Svarīgākie notikumi VASES vēsturē
|
1925 | Latvijā radiofrekvenču spektra pārvaldības pirmsākumi meklējami līdz ar radiofona jeb apraides ēras iesākšanos - pēc tam, kad 1925. gadā sāka darboties Rīgas radiofons, un, laika gaitā pieaugot radiofona klausītāju skaitam, radās nepieciešamība izveidot speciālu dienestu, kas meklē un novērš industriālos radiotraucējumus. |
|
1932 | Septembrī laikraksts Jaunākās Ziņas publicē rakstu, kas veltīts radiotraucējumu problēmām, norādot, ka šajos jautājumos jāvēršas Radiofona struktūrās. |
| 1941 | Kad sākās 2. Pasaules karš, radiotraucējumu kontroli pārtrauca, bet vēlāk tā atsākās PSRS Sakaru ministrijas pakļautībā. |
|
1960 | Sākumā ar tā laika sakaru ministra A. Aleksandrova 1960. gada 20. aprīļa pavēli Nr. 37 tika dibināts radiotraucējumu kontroles dienests, kas sākumā atradās Rīgas Radiotranslācijas tīkla sastāvā, bet pārgāja Latvijas republikāniskā radiocentra (tagad LVRTC – Latvijas Valsts Radio un Televīzijas Centrs) sastāvā. |
|
1978 | Nodibina patstāvīgu uzņēmumu - Tehniskās Radiokontroles Staciju (Служба технического радиоконтроля (СТРК)), kuras pirmais vadītājs bija Aleksandrs Hoļins, bijušais Republikāniskā radiocentra vadītājs un vēlāk Satiksmes ministra vietnieks. |
|
1986 | Tehnisko kodolu veidoja no radiocentra pārceltās struktūras: Elektrosakaru inspekcija, Radiotraucējumu kontroles dienests un Rīgas radiokontroles punkts. Lai paplašinātu darbību republikas mērogā, tika meklētas telpas radiokontroles punktiem Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē. Antenas un aparatūru saņēma centralizēti ar PSRS Sakaru ministrijas iedalījumu. 1986. gadā pēc A.Hoļina pensionēšanās par TRKS vadītāju kļūst K.Bogens. |
| 1989 | Sakaru ministrijā notika plaša mēroga pārstrukturizācija un sakaru uzņēmumu nosaukumu maiņa, un ar sakaru ministra 2. augusta pavēli Nr.75 Tehniskā radiokontroles stacija tiek pārdēvēta par Republikas radioelektronisko līdzekļu elektromagnētiskās saderības centru “Sakaru Kontrole”. Iepriekšējās darba funkcijas saglabājas. |
| 1991 | 1991. gada augustā uzņēmumā beidz pastāvēt Padomju Savienības komunistiskās partijas pirmorganizācija. Ar Sakaru ministrijas 1991. gada 9. jūlija pavēli Nr.60 Republikas radioelektronisko līdzekļu elektromagnētiskās saderības centru “Sakaru Kontrole” tiek pārveidots par Latvijas Valsts elektrosakaru inspekciju (LVEI). |
| * | 1991. gada 23. augustā Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija tiek reģistrēta Latvijas Republikas jurisdikcijā, kļūstot par patstāvīgu uzņēmumu. Kopš šī laika notiek pozitīvas pārmaiņas uzņēmuma attīstībā. |
| * | Latvija tiek uzņemta (atjaunota) kā pilntiesīga ITU locekle. |
| 1993 | Sākot ar 1993. gadu, Latvija (LVEI personā) atjauno arī darbību dažādās CEPT (Eiropas Pasta un telesakaru konference) darba grupās. LVEI funkcijas tolaik - radio frekvenču spektra plānošana, pārvaldība un izmantošanas noteikumu ievērošanas pārraudzība. Lai turpinātu sekmīgu un kvalitatīvu darbu, LVEI speciālisti aktīvi piedalās valsts normatīvās bāzes veidošanā. |
