elektroniskie sakari šonedēļ ir izsniegusi radiofrekvenču lietošanas atļauju VENTA-1 satelītam, kas ir viens no priekšnoteikumiem, lai šis satelīts varētu uzsākt darbu izplatījumā.
Sīkāka informācija:
Ilze Bertāne
VAS ES korporatīvās komunikācijas vadītāja
27576966
Ilze.Bertane@vases.lv
