Latvija ir viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas ieviesusi 5G tīklu, turklāt jau otro gadu pēc kārtas 5G tehnoloģiju eksperti tieši Rīgā pulcēsies starptautiskajā “5G Techritory” forumā, lai diskutētu par tālāko 5G tehnoloģiju attīstību. Cik liela ir iespējamība, ka Latvija pati varētu ieņemt vadošu pozīciju 5G jomā Eiropas un pat pasaules mērogā, kļūstot par 5G viedvalsti?
Meteoroloģiski 2019. gads, visticamāk, neieies vēsturē ar rekordkarstu vasaru, bet, caur 5G prizmu raugoties, paveras pavisam cits skats. Startu pirmā 5G tīkla darbībai Latvijā deva LMT, savukārt Tele2 paziņoja par 5G mobilo sakaru bāzes stacijas uzstādīšanu. Turklāt LMT kopā ar pasaulē pazīstamo bezvadu iekārtu un rūteru zīmolu no Latvijas “MikroTik” prezentēja 5G rūtera prototipu un paziņoja par sadarbību 5G interneta rūteru ražošanā Latvijā.
Diskusijas par 5G solās būt aktīvas arī šomēnes, jo jau novembra beigās Rīgā otro gadu pēc kārtas norisināsies Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forums “5G Techritory”. Forums pulcēs teju tūkstoti vadošo 5G ekosistēmas dalībnieku, uzņēmēju un politikas veidotāju no visas pasaules, uz pāris dienām padarot Rīgu par Eiropas 5G galvaspilsētu.
Šeit gan atklājas situācijas paradokss – neraugoties uz to, ka foruma laikā tieši Rīga un Latvija kļūs par vienu no 5G aktualitāšu centrālajiem punktiem, nevarētu teikt, ka Latvijas sabiedrībā par 5G valdītu absolūta vienprātība. Paralēli iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas interesējas par 5G ieguvumiem, sociālajos medijos aktivizējušies arī 5G sazvērestības teoriju piekritēji un pretaktīvisti. Saskaņā ar SKDS datiem trešā daļa Latvijas iedzīvotāju iestājas par 5G ieviešanu, savukārt piektā daļa ir pret to.
Vai Latvijai ir vajadzīgs 5G, kādi būtu galvenie ieguvumi un vai patiešām šajā jomā esam tik konkurētspējīgi, lai spētu sacensties ar lielākajiem Eiropas un pasaules tehnoloģiju centriem?
5G piedāvātās iespējas – dronu mākoņi un robotaksometri
5G ir piektā un šobrīd jaunākā mobilo sakaru tehnoloģiju paaudze, kas paredz nodrošināt optikas interneta pieslēgumiem līdzvērtīgu bezvadu interneta pieredzi. Ja ar 4G tehnoloģiju augstas izšķirtspējas video varēja skatīties bez WiFi pieslēguma un failu lejupielāde aizņēma dažas sekundes, tad ar 5G lielu failu lejupielāde notiks desmit reižu ātrāk – teju acumirklī. Proti, 5G tehnoloģija nodrošina mobilā interneta ātrumu līdz pat vienam gigabitam (1000 megabitu) sekundē. 4G tīkli spējuši nodrošināt 100–150 megabitu sekundē.
Tomēr ātra failu lejupielāde un plūstoša mobilo spēļu pieredze viedtālrunī nebūt nav būtiskākā 5G priekšrocība. Kā norāda foruma “5G Techritory” programmas direktors un VAS “Elektroniskie sakari” Attīstības un klientu vadības departamenta direktors Neils Kalniņš, visvairāk 5G tehnoloģijas noderēs mašīnsaziņā un lai savienotu mākslīgā intelekta rīkus ar tā dēvēto lietu internetu (Internet of Things, IoT). Daži piemēri – ar 5G varēsim koordinēt bezpilota dronu mākoni, kas lido virs pilsētas un veic sūtījumu piegādi, vai pilsētās parādīsies robotaksometri, kas darbosies bez cilvēka atbalsta.
