Mūžam kustīgajā un vēl joprojām rudenī ziedošajā Ženēvā, kuru ieskāvuši iespaidīgie Alpu un Juras kalni, no 2. novembra norisinās Starptautiskās telesakaru savienības (ITU) rīkotā Pasaules Radiosakaru konference WRC-15. Pilsēta pie Ženēvas ezera, kura pie sevis izmitinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvniecību un vairākas tās specializētās aģentūras, laipni sagaidīja 3343 delegātus un 584 novērotājus uz Pasaules radiosakaru konferenci.
Uzsākot konferences darbu, tika ievēlēts konferences priekšsēdētājs Mr Festus Yusufu Narai Daudu (Nigeria), konferences struktūru vadītāji un izveidotas komitejas, darba grupas un apakšgrupas.
Latvijai nozīmīgākie jautājumi iekļauti 4., 5. un 6. komitejas dienaskārtībā. Ik dienu vidēji notiek 50 līdz 60 oficiālās sanāksmes un neskaitāms daudzums neformālu tikšanos.
Latvijas delegācija plenārsēdē
Latvijas delegāti veiksmīgi pabeidza sarežģītos vienošanās procesus par plānoto mobilo sakaru tīklu staciju aizsardzību 700 MHz joslā no kaimiņvalstu aeronavigācijas sistēmām (IMT – ARNS) ar divu starpvalstu nolīgumu noslēgšanu (ar Krieviju un Baltkrieviju).
Latvijas delegāti veiksmīgi pabeidza sarežģītos vienošanās procesus par plānoto mobilo sakaru tīklu staciju aizsardzību 700 MHz joslā no kaimiņvalstu aeronavigācijas sistēmām (IMT – ARNS) ar divu starpvalstu nolīgumu noslēgšanu (ar Krieviju un Baltkrieviju).
Latvijas – Baltkrievijas nolīguma parakstīšana
Gan Latvijai, gan ļoti daudzām citām valstīm vieni no aktuālākajiem darba kārtības punktiem ir saistīti ar televīzijas apraides un mobilo sakaru IMT frekvenču joslu izmaiņām. Abos jautājumos notika sākotnējā dokumentu izskatīšana, bet galarezultāts vēl netika sasniegts. Runājot par TV apraidi, deviņi Amerikas štati, dažas Āfrikas valstis (Ēģipte u.c.) un Somija cenšas panākt detalizētu jautājuma par UHF 470-694 MHz joslas sadalīšanu izskatīšanu, nolūkā panākt joslas sadalīšanu uz koprimāriem nosacījumiem IMT, ko kategoriski nevēlas CEPT, Āfrikas reģionālā organizācija, RCC un u.c. CEPT vadība aicina dalībvalstis darboties pret šādu iespēju.
Runājot par mobilo sakaru IMT frekvenču joslu izmaiņām, apspriežu galvenais jautājums bija CEPT valstu nolīgumu sagatavošana un parakstīšana ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu par IMT – ARNS savstarpējo koordināciju. Latvijas sagatavotie nolīgumi tika atkārtoti izskatīti ar Krieviju un Baltkrieviju. Pēc minēto līgumu parakstīšanas CEPT pabeidza ECP sagatavošanu par darba kārtības punktu AI 1.2. Uz vienošanās pamata ar Krieviju CEPT tajā norādīja C4 kā atbalstīto metodi IMT-ARNS koordinācijai. Valstīm balsojot, Latvija atbalstīja šo ECP. CEPT vadība to iesniedza konferencē.
Galarezultātu šajā konferencē ir sasnieguši jūras kuģniecības UHF diapazona sakaru kanālu skaita palielināšanas jautājuma (A.I. 1.15) un lidmašīnās ieviešamo bezvadu sistēmu (A.I. 1.17) jautājumu risinātāji, kuri darba grupās un komitejā pabeidza darbu ar pozitīvu rezultātu.
Izskatās, ka līdzīgi būs ar globālo lidojumu izsekošanas (GFT – Global Flight Tracking) jautājumu, jo pēc Malaizijas avio lainera MH370 pazušanas 2014. gada 8. martā, visas valstis un iesaistītās organizācijas ir vienisprātis, ka lidojumu drošībai nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību arī šajā modernajā laikmetā un atvēlēt visus iespējamos resursus drošības palielināšanai. Tādējādi paredzams, ka automātiskā atkarīgās novērošanas apraides sistēma ADS-B varēs papildus izmatot arī satelītos uzstādītus uztvērējus, lai no jebkuras vietas pasaulē varētu precīzi noteiktu gaisa kuģu atrašanās vietu un iegūt datus par tā tehniskajiem parametriem tiešsaistes režīmā.
Uz šo konferenci Latvija iesniedza priekšlikumu svītrot Latvijas nosaukumu divās Radionoteikumu zemsvītras piezīmēs. Inārs Jēkabsons (VAS ES) ar šo priekšlikumu iepazīstināja pārējās valstis, kuras iebildumus neizteica. Šī darba kārtības punkta ietvaros jāveic citu valstu pieteikumu analīze no Latvijas interešu viedokļa.