| 1994 | 1994. gada 1. janvārī sāk darboties Latvijas Republikas Amatieru radiosakaru noteikumi. |
| 1995 | Darbu uzsāk LVEI paspārnē izveidotā Radioamatieru eksaminācijas komisija, un notiek pirmais radioamatieru eksāmens. |
| * | Līdz ar kabeļtelevīzijas sistēmu parādīšanos, darba apjoms frekvenču spektra uzraudzības jomā pieaug, jo, pamatojoties uz Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta pavēli, kopš 1995. gada LVEI jāveic televīzijas un skaņas apraides kabeļtīklu sistēmu uzraudzība. |
| 1996 | Izstrādāti pirmie Skaņas un televīzijas apraides kabeļtīklu sistēmu noteikumi. |
| 1997 | 1997. gada 8. augustā uzņēmums iegūst bezpeļņas organizācijas statusu un attiecīgi nosaukumu Bezpeļņas organizācija Valsts akciju sabiedrība Latvijas valsts elektrosakaru inspekcija. |
| * | Apzinoties, ka ar novecojušo, no padomju laikiem mantojumā atstāto funkcionāli atšķirīgo mēraparatūru, nav iespējams sasniegt augstu darba efektivitāti, uzņēmums pakāpeniski uzsāk materiāli tehniskās bāzes atjaunošanu. Tā 1997. gadā Rīgā, Pērses ielā 2 tiek uzstādīta starptautiskajām prasībām atbilstoša radiomonitoringa antenu sistēma ar komutatoru un 11 grozāmām antenām. Pateicoties izveidotajam monitoringa antenu kompleksam, darbus iespējams veikt pilnvērtīgāk un operatīvāk. |
| 1998 | Izveidotas divas mobilās radiomonioringa stacijas: analogo signālu radiomonioringa un peilēšanas stacija un ciparu signālu radiomonitoringa stacija. |
| 2001 | Kopš 1995.g. LVEI piedalās ciparu skaņas un televīzijas sistēmu ieviešanas Eiropā sagatavošanā. 2001. gadā sākas intensīva gatavošanās ciparu skaņas un televīzijas apraides plašai ieviešanai Starptautiskās Telesakaru savienības ietvaros. |
| 2003 | Sākot ar 2003. gadu, uzņēmums turpina 1997. gadā aizsākto radiomonitoringa sistēmas modernizāciju, un LVEI reģionālajos monitoringa punktos (Liepājā, Valmierā, Rēzeknē, Daugavpilī un Ventspilī) pakāpeniski tiek uzstādītas mūsdienīgas monitoringa antenu sistēmas un aparatūra. |
| 2004 | 2004. gada 28. oktobrī Saeima pieņem jaunu Elektronisko sakaru likumu, kas ir nozīmīgs notikums visiem elektronisko sakaru tirgus dalībniekiem, to skaitā arī šo nozari uzraugošajām institūcijām. Likumā noteikta elektronisko sakaru tirgus uzraudzības funkciju sadale, kuras mērķis ir optimizēt uzraugošo institūciju sadarbību. 2004. gada oktobrī BO VAS Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija tiek reorganizēta un iegūst nosaukumu Valsts akciju sabiedrība Elektronisko sakaru direkcija (ESD). Tolaik Satiksmes ministrijas funkcionālā un institucionālā pārraudzībā esošajai ESD papildus radiofrekvenču spektra pārvaldīšanai deleģētas papildus funkcijas, proti, numerācijas resursu pārvaldība, numerācijas pakalpojumu sniegšana un operatīvo dienestu nodrošināšana ar izsaucēja atrašanās vietas datiem, uzturot informācijas sistēmu, kas plašāk pazīstama kā 112 datubāze. |
| 2005 | Rīgā darbību uzsāk papildu radiomonitoringa un peilēšanas punkts Slokas ielā, kas izveidots frekvenču spektra kontroles efektivitātes uzlabošanai Rīgas pilsētā. Šajā pat gadā visi stacionārie radiomonitoringa punkti tiek apvienoti vienotā centralizēti vadāmā stacionāro radiomonitoringa staciju tīklā, kas ir stratēģiski svarīgs radiofrekvenču spektra pārvaldības sistēmas elements. |