Nākotnē jutīsim arī citus uzlabojumus pilsētu infrastruktūrā, piemēram, tādi dati kā industriālo iekārtu (ūdens un elektrības tīkli) un sabiedriskā transporta darbība tiks vadīta tieši pa 5G mobilo sakaru tīklu lietu internetā. Tātad, izmantojot viedo satiksmes menedžmenta sistēmu, varētu samazināties sastrēgumu un arī satiksmes negadījumu skaits, jo luksoforu signāli mainītos, balstoties uz reālā laika satiksmi, ko savukārt piefiksētu viedie sensori un kameras 5G tīklā.
Ne mazāk svarīgi būtu arī 5G uzlabojumi telemedicīnas jomā. Pateicoties 5G tīklam, medicīnas roboti varētu attālināti veikt steidzamas ķirurģiskas procedūras, jo datu pārraides ātrums ļautu robota operatoram izjust pieskārienus pacientam.
Photo by Umberto on Unsplash
Latvijas gatavība – augsta
Saskaņā ar interneta ātruma mērīšanas servisa “Ookla” interaktīvo karti 5G tīkls darbojas vairāk nekā 25 valstīs visā pasaulē. Līdz ar 5G “iedarbināšanu” jūlijā Latvija kļuvusi par vienu no pirmajām valstīm Eiropā, kur sākta 5G sakaru tīkla ieviešana. 5G tīkls šobrīd ir pieejams arī Igaunijā un Polijā, savukārt Lietuvā, Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Francijā, Portugālē tas tīkls vēl nav pieejams.
Jaunākie ziņojumi liecina, ka visgatavākās (5G-ready) 5G ieviešanai un visaptverošam pielietojumam ir ASV, kas dala līderpozīciju ar Ķīnu. Cieši seko arī citas Āzijas valstis, tostarp Dienvidkoreja, Japāna un Indija. Neils Kalniņš gan uzsver, ka šie rādītāji nav pavisam objektīvi, jo balstīti publisko paziņojumu skaitā. Viņaprāt, daudz būtiskāks ir 5G tehnoloģiju pielietojums pēc būtības.
“Latvijas gatavība šiem risinājumiem ir ļoti augsta, ņemot vērā to, cik inovatīvi ir mobilie operatori, kas darbojas mūsu valstī. Mums ir arī ārkārtīgi kvalificēti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumi, tādēļ Latvijai ir ļoti lielas perspektīvas šajā jomā.”
Tomēr pats svarīgākais, pēc Kalniņa domām, ir attīstības pakāpe pasaulē kopumā. “Nevienam nekā nav, un vēsturiski šādi apstākļi nav bieži. To var salīdzināt ar rūpniecisko revolūciju, kad “Fords” (ASV autobūves kompānija – aut.) ieviesa konveijeru.” Līdzībās runājot, visām valstīm – Latvijai, ASV, Ķīnai, Vācijai, Dānijai u. c. – pašlaik ir līdzvērtīgas iespējas 5G konveijeru attīstīt tālāk. “Šeit atkal Latvijai vēsturiski ir lielas priekšrocības, piemēram, attīstītas inženieriskās prasmes mehatronikā. Ja spēsim to kvalitatīvi izmantot, piemēram, esošajiem dronu ražotājiem Latvijā sadarbojoties ar mobilo sakaru operatoriem, šīs sadarbības rezultātā varēsim radīt produktus, kas spētu konkurēt pasaules mērogā,” ir pārliecināts Neils Kalniņš.
Jāstiprina valsts un pašvaldību atbalsts
Novērtējot situāciju Latvijā, politiskajā līmenī ir ļoti laba izpratne par 5G tehnoloģiju izmantošanas iespējamajām priekšrocībām. Turklāt izveidota laba vietējās un starptautiskās sadarbības platforma – “5G Techritory”.