Papildus konferences darbam, izmatojot iespēju personīgi satikt visu valstu sakaru administrāciju pārstāvjus, četriem no astoņu valstu pārstāvjiem, kuri pagaidām nav atbildējuši uz Latvijas koordinācijas pieprasījumu par satelīta Venta-1 frekvenču piešķīrumu 2 GHz staram, tika nodotas VAS ES iepriekšējo vēstuļu kopijas un lūgts, lai tās nodod attiecīgajam savas valsts speciālistam ar lūgumu paātrināt jautājuma izskatīšanu.
Lielākajā daļā konferences darba kārtības jautājumu notiek sākotnējā dokumentu izskatīšana, un paredzams, ka galarezultāts daudzos jautājumos būs saredzams tikai konferences beigās.
Gan Latvijai, gan ļoti daudzām citām valstīm vieni no aktuālākajiem darba kārtības punktiem ir saistīti ar televīzijas apraides un mobilo sakaru IMT frekvenču joslu izmaiņām. Abos jautājumos notika sākotnējā dokumentu izskatīšana, bet galarezultāts vēl netika sasniegts. Runājot par TV apraidi, deviņi Amerikas štati, dažas Āfrikas valstis (Ēģipte u.c.) un Somija cenšas panākt detalizētu jautājuma par UHF 470-694 MHz joslas sadalīšanu izskatīšanu, nolūkā panākt joslas sadalīšanu uz koprimāriem nosacījumiem IMT, ko kategoriski nevēlas CEPT, Āfrikas reģionālā organizācija, RCC un u.c. CEPT vadība aicina dalībvalstis darboties pret šādu iespēju.
Runājot par mobilo sakaru IMT frekvenču joslu izmaiņām, apspriežu galvenais jautājums bija CEPT valstu nolīgumu sagatavošana un parakstīšana ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu par IMT – ARNS savstarpējo koordināciju. Latvijas sagatavotie nolīgumi tika atkārtoti izskatīti ar Krieviju un Baltkrieviju. Pēc minēto līgumu parakstīšanas CEPT pabeidza ECP sagatavošanu par darba kārtības punktu AI 1.2. Uz vienošanās pamata ar Krieviju CEPT tajā norādīja C4 kā atbalstīto metodi IMT-ARNS koordinācijai. Valstīm balsojot, Latvija atbalstīja šo ECP. CEPT vadība to iesniedza konferencē.
Galarezultātu šajā konferencē ir sasnieguši jūras kuģniecības UHF diapazona sakaru kanālu skaita palielināšanas jautājuma (A.I. 1.15) un lidmašīnās ieviešamo bezvadu sistēmu (A.I. 1.17) jautājumu risinātāji, kuri darba grupās un komitejā pabeidza darbu ar pozitīvu rezultātu.
Izskatās, ka līdzīgi būs ar globālo lidojumu izsekošanas (GFT – Global Flight Tracking) jautājumu, jo pēc Malaizijas avio lainera MH370 pazušanas 2014. gada 8. martā, visas valstis un iesaistītās organizācijas ir vienisprātis, ka lidojumu drošībai nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību arī šajā modernajā laikmetā un atvēlēt visus iespējamos resursus drošības palielināšanai. Tādējādi paredzams, ka automātiskā atkarīgās novērošanas apraides sistēma ADS-B varēs papildus izmatot arī satelītos uzstādītus uztvērējus, lai no jebkuras vietas pasaulē varētu precīzi noteiktu gaisa kuģu atrašanās vietu un iegūt datus par tā tehniskajiem parametriem tiešsaistes režīmā.
Uz šo konferenci Latvija iesniedza priekšlikumu svītrot Latvijas nosaukumu divās Radionoteikumu zemsvītras piezīmēs. Inārs Jēkabsons (VAS ES) ar šo priekšlikumu iepazīstināja pārējās valstis, kuras iebildumus neizteica. Šī darba kārtības punkta ietvaros jāveic citu valstu pieteikumu analīze no Latvijas interešu viedokļa.
Papildus konferences darbam, izmatojot iespēju personīgi satikt visu valstu sakaru administrāciju pārstāvjus, četriem no astoņu valstu pārstāvjiem, kuri pagaidām nav atbildējuši uz Latvijas koordinācijas pieprasījumu par satelīta Venta-1 frekvenču piešķīrumu 2 GHz staram, tika nodotas VAS ES iepriekšējo vēstuļu kopijas un lūgts, lai tās nodod attiecīgajam savas valsts speciālistam ar lūgumu paātrināt jautājuma izskatīšanu.
Lielākajā daļā konferences darba kārtības jautājumu notiek sākotnējā dokumentu izskatīšana, un paredzams, ka galarezultāts daudzos jautājumos būs saredzams tikai konferences beigās.