| 2006 | Vairāku gadu garumā LVEI speciālisti līdzdarbojas CEPT un ITU darba grupās, kurās tiek izstrādāti tehniskie kritēriji ciparu apraides frekvenču plānošanai, kas vainagojās ar Reģionālā frekvenču plāna, Ženēva 2006, (GE06) izstrādāšanu un pieņemšanu. Tas deva sākumu pārejai uz ciparu raidīšanas sistēmām zemes raidošajos tīklos plānošanas reģiona valstīs |
| 2008 | 2008. gada janvārī Elektronisko sakaru direkcijai noteikta funkcija pārraudzīt elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu un būvniecību. |
| 2010 | Latvijā pāreja uz ciparu televīzijas apraidi. |
| 2011 | 2011. gada 20. oktobrī, lai veidotu uzņēmuma tēlu atbilstošu kapitālsabiedrības statusam, VAS Elektronisko sakaru direkcija maina nosaukumu uz Valsts akciju sabiedrība Elektroniskie sakari (VAS ES). |
| 2012 |
Tiek pabeigta radiofrekvenču spektra pārvaldības sistēmas automatizēšana un vienotas frekvenču piešķīrumu datubāzes izveide, kas uzlabo frekvenču piešķiršanas plānošanas un koordinācijas procesu. Uzņēmuma ietvaros VAS ES inženieri uzsāk Informācijas sistēmas RUNIS izstrādi un izmantošanu ikdienas darbā procesu automatizācijai, biznesa inteliģences vajadzībām, resursu kontrolei u.tml. |
| 2014 |
Mobilās radiomonitoringa sistēmas modernizācijas projekta ietvarosizveidotas sešas jaunas universāla pielietojuma mobilās mērlaboraorijas,kas paredzētas Radiofrekvenču uzraudzības nodaļas, galvenokārt,reģionu vajadzībām. VAS ES no īrētām telpām Elizabetes ielā 45/47 pārceļas uz savām telpām Eksporta ielā 5, tādējādi nodrošinot VAS ES darbiniekiem piemērotus darba apstākļus un mūsdienu prasībām atbilstošu darba vidi valsts deleģēto funkciju izpildes nodrošināšanai. |
| 2015 | VAS Elektroniskie sakari inženieru radītās radiomonitoringaprogrammatūras SKUDRA pirmsākumi: izstrāde un izmantošanas uzsākšana monitoringa funkciju veikšanai. |
| 2018 | VAS Elektroniskie sakari organizē forumu 5GTechritory – pasaules līmeņa tehnoloģiju pasākumu, kurā piedalās augsta līmeņa tehnoloģiju eksperti, politiķi un uzņēmēji. Forums gūst pozitīvu rezonansi ne tikai nacionālā, bet arī reģionālā un starptautiskā līmenī. |
| 2020 |
SKUDRA gūst starptautiskus panākumus, iegūstot inovāciju kvalitātes balvu kategorijā “Publisko pakalpojumu inovācija”. VAS Elektroniskie sakari uzsāk veidot atvērtu vidi inovatīvu risinājumu radīšanai uzņēmumā. Aizvien jauni mūsdienīgi risinājumi radiofrekvenčupārvaldības jomā. |
| 2021 |
Uzņēmumā ieviesta integrētā vadības sistēma, kas apliecina VAS ES darbības atbilstību diviem starptautiski atzītiem standartiem gan kvalitātes vadības jomā, gan informācijas drošības pārvaldības jomā. VAS Elektroniskie sakari atklāj radiomonitoringa antenu torni Grobiņā. Jaunuzceltais tornis ir jau desmitais VAS ES fiksētais radiofrekvenču spektra monitoringa punkts Latvijā, kas ir stratēģiski nozīmīgs objekts spektra izmantošanas uzraudzības nodrošināšanā. |