Tomēr, runājot par mērķtiecīgu valsts atbalstu 5G tehnoloģiju attīstībai, Latvijai ir kur augt, uzskata Kalniņš. Jāstimulē, lai valsts un pašvaldību iestādes iespēju robežās iegādātos modernus 5G tehnoloģiju risinājumus, kas radīti Latvijā, nevis ārzemēs. Tādā veidā Latvijas ekonomika un uzņēmumi iegūtu līdz šim neapgūtus līdzekļus, ko izmantot jaunu, starptautiski konkurētspējīgu produktu un risinājumu radīšanā.
Tāpat Latvijas valdībai – Satiksmes, Ekonomikas, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai – būtu jāsadarbojas ar līdzīgām ministrijām Baltijas jūras reģiona valstīs. Kalniņš uzskata, ka tādējādi būtu vairāk iespēju panākt pozitīvus lēmumus par lielāku ES finansējuma piesaisti Latvijai un Baltijas valstīm.
Visbeidzot, arī pašvaldībām un valstij jāinvestē 5G tīklu attīstībā un nodrošināšanā, jo “nākotnē mobilo sakaru tīkls kļūs par tikpat svarīga infrastruktūras daļa kā šobrīd asfalts”, turklāt jāsāk domāt par telpisko plānošanu arī gaisā. Kalniņš norāda: “Patlaban domājam par ielām, apgaismes objektiem, ēku augstumu. Bet kas notiek 15, 30, 150 metru augstumā? Arī tā ir telpa, kas jāizplāno, un to jāsāk plānot jau šodien, jo agrāk vai vēlāk tur lidos droni.”
Tas gan universitātēm, gan plānošanas un aeronavigācijas uzņēmumiem paver jaunas biznesa iespējas, kā plānot un nodrošināt dronu ceļus gaisa telpā.
Photo by Jadon Kelly on Unsplash
5G tehnoloģijas darbosies sabiedrības labā
Kamēr forums “5G Techritory” gatavojas pulcēt vadošos 5G ekspertus no visas pasaules, ne visi iedzīvotāji ir entuziasma pilni padarīt Latviju par piektās paaudzes tehnoloģiju viedvalsti.
Neviennozīmīgā sabiedrības attieksme vistiešāk ietekmē politiķus, proti, viņiem ir grūti pieņemt lēmumus, kas vērsti uz tehnoloģisko progresu, tostarp 5G attīstību, ja daļa sabiedrības neizprot 5G tehnoloģiju nozīmi un ieguvumus. Neils Kalniņš aicina šādos gadījumos analizēt, kas tad īsti ir par iemeslu 5G tehnoloģiju sliktajai slavai. Viena grupa ir sociālo tīklu lietotāji, kas meklē lielu sekotāju skaitu, veidojot saturu par pseidotēmām. Otra grupa ir mērķtiecīgas sistēmas, kas organizētas ārpus Latvijas un vērstas uz valsts ekonomikas degradēšanu.
“Šīs sistēmas ir krietni bīstamākas, jo ir skaidrs – globāli neviens nav ieinteresēts, lai Latvija būtu varošākā, viedākā un stiprākā valsts pasaulē,” uzsver Kalniņš. “Mēs dzīvojam diezgan mežonīgas konkurences apstākļos. Piemēram, mūsu kaimiņi, uz austrumiem skatoties, mūs uzskata par labu kaimiņu tad, kad esam vāja valsts, nevis tad, kad esam ekonomiski stipra un patiesi neatkarīga valsts.”
Risinājums šai situācijai ir turpināt konstruktīvi un mērķtiecīgi strādāt pie tā, lai iedzīvotājus izglītotu un veidotu izpratni, kas tad īsti ir 5G, kādu ietekmi tas atstāj un kas ir elektromagnētiskie viļņi. Ievērojot pirmos ieguvumus, arī attieksme pret 5G un tā nozīmi Latvijas sabiedrībā mainīsies. “Drīzumā mēs redzēsim, ka roboauto nebrauc dzērumā, nebrauc noguris, nebrauc pārgalvīgi, brauc ar mazākiem CO2 izmešiem. Redzot šos ieguvumus, cilvēki ar laiku sapratīs, ka 5G tehnoloģijas īstenībā ir domātas tieši cilvēkiem, nevis darbojas pret cilvēkiem.”
Avots: Forbes Latvija
