Autors: Jānis Bārda, VAS Elektroniskie sakari (VAS ES) valdes priekšsēdētājs
Latviešiem raksturīga viensētnieka mentalitāte, taču tā uz sadarbību nevirza. Mūsdienu uzņēmējdarbības vide ir atvērta, draudzīga, pretimnākoša. Tāpēc, ja gribam panākt straujāku un plašāku valsts kapitālsabiedrību izaugsmi un piesaistīt ārvalstu investoru finansējumu, viensētnieka mentalitātes gēns ir jāapslāpē, koncentrējot spēkus uz sadarbību.
Pašlaik, šķiet, nevienam vairs nav šaubu, ka tehnoloģijas un inovācijas ir resurss, kas nākotnē noteiks, kura valsts būs stipra, droša un bagāta, bet kura – ne tik ļoti. Vairāk izlēmības ambiciozu projektu īstenošanā, lielāka drosme apgūt dažādus eksporta tirgus un mazāk birokrātijas – tie ir galvenie priekšnoteikumi, lai straujāk attīstītu inovācijas valsts kapitālsabiedrību ikdienā. Vienlaikus tas ir kā apburtais loks – valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska loma ne tikai valsts ekonomiskajā izaugsmē, bet arī inovāciju un tehnoloģiju attīstībā, bez kuras digitalizācijas laikmetā izaugsme nav iedomājama. Jo nereti tieši lielie uzņēmumi spēj ieguldīt pietiekami daudz resursu pētniecībā un jaunu ideju radīšanā, stiprinot Latvijas starptautisko konkurētspēju inovāciju jomā.
Pirms sešiem gadiem, kad saujiņa Latvijas valsts kapitālsabiedrību izveidoja Inovāciju attīstības iniciatīvu, mūsu pārliecību par nepieciešamību attīstību balstīt inovācijās daudzi uztvēra ar skepsi. Daudziem tas šķita neiespējami – pārāk lieli birokrātiskie šķēršļi un kontrole, pārāk mazi pieejamie finanšu resursi un pārāk neparedzams iznākums. Šogad jau sesto gadu tikāmies “Inovāciju forumā”, un ar gandarījumu var teikt, ka skepse ir izplēnējusi. Šo gadu laikā no saujiņas domubiedru esam izauguši par plašu kopienu, kas ne tikai tic, ka attīstība ir jābalsta inovācijās un mūsdienu tehnoloģijās, bet arī īsteno to dzīvē.
Pēdējo gadu laikā īpaši labi redzams, ka iniciatīvas dalībnieki veido spēcīgas partnerības. Tikai tā – ciešā sazobē, mācoties vienam no otra, pārņemot labās prakses un izvairoties no citu pieļautajām kļūdām, daloties pieredzē un sadarbojoties kopīgos projektos, apvienojot zināšanas un resursus, – varēsim piepildīt valsts gaidas par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību iziešanu eksporta tirgos.
Protams, šajā ceļā mēs sagaidām arī valsts atbalstu, piemēram, veicot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos vai palīdzot izvirzīt kapitālsabiedrību nākotnes attīstības pamatvirzienus, definējot valsts ekspektācijas Gaidu vēstulēs.
Galvenais šķērslis straujākai kapitālsabiedrību iziešanai eksporta tirgos šobrīd ir pārmērīgs regulatīvais ietvars, kas nav savienojams ar jēgpilnu virzību tirgū.
Noteikti nevar apgalvot, ka sadarbība ar valsts pārvaldi nenotiktu. Pēdējā gada laikā izvērtusies kvalitatīva diskusija ar Valsts kontroli, Iepirkumu uzraudzības dienestu un Konkurences padomi, laužot mītu par uzraugošo institūciju nevēlēšanos un neieinteresētību palīdzēt un sadarboties. Gluži pretēji – šis gads ir apliecinājis, ka arī uzraugošās iestādes apzinās inovāciju attīstības pievienoto vērtību un labprāt neliedz padomu ne valsts, ne pašvaldību kapitālsabiedrībām. Tomēr ir nepieciešamas izmaiņas regulējumā un atskaišu sistēmā, lai procesu pavērstu no birokrātijas rezultāta virzienā.
Ja iniciatīvas pirmsākumos daudz runājām par inovāciju kultūru, tagad to fiziski iedzīvina arvien vairāk uzņēmumu, kas apzinās inovāciju jaunrades potenciālu, arvien vairāk dalās savā pieredzē un ļauj mācīties citiem. Lielisks piemērs ir tādi uzņēmumi kā LMT un Latvijas Valsts meži, kas ir iniciatīvas kodols jau no paša sākuma un sava veida kapitālsabiedrību celmlauži izpētē un inovāciju attīstībā. Viņu pieredze māca un iedvesmo daudzus publiskā un privātā sektora uzņēmumus.
Tikai strādājot kopā un koordinēti, inovācijas būs resurss, kas kalpos par pamatu Latvijas ekonomiskajai izaugsmei, par kuru tik bieži runājam. Tikai mācoties un sadarbojoties, varam augt un attīstīties, tāpēc savstarpēja pieredzes un domu apmaiņa ir vērtīgs ieguvums ikvienam uzņēmumam un valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai.
